Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vīruss nospēlē savu lomu

Mairita Kaņepe
00:00
20.01.2016
9
74k0642 1

Vidzemes koncertzālei “Cēsis” visai aktīvi sadarbojoties ar profesionāliem teātriem, kuri gatavi braukt ar izrādēm,
pirmo reizi skatītājus nācās uzrunāt ar steidzamu paziņojumu. Ceturtdien gaidītais Dailes teātris uz Cēsīm atveda nevis izrādi “Ugunsgrēki”, kā bija ziņots, bet citu uzvedumu – “Koncerts, kas nenotika”. Plāni bija jāmaina iepriekšējā naktī, un skatītājus, kas nopirkuši biļetes, pats teātris un arī koncertzāle centās informēt caur savām mājaslapām internetā, kā arī sociālajos tīklos. Informācija bija jānoraida vairāk nekā 600 skatītājiem, kas iegādājušies biļetes, piedāvājot arī iespēju nodot biļetes atpakaļ “Biļešu paradīzes” kasēs. Ap simts biļešu īpašnieki to arī izdarīja, vēl kādi atteicās no izrādes skatīšanās, saprotot situāciju, ienākot koncertzālē, kā arī no jauniešiem, kas apkalpo garderobē.

Visa šī jezga izcēlās tāpēc, ka ziema ir aktīvs vīrusu izplatīšanās laiks. To pirms vakara pasākuma Cēsīs “Druvai” pastāstīja atceltās izrādes režisors Mārtiņš Eihe. Iepriekšējā vakarā viens no aktieriem teātrim bija darījis zināmu, ka sasirdzis ar lipīgu, ļoti nepatīkamu vīrusu. Aktieris gan bijis apņēmības pilns, arī slims būdams, iet uz darbu un ar izrādes trupu braukt uz Cēsīm. Pret to teātra vadība kategoriski iebildusi, likdama slimajam palikt mājās. “Izrādē “Ugunsgrēki” spēlē galvenokārt teātra trīsdesmitgadnieki, uz kuriem lielā mērā balstās repertuārs. Kas notiktu, ja arī viņus skartu vīruss?” teātra lēmumu pamatoja M. Eihe.

Tā līdz Cēsīm nenonāca iestudējums, kuram Mārtiņš Eihe izraudzījies Kanādas dramaturga Važdi Muavada lugu “Ugunsgrēki”. Tajā savīts stāsts par mīlestību un naidu kādā ģimenē. “Šī jau ir otrā manis veidotā izrāde Dailes teātrī, kuru būtu vēlējies redzēt arī uz Cēsu skatuves, taču tam nav bijis lemts notikt,” teic M.Eihe, piebilstot, ka pirmajā reizē, slimības pievarēts, vairs nevarējis uz skatuves kāpt Harijs Spanovskis, drīz pēc tam viņš arī aizgājis mūžībā, nesagaidot, ka iestudētās lomas dēļ tiks atzīts par Gada labāko aktieri.

Vidzemes koncertzālē ceturtdienas vakarā satiktie skatītāji, kuri aktīvi seko līdzi Dailes teātra darbam, uzsvēra, ka teātris atceltajai izrādei radis kvalitatīvu maiņu. Iestudējums “Koncerts, kura nebija” pirmizrādi piedzīvoja tikai 16. decembrī, režisora Dmitrija Petrenko iestudēts. Izrādē spēlē teātra premjers Artūrs Skrastiņš, pie klavierēm pianists un dziesmu aranžētājs Kārlis Lācis. Izrādē iekļautas Krievijā par sudraba laikmetā dēvētā dziesminieka Aleksandra Vertinska dziesmas. Tās skan krievu valodā, bet dienasgrāmatas fragmenti – latviešu valodā. Kritiķe Līvija Dūmiņa par uzvedumu rakstījusi: “Šīs sezonas iespaidu sērijā izrāde nostājas līdzās Jaunā Rīgas teātra “Brodskim/Barišņikovam”. Vēl viena versija par Krievijas mākslinieka dzīvi emigrācijā, par dialogu ar dzimteni un savu laiku.”

“Latvijas teātros jau kādu brīdi dzirdama drusku pagurusi, drusku splīnīga, manierīga un aizlauzta skaņa. Krievu dzejas burvīgais un draudīgais sudraba laikmets! Tas liek domāt ne tikai par spogulīšiem dārgmetāla ietvarā ar baltu kokaīna taciņu, pūdera smaržu un neaprēķināmām sievietēm, bet arī par karu un revolūciju tuvumu,” teātra kritiķe Edīte Tišheizere aicina aizdomāties par izrādes vēstījumu.

“Šodien, ieskatoties jaunumos internetā, pat nopriecājos, ka izrāde samainīta,” sacīja pie skatītāju zāles durvīm satiktā cēsniece Aiva Vasina. “Pēc lasītā šķiet, ka “Koncertam, kura nebija” vajadzētu būt labai izrādei. Ilgi domāju, vai vispār pirkt biļeti uz izrādi “Ugunsgrēki”, jo izrādes saturs tika solīts visai skarbs, izrāde trīsarpus stundu garumā. Tas nedaudz biedēja. Tomēr nopirku biļetes divu iemeslu dēļ – Dailes teātris brauc uz mūsu pilsētu un izrādē spēlēs šobrīd Latvijā labākie aktieri.”

“Uzzinot par izrāžu maiņu, tomēr nolēmu braukt, lai redzētu režisora Dmitrija Petrenko veikumu. Dmitrijs veiksmīgi iestudē dažādos teātros, bet nevienu viņa iestudējumu vēl neesmu redzējusi. Viņš bija mans kursabiedrs, kad mācījāmies režiju,” pastāstīja Inese Pilābere, režisore no Vecpiebalgas.

Četras mediķes no Valmieras, tikai atbraukušas uz Cēsīm, uzzināja, ka izrāde samainīta. “Par to nemaz neesam dusmīgas. Mūsu mērķis bija atbraukt uz kādu no Rīgas teātru izrādēm un apskatīt arī Vidzemes koncertzāli. Koncertzāli nu esam apskatījušas, kāda būs pati izrāde, pagaidām nenojaušam,” kontrolierei sniedzot biļešu izdrukas no interneta, savā un kolēģu vārdā sacīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta darbiniece Agita Meržejevska.

Beidzoties izrādei, “Druva” novēroja, ka vairums skatītāju nāk ar gandarītām sejām, kaut gan starp uzrunātajiem bija arī dusmīgie, kuri bija vēlējušies redzēt ģimenes drāmu “Ugunsgrēki” – iestudējumu, kas cildināts “Spēlmaņu naktī” ar aktieru sniegumu.

Kārlis Freimanis, Vidzemes koncertzāles kino un teātra projektu producents, pēc maratona, kas sācies iepriekšējās dienas vakarā, uzzinot, ka izrāde jāmaina, tas jāpaziņo sabiedrībai, jāuzklausa daļa neapmierināto, tomēr nebija zaudējis humora izjūtu. Producents sacīja – labi vien esot, ka visi skatītāji brīdināti par izrādes maiņu, citādi vēl vairāk būtu sašutušo: “Dailes teātra iestudējumam “Ugunsgrēki” nav nekā kopēja ar televīzijas seriālu “Ugunsgrēks”, kaut daži cilvēki tieši tā bija iedomājušies.”

Martā un aprīlī Cēsīs ar izrādēm viesosies trīs teātri – Liepājas, Nacionālais un Rīgas Krievu teātris.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi