Skaļupes avota piesārņojums varēja rasties ūdens uzkrāšanas rezervuāra dēļ, kas izveidots virs tā iztekas, aģentūru LETA informēja Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins (V).
Viņš skaidroja, ka, iesaistoties pašvaldības speciālistiem, avota izteka ir pārveidota un ir pasūtīta jauna ūdens paraugu testēšana. Šteins ir pārliecināts, ka problēma attiecībā uz Skaļupes avotu tiks atrisināta.
Savukārt Gaujasmalas avota piesārņojuma cēloņi ir neskaidri. Iespējams, piesārņojums veidojas, avota ūdenī ieplūstot gruntsūdeņiem, norādīja Šteins. Speciālisti veic teritorijas apsekošanu un pie “nedrošajiem” avotiem ir izvietotas informācijas zīmes.
Viņš arī informēja, ka iepriekš SIA “Līgatnes komunālserviss” zinātniskajā institūtā “Bior” pasūtīja ūdens paraugu testēšanu, lai rastu pārliecību par avotu ūdens nekaitīgumu. Tas darīts arī tāpēc, ka daudzi līgatnieši un viesi iecienījuši Līgatnes avotu ūdeni, un šādi avoti Līgatnes teritorijā ir daudzviet.
Kā ziņots, divu Līgatnes novada avotu ūdenī atrastas cilvēka veselībai kaitīgās koliformu baktērijas, iepriekš informēja pašvaldība. Ūdens piesārņojums atklāts Skaļupju un Gaujasmalas avotu ūdenī.
Koliformu baktērijas liecina par mikrobioloģisko piesārņojumu ūdenī. Dzeramajā ūdenī, lai tas būtu nekaitīgs cilvēka patēriņam, nav pieļaujama koliformu klātbūtne.
Kā informē pašvaldība, kopumā tika pārbaudīts piecu avotu ūdens. Nav ieteikts uzturā lietot Skaļupju avota ar uzplūdes kasti ūdeni un Gaujasmalas avota ūdeni.
Savukārt Mežavota, Dārza ielas avota un otra Skaļupju avota ūdens neesot kaitīgs.
