Cēsu rajonā onkoloģisko pacientu uzskaitē ir 1221 cilvēks. Cik patiesībā mūsu sabiedrībā ir cilvēku, kuri ārstējušies no šķietami liktenīgas slimības, nav konkrētu datu.
Onkoloģiskā kabineta māsa Mirdza Ezeriņa uzsver, ka reģistros figurē to rajona iedzīvotāju vārdi un uzvārdi, kuriem diagnosticēta onkoloģiska saslimšana, kuri ārstējušies, izārstējušies, bet vienalga rūpīgi un regulāri pārbauda veselību. Daudzi mūspuses cilvēki veselības kontroli veic arī Valsts onkoloģijas centrā.
Vairāk nekā desmit gadus Cēsīs nestrādāja onkologs. Pašlaik Cēsu veselības centrā reizi nedēļā pieņem speciālists no Rīgas, onkologs Romualds Erdmanis, kurš vērtē, ka pacientu attieksmi pret savu veselību viņš reizēm arī neizprot. Kāpēc nepieņemt, ka onkoloģiskās saslimšanas ir tāpat iespējamas kā gastroenteroloģiskas, ginekoloģiskas vai uroloģiskas kaites? Ārsts uzteic tos, kuri pārkāpj iekšējo barjeru un ver onkologa kabineta durvis, lai izprastu visus risinājuma meklējuma ceļus un ārstētos.
“Ir pietiekami daudz cilvēku, kas dzīvo dzīvi tālāk, jo onkoloģiska saslimšana, kas atklāta I un II stadijā, ir ārstējama. Krūts, zarnu, ādas vēži ļoti labi pakļaujas terapijai. Viss atkarīgs, kad atnāk pie ārsta. Ja ierodas ar ielaistu audzēju, tad neko daudz vairs nevar palīdzēt, bet tagad ir tik labas diagnostikas iespējas, ir attīstījusies staru un ķīmijterapija. Cilvēkiem var labi palīdzēt, un daudzi pēc operācijām, terapijas nodzīvo pat 20, 30 gadus. Un dzīvo pilnvērtīgu dzīvi,” sacīja Romualds Erdmanis, bet neslēpa, ka ārsta darba laikā Cēsīs nav liela slodze. “Varēja daudz vairāk interesēties par savu veselības stāvokli. Ja ir kaut mazākās aizdomas par audzēju, tad varam visu izrunāt, varu sūtīt tālākai izmeklēšanai pie Rīgas speciālistiem. Ar ģimenes ārsta nosūtījumu taču konsultācija maksā tikai divus latus. Šeit uz vietas operēju ādas, zemādas veidojumus, tad veic to pārbaudi. Izdaru arī dermatoskopiju,” skaidroja Romualds Erdmanis.
Medicīnas māsa Mirdza Ezeriņa gadiem uzklausījusi iedzīvotāju bailes par ļaunāko. Medmāsa uzsver, ka pats galvenais solis jāsper cilvēkam pašam, lai pasargātu sevi no ielaistas slimības- jāaiziet pie ārsta, jāveic izmeklējumi un, ja arī ir aizdomas par audzēju, tad jāturpina ceļš pretim veselībai. Te nepalīdz strausa sindroms- nemeklēju kaites, jo labāk neuzzinu, ka varētu būt vēzis.
“Vismaz 80 procentos gadījumu slimības ielaišanas iemesls ir nenākšana pie ārsta. Cilvēki sadzīvo pat ar slikto priekšnojautu, ka, iespējams, ir vēzis, bet nemeklē atbildes, palīdzību. Ir sajūta, ka kautrējas no slimības. Ja ir infarkts, tad visi drīkst zināt, ja onkoloģiska saslimšana, tad jāslēpj, jo tas ir slikti. Ja cilvēks pārdzīvojis infarktu, viņš izstāsta, ja izārstējis vēzi, to slēpj,” tradicionālo domāšanas veidu skaidroja Mirdza Ezeriņa un no prakses atcerējās vairākus gadījumus, kad sievietes slēpušas sliktās sajūtas pat no tuviniekiem.
“Atceros gadījumu, sievietei bija krūts vēzis. Jau izčūlojumi smakoja, bija izdalījumi, bet viņa nebija gājusi pie ārsta, neteica bērniem. Cita sieviete ilgstoši staigāja ar audzēju uz lūpas. Sākumā bija domājusi, ka aukstumpumpa, tā auga. Beigās staigāja, to bumbuli paslēpusi mutē, vienmēr lūpā iekodusies, lai tikai citi neredzētu. Vēlu atnāca pie speciālista,” atcerējās Mirdza Ezeriņa, bet onkologs pat stundām mēģinājis vairākus pacientus pārliecināt, ka vēzis ir ārstējams, ka dzīve turpināsies, tikai jāveic izmeklējumi, jāsaņem terapija un regulāri jāpārbauda veselība.
“Sievietei, kurai izmeklējumos noteica krūts vēzi, ilgi stāstīju, ka jāārstējas pie onkologa. Viņa jau tērēja laiku ekstrasensa apmeklējumiem. Kāds vīrs piecus gadus bija staigājis ar čūlojošu audzēju uz pieres. Katru dienu to spogulī taču redzēja, bet visu laiku iestāstījis, ka sadzīs. Cilvēki nenovērtē veselību un piedāvātās palīdzības iespējas. Onkologu rajonos trūkst, bet Rīgā ārsti ir, strādā ļoti profesionāli. Latvijā onkoloģiskās saslimšanas tiešām ārstē Eiropas un pasaules līmenī. Brauc pie mūsu speciālistiem pacienti no Skandināvijas valstīm, no Krievijas. Mūsu cilvēkiem taču visa onkoloģiskā ārstēšana, medikamenti, operācijas ir bez maksas. Par savu dzīvi ir jāpacīnās,” tā R.Erdmanis un piebilda, ka katram cilvēkam ir tiesības, runājot ar savu ģimenes ārstu, izteikt bažas par veselību un dabūt nosūtījumu uz asins analīzēm, mammogrāfiju, plaušu rentgenu, ultrasonogrāfiju krūtīm, vēdera dobumam, vīriešiem prostatas izmeklēšanai. Savlaicīga diagnosticēšana ir ķīla labam ārstēšanās rezultātam.
“Viens santehniķis labi pieskrūvēs krānu, otrs štruntīgi. Jebkurā profesijā tā tas ir. Viss atkarīgs no ārsta profesionalitātes un attieksmes pret pacientu,” kritiski savas cunftes pārstāvjus novērtēja arī onkologs, bet piebilda, ka onkoloģija ir tiešās pieejamības specialitāte, tāpēc, ja iedzīvotāji spētu kliedēt neauglīgas bažas, izdzirdot vārdu onkoloģija, viņi ātrāk tiktu pie laba dzīves turpinājuma.
“Ja runājam par sievietēm- pērn fiksēti 36 gadījumi par aizdomām uz krūts audzēju. Desmit izoperētie bija labdabīgi, 26 ļaundabīgi audzēji, 18 no tiem ir izārstēti. Astoņas sievietes turpina ārstēties, bet neviena nav IV stadijā. Vairāk diagnosticē prostatas saslimšanas, arī audzējus. Bet skaits pieaug uz augstvērtīgas diagnostikas rēķina, ārstēšanās prognozes ir labas. Ir mazāk ielaistu gadījumu,” vērtēja Mirdza Ezeriņa.
Ja onkoloģisko pacientu ārstēšana Latvijā notiek pēc pasaules standarta, tad paliatīvā aprūpe gan esot bērnu autiņos, to speciālisti nenoliedz. Nav valsts politikas, kā atbalstīt neārstējamus cilvēkus, arī viņu tuviniekus. Rūpes ir uz pašas ģimenes, ģimenes ārstu pleciem. Tā ir joma, kas Latvijā jāsakārto un jāattīsta.
* Cēsu rajonā uzskaitē ir 1221 pacients ar onkoloģiskajām saslimšanām. * Sievietēm dominē- krūts, ādas, resnās zarnas un dzemdes kakla audzēju gadījumi. * Vīriešiem biežāk diagnosticē plaušu, prostatas dziedzera un resnās zarnas audzēju. * Valstī uz 100 tūkst. iedzīvotāju 404 noteiktas onkoloģiskas saslimšanas. * Lielākajai daļai pacientu vēzis diagnosticēts II stadijā, dzīvildzei ir labvēlīga prognoze. * Domājot par sieviešu veselību, ir iespējams noteikt pārmantojamības gēnu krūšu un olnīcu audzējiem. Ja dzimtā paaudžu paaudzēs bijuši šie vēža veidi, iespējams apsteigt laiku. Par to, kā tas izdarāms, var uzzināt pie ģimenes ārsta, ginekologa vai onkologa.
Komentāri