Sestdiena, 6. decembris
Vārda dienas: Nikolajs, Niklāvs, Niks, Nikola

Vieno vācu valoda

Druva
00:00
06.03.2009
46

rajona vācu valodas skolotāju metodiskās apvienības vadītāja

Šobrīd īpašu

nozīmi iegūst notikumi, kas apvieno

cilvēkus, rada pozitīvas emocijas, iezīmē optimistisku nākotni. Varu apgalvot, ka rajona alternatīvā vācu valodas olimpiāde, kas notika Cēsu Valsts ģimnāzijā, bija tieši šāds gaišs notikums.

Izteiksmīgās lasīšanas olimpiāde ir rajona vācu valodas skolotāju metodiskajā apvienībā radusies ideja, kuras īstenošanā radoši sadarbojušies daudzu skolu pedagogi. Šīs alternatīvās olimpiādes iecere ir radīt skolēniem draudzīgu gaisotni, darīt visu, lai pārbaudījumi neradītu stresu un nevienam neliktu justies kā zaudētājam. Turklāt vēlējāmies skolēniem parādīt, ka mums līdzās, Latvijā, dzīvo interesanti cilvēki, kuru dzimtā valoda ir vācu, ka svešvalodas zināšanas reāli var palīdzēt, studējot un strādājot Eiropā.

Olimpiādes žūrijā darbojās Anne Špīlmeieres kundze no Gētes institūta. Atklāšanā

viņa norādīja, ka otrā svešvaloda, kuru visvairāk māca ES valstīs, ir vācu valoda. Pēc olimpiādes viņa bija patīkami pārsteigta par mūsu skolēnu prasmēm un izrādīja lielu interesi par Latvijas skolu sistēmu. A. Špīlmeiere vienojās ar Cēsu pilsētas pamatskolas skolotāju Inesi Krūmiņu un 2. pamatskolas skolotāju Sanitu Lozi par sadarbību vācu valodas popularizēšanā.

Izteiksmīgās lasīšanas olimpiādē trīs vecuma grupās, sākot no 6. klases, bija pārstāvētas astoņas rajona skolas. Tik plaša skolu dalība nav bijusi vairākus gadus. 1. vietu ieguvēji mācās Cēsīs 2. pamatskolā, sanatorijas internātskolā, pilsētas pamatskolā, ģimnāzijās, Nītaures vidusskolā, Priekuļu lauksaimniecības tehnikumā un vidusskolā. Bija patīkami vērot skolēnus olimpiādes laikā – nedaudz satrauktus, bet brīvus, smaidīgus, ieinteresētus citu skolēnu sniegumā, redzēt, kā viņus vieno vācu valodas zināšanas.

Olimpiādes organizēšanā un rezultātu izvērtēšanā piedalījās rajona izglītības pārvaldes speciāliste Sandra Trēziņa, skolotājas Rita Blata, Inese Krūmiņa, Sanita Loze un Ārija Vilkaste, kā arī vācu meitene, Cēsu Valsts ģimnāzijas audzēkne Liliāna Zaidlere, kura pāris mēnešos iemācījusies labi runāt latviski. Lilī saņēma uzaicinājumu apciemot vienaudžus Draudzīgā aicinājuma Cēsu Valsts ģimnāzijā un

atbildēt uz jautājumiem par kopīgo un atšķirīgo abu valstu skolās.

Pēc olimpiādes skolotāji un A. Špīlmeiere runāja par paradoksālo situāciju, to, ka latviešiem studēt Vācijā šobrīd ir lētāk nekā dzimtenē. Varbūt tas liks domāt, kādas un cik svešvalodas mācīties. Trīs svešvalodu zināšanas sarunvalodas līmenī ir

nepieciešamība, par ko pārliecināsimies jau drīz.

Neaicinu aizbraukt no Latvijas, jo citur lētāk iegūt izglītību un dzīve

saulaināka. Runa ir par valodu, kas cilvēkus vieno. Ja vēlamies, lai mūs saprot, mums jāmācās saprast citus. To mācījāmies alternatīvajā vācu valodas olimpiādē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Turpina tradīciju - veidot eglīšu aleju

00:00
06.12.2025
11

Šonedēļ Cēsīs, Rožu laukumā, alejā izvietotas 25 mazas eglītes, kas ved līdz lielajai svētku eglei. Šajās dienās novadnieki rotās arī īsās eglītes, ļaujoties pērn aizsāktajai tradīcijai, lai svētdien, 7.decembrī, atklātu zaļoksno aleju. Cēsu novada pašvaldības iestādes Kultūras pārvaldes vadītājas vietniece Kristīne Timer­mane-Malēja pastāsta, ka pērn izvietoja 20 eglītes, jo nebija zināms, cik aktīvi iedzīvotāji iesaistīties […]

Gadskārtēji sveic gan pieredzējušos, gan jaunpienācējus Cēsu uzņēmēju vidē

00:00
05.12.2025
114

Cēsu novada uzņēmēji  tikās pašvaldības rīkotā forumā, lai kopīgi atskatītos uz aizvadīto darba gadu un pasniegtu pagodinājumus par paveikto kādā īpašā jomā. Pasākuma ievadā bija iespējams iepazīt vietējos uzņēmējus un viņu produkciju, kam piešķirta preču zīme “Radīts Cēsu novadā”. Pasākumu, kurā ieskatu tautsaimniecībā Latvijā,  reģionā vai novadā sniedz amatpersonas un speciālisti, caurvija uzņēmēju apbalvošana. To […]

Kad vainojams tas, kurš nav klāt

00:00
04.12.2025
354
1

Drustu Tautas namā tikties ar vēja parka “Augstkalni”, ko būvē Drustu un Launkalnes pagastā, būvniekiem un projekta attīstītāju bija sanācis ap pussimts iedzīvotāju. Ne tikai drustēnieši, arī kaimiņi no Jaunpiebalgas. Aktuālākais jautājums – ceļi Drusti – Jaunpiebalga un Drusti – Launkalne. Tos ikdienā izmanto vēja elektrostacijas (VES) būvnieki, no karjera Jaunpiebalgā ved granti, lai ierīkotu pievedceļus […]

Kino CĒSIS piedalās Eiropas kino naktī un aicina uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu

12:06
03.12.2025
43

Kino CĒSIS, kas darbojas Koncertzālē “Cēsis”, līdz ar vairāk nekā 90 kinoteātriem visā Eiropā svinēs Eiropas kino nakti, 4. decembrī aicinot uz filmas “Buenosairesas meitenes” bezmaksas seansu un sarunu pēc filmas “Māksla kā terapija”. Eiropas kino nakti organizē starptautiskais kinoteātru tīkls “Europa Cinemas” un “Creative Europe MEDIA” – Eiropas Komisijas programma, kas atbalsta Eiropas audiovizuālo […]

Satiekas Cēsu kultūras gada noslēgums un Ziemassvētku gaidīšana

00:00
03.12.2025
91

Cēsu novada pašvaldības iniciatīvas “Cēsis 2025. gada Latvijas kultūras galvaspilsēta” noslēguma notikumi Cēsīs pulcēja apmeklētājus gan koncertzālē, gan pilsētas laukumos. Ar Sergeja Rahmaņinova Trešo klavierkoncertu pianista Daumanta Liepiņa un Latvijas Nacionālā simfoniskā orķestra izpildījumā izskanēja koncerts, kas, kā norādījusi pašvaldība, iezīmēja “muzikālu atskatu uz kultūras galvaspilsētas gadu”. Klausī­tāji ar stāvovācijām pateicās par mūziķu sniegumu, bet […]

Viena dzīve atklāj valsts stāstu

00:00
02.12.2025
62

Cēsu muzejā apskatāma izstāde par Jāni Lapiņu – pedagogu, literātu, Latvijas karoga popularizētāju. Tajā var iepazīt viņa daudzšķautņaino personību, tās veidošanos, uzskatus, domas par Latvijas valsti, izglītību, literatūru. Novadnieki zina, ka veselavietis bija latviešu nacionālā karoga idejas autors. J. La­piņš popularizēja sarkanbaltsarkano karogu ar saulīti. Mazāk zināma viņa pedagoģiskā un literārā darbība, kā arī darbošanās brīvvalsts […]

Tautas balss

Veidenbauma prēmijas tradīcija izgaist

09:49
01.12.2025
29
G.Z. raksta:

“Uz Cēsīm nebraucu, uzskatu, ka Liepā dibinātās prēmijas tradīcija ir mirusi, to apliecina arī tas, ka prēmiju saņēmušie vairs uz pasākumu neierodas (tā bija arī iepriekšējo reizi). Iespējams, mūsdienu organizatori neprot pildīt savu misiju. Protams, laiki mainās, varbūt arī tradīcijām jāmainās, bet ir jāpaskaidro un jāpastāsta tautai, ka tiek radīts kas jauns,” atsaucoties uz “Druvas” […]

Ielas daļa joprojām tumsā

08:29
24.11.2025
42
1
Iedzīvotāja raksta:

“Cēsīs, Lenču ielā, garš posms joprojām tumšajā diennakts laikā nav apgaismots. Ja jau tur nav iespējams pievadīt elektrību, varbūt pašvaldība var izvietot gaismekļus, kas izmanto saules enerģiju. Privā­tajās teritorijās tādi mēdz būt. Ielu laternas, protams, tie neaizvietos, tomēr būs daudz patīkamāka sajūtu gan gājējiem, gan braucējiem,” ieteica Lenču ielas apkaimes iedzīvotāja.

Ja nav savas automašīnas

08:29
24.11.2025
31
Līgatnes iedzīvotāja raksta:

“Ja nav sava transporta, mums, līgatniešiem, nav iespējas aizbraukt uz koncertu vai izrādi Cēsīs. Pēdējais autobuss uz mūsu pusi nāk astoņos vakarā, bet arī ar to var aizbraukt tikai līdz Augšlīgatnei, ne pilsētai. Tātad var teikt, ka kultūras pasākumi pilsētā mums nav pieejami. Kā to varētu mainīt?” jautāja Līgatnes iedzīvotāja.

Veidenbauma prēmijai jāatgriežas Liepā

08:27
23.11.2025
35
Literatūras cienītāja raksta:

“Izlasīju “Druvā”, ka Eduarda Veidenbauma prēmiju šogad pasniegs Cēsīs, ne Liepā, kā tas bijis tradicionāli. Uzskatu, ka tas nav pareizi. Tieši tas, ka pagodinājuma pasniegšanas ceremonija gandrīz 60 gadu notiek dzejnieka dzimtajā pagastā Liepā, ir īpašā pievienotā vērtība. Tā ir kā visu Veidenbauma novadnieku novērtējums literātam, Veidenbauma prēmijas saņēmējam. Cēsīs un Cēsu Izstāžu namā notiek […]

Atbildība arī gājējam

08:26
22.11.2025
29
Cēsniece V. raksta:

“Agrāk bērniem skolā mācīja satiksmes noteikumus. Atceros, ka teica: “Pirms šķērsojiet brauktuvi, vispirms paskatieties pa kreisi, pēc tam pa labi, vai nebrauc kāda automašīna. Tikai pēc tām ejiet pāri ielai.” Un tas attiecas ne tikai uz vietām, kur nav gājēju pārejas, bet arī tur, kur tās ir. Taču tagad bērni un jaunieši vispār neskatās, vai […]

Sludinājumi