Vakar un šodien Cēsīs notiek Baltā spieķa dienas pasākumi, ko organizē Latvijas Neredzīgo biedrības Cēsu teritoriālā organizācija.
Kā pastāstīja Neredzīgo biedrības teritoriālās organizācijas priekšsēdētāja Aija Rīvīte, pasākumu mērķis ir ne tikai dot iespēju kopā pabūt cilvēkiem ar redzes traucējumiem un viņu ģimeņu locekļiem, bet arī ļaut veselajiem izprast neredzīga cilvēka izjūtas. Un tas patiesi bija iespējams, jo, lietojot melnās brilles, jebkurš varēja izmēģināt, cik viegli vai grūti ir, neko neredzot, pagatavot ēdienus, rakstīt datorā vai spēlēt galda spēles.
Lielu interesi radīja Konfekte, viens no trijiem Latvijā esošajiem suņiem – pavadoņiem, kuru uz Cēsīm no Jelgavas bija atvedusi Sigita Ausmiņa. Viņa pastāstīja, ka suņi kā neredzīgo pavadoņi līdz šim Latvijā vēl nav izmantoti, taču nu sperti pirmie soļi. “Suņi – pavadoņi ir ļoti vajadzīgi. Tas dod cilvēkam ar redzes traucējumiem brīvības sajūtu un neatkarību, jo jebkurā brīdī ir iespējams aiziet turp, kur nepieciešams,” atzīst S. Ausmiņa.
Latvijas Neredzīgo biedrības priekšsēdētājs Egons Zariņš atklāja, ka suņa – pavadoņa iegādāšanās un apmācība ir dārga, tas valstij izmaksātu apmēram piecus tūkstošus latu. Pašlaik tiek plānots, ka ik gadu Latvija varētu iegādāties un apmācīt piecus šādus suņus. Perspektīvā tiek plānots, ka līdzekļi sākotnēji varētu tikt saņemti no Eiropas Savienības fondiem, vēlāk no valsts budžeta. E. Zariņš neslēpj – jāsakārto arī likumdošana. Jau iesniegti priekšlikumi Labklājības ministrijā, lai normatīvajos aktos būtu paredzēts, ka neredzīgie cilvēki ar suni -pavadoni drīkst uzturēties sabiedriskās vietās, tai skaitā sabiedriskajā transportā.
E. Zariņš uzsver, ka pakāpeniski jāsasniedz Rietumvalstu līmenis, lai cilvēkiem ar redzes traucējumiem būtu izglītības iegūšanas iespējas, garantētas darba vietas, kā arī piemērota vide. Situācija uzlabojas, un šogad pirmie 12 cilvēki ar redzes traucējumiem ieguvuši pirmā līmeņa augstāko izglītību. “Izstrādāti arī priekšlikumi vides pieejamības uzlabošanai, sākot no trepju krāsojuma līdz skaņas signāliem. Videi jābūt tādai, lai neredzīgs cilvēks varētu orientēties un integrēties sabiedrībā,” uzsver E. Zariņš.
Cēsīs dzīvojošie cilvēki ar redzes traucējumiem vērtē, ka pilsēta lielākoties ir pieejama un arī sabiedrība saprotoša. Ilga Pēce kā piemēru min pārdevējus un autobusu šoferus, kuri lielākoties ir pretimnākoši. Indulis Pēcis, vērtējot vides piemērotību cilvēkiem ar redzes traucējumiem, atzīst: “Lielākoties tā ir pieejama, bet viena problēma ir stabu uzstādīšana, kuri tur iepriekš nav bijuši, tāpat uzrodas arī būvbedres. Ja mēs par šādām izmaiņām zinātu, varētu izvēlēties citu maršrutu.” Arī Ilga Pēce piekrīt, ka labs risinājums būtu, ja par dažādiem būvdarbiem Cēsīs biedrība tiktu informēta.
“Man šķiet, Cēsīs sabiedrība ir brīnišķīga un saprotoša,” uzskata Emerita Maļugina. Viņa atklāja, ka vēlams būtu, lai vairāk trotuāriem to malas būtu gaišākas un atšķirtos no pārējās daļas, lai tās vieglāk pamanīt.
Baltā spieķa dienas pasākuma norise bija iespējama ar Cēsu pašvaldības „Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības aģentūras” atbalstītā projekta „Mans baltais spieķis” palīdzību.
Komentāri