Latvijas upēs un arī patlaban Rīgas līcī ir ļoti zems ūdens līmenis, kas negatīvi ietekmē lašveidīgo zivju nārstu, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas Makšķernieku asociācijas pārstāvis Valērijs Morozs.
Laši un taimiņi upēs uz dabīgā nārsta vietām dodas tikai tad, ja ir konkrēts ūdens līmenis. Taču patlaban pūš krasta vējš, kas ūdeni dzen prom no Rīgas līča krasta, kā arī upēs līmenis ir ļoti zems. Tāpēc laši turpina uzturēties līča ūdeņos un nedodas iekšzemē nārstot. Savukārt tās lašveidīgās zivis, kas ir nonākušas upēs, uzturas dziļākās bedrēs un arī nedomā par nārstošanu.
Tas nozīmē, ka lašu nārsta periods varētu ieilgt līdz decembrim ar noteikumu, ja ūdens neaizsals. Apstākļi uzlabosies, ja pūtīs rietumu vējš, kas atkal sadzīs ūdeni līcī un reizē arī upēs, skaidroja Morozs.
Viņš pieļāva, ka līdz ar nelabvēlīgajiem apstākļiem nārsta laikā varētu pagarināt lašveidīgo zvejas liegumu, kas patlaban oficiāli ir noteikts līdz 30.novembrim.
Vaicāts, kā šādi apstākļi ietekmē lašveidīgo zivju populāciju, Morozs apstiprināja, ka ietekme ir negatīva. Tomēr arī pagājušajā gadā bijuši slikti nārsta rezultāti, un parasti labs nārsts ir tikai aptuveni reizi četros gados.
