Svētdiena, 16. februāris
Vārda dienas: Jūlija, Džuljeta

Vēsturi atklāt dzimtas stāstos

Sarmīte Feldmane
23:00
27.03.2022
38
Represetie Jaunrauna 2

Saule cīnās ar sniegu, lai laukus atbrīvotu pavasarim. Latvijas 25.marts, Māras diena, ierakstīts ar asarām, svešinieku lamām un šāvieniem, šķiršanos no tuvajiem cilvēkiem un dzimtās zemes.

Jaunraunas “Baižēni” ir viena no tām daudzajām vietām, kur kopā tika sadzīti vietējie iedzīvotāji, lai viņus vestu tālāk uz Sibīriju. 40 jaunrauniešu nākamajām paaudzēm “Baižēnu” šķūnis atgādina, cik viegli var izpluinīt dzimtu, godīgus, strādīgus cilvēkus padarīt par noziedzniekiem.

Tomam Bringulim “Baižē­nos” dzīvo ceturtās pakāpes radi. Pats tikai nesen uzzinājis, ka piederīgs Bluķu dzimtai. 2013.gadā mamma aizgāja aizsaulē, Tomam tad bija 21 gads. “Tā kā mamma bija nodota adopcijai, par viņas dzimtu neko nezināja. Neatbildēts bija jautājums, kāpēc vecvecāki tā darīja. Zināju, ka mammai ir brālis, kuru viņa tā arī neatrada. Bija vēlēšanās uzzināt,” stāsta Toms. Vienīgais dokuments, kas viņam bija – mātes adopcijas apliecība.

“Dzimtas vēsture rāda, kā karš, izsūtīšanas izjauca dzimtu, cieta ne tikai tie, kurus represēja, bet arī nākamās paaudzes. Mammas vecotēvu    Jāni    Bluķi      apcietināja 1945.gadā, izsūtīja uz ogļu raktuvēm, tur arī palika. Mammas vecmammu Klāru un meitu Dainu izsūtīja, meita Rūta, mana vecmamma, un dēls Jānis palika.    Rūta dzīvoja “Baižēnos” pie savas vecmāmiņas.    Saprotu, kā psiholoģiski sarežģīti veidojās viņas dzīve, izsūtīto bērns ar iekšēju protestu, pietrūka vecāku,” stāsta Toms. Vecmamma bijusi arī cietumā, par ko nav zināms, pēc cietuma atnākusi uz Cēsīm, tad kolhozu Jaunraunā, tur dokumentos viņas vārds ar dzēšgumiju izdzēsts.

“1964.gadā manu mammu adop­tēja raunēniešu ģimene. Vi­ņas dzimšanas apliecībā tēva vārds nav minēts. Esmu runājis ar jaunraunieti, kura strādājusi kopā ar vecmammu, bet sarunā bija ļoti pretrunīgi dati. Savukārt brāļa dokumenti tika nokārtoti tā, ka viņš neparādās kā adoptēts. Vienā no mammas dzimtas atzariem parādījās Jānis, atradu, piezvanīju, satikāmies. Viņš ir mammas brālis,” stāsta Toms un uzsver, ka ļoti vēlas uzzināt, kas bija vecaistēvs. Viņš savas saknes meklējis daudzos arhīvos, runājies ar jauniepazītajiem radiem, jaunrauniešiem.

Piemiņas vieta represētajiem Jaunraunā, kas izveidota bijušā “Baižēnu” šķūņa vietā, arī Tomam atgādina par viņa senčiem.

“Iedziļinoties, ne virspusēji, bet ar sirdi, ko viņi pārdzīvoja naktī, kad  saveda šajā šķūnī, saprotot salauztās dzīves, neviens nevaram būt drošs par nākotni. Šodien dzīvojam brīvā Latvijā, varam justies droši par šodienu, ka ar mums tas nenotiks, ceru, ka manai paaudzei nenāksies ko līdzīgu piedzīvot. Nezinu, vai būtu tik stiprs, lai ko līdzīgu izdzīvotu, kaut ceļu uz Sibīriju. Pēdējā mēneša notikumi pierāda, cik viss ir trausls. Nedrīkstam dzīvot vieglprātīgi, pret rītdienu izturoties bezatbildīgi, domājot, ka tāpat būs labi,” pārdomās dalās Toms. Bet Cēsu arhīva eksperte Anda Opoļska, kura daudz pētījusi represēto dzīvesstāstus un palīdzējusi Tomam, piebilst: “Domāju, arī tie, kurus atveda uz šo šķūni, neaptvēra, kas notiek. Zinu, ka bija tādi, kuri domāja, ka gals ir tuvu, ka tepat nošaus, nedomāja, ka kaut kur vedīs un ļaus dzīvot. Bet tālumā par atgriešanos cerība nepazuda.”

A.Opoļska pastāsta, ka nesen lasījusi Latvijas PSR iekšlietu ministra Augusta Eglīša    ziņojumu Maskavai par operācijas norisi, viņš cita starpā arī atzinis, ka bijušas kļūdas operācijas organizēšanā. Daudzi par to jau zinājuši, iespējams, tāpēc ka iekšlietu darbinieki un operatīvās grupas septiņas dienas iepriekš nosūtīti uz vietām un nav bijuši nošķirti no iedzīvotājiem, tā viņiem varēja rasties aizdomas. Uzslavēti Iekšlietu ministrijas darbinieki, kuri pēc savas inici­atīvas tvarstījuši tos, kuri bēguļo pa ceļiem, mežiem, un aizturējuši. Vislabāk cilvēku tvarstīšanā veicies Cēsu apriņķī.

Ir arī dokumenti, kas apliecina, ka izpildkomitejas priekšsēdētājam draudējis piecu gadu cietumsods. Viņš uz Omsku izsūtītajai Klārai Bluķei nosūtījis vēstuli, ka Klāra pēdējos gados slimoja un nekas slikts viņas rīcībā nav novērots, tāpēc izpildkomitejai pret viņas un 13 gadus vecās meitas Dainas atgriešanos iebildumu nav. Vēstule rakstīta, lai to iesniegtu Kačanovičevskas rajona    Iekšlietu ministrijas nodaļas priekšniekam. Lūgumu noraidīja, jo Klāra bija no budžiem. Sodu priekšsēdētājs nesaņēma.

“40 cilvēki atgriezās Latvijā kā notiesātie, pret viņiem bija arī attiecīga attieksme, jo cilvēki domāja, ka ne jau tāpat vien kādu izsūtīja vai notiesāja. Tikai pēc gadu desmitiem uzzinājām, ka izsūtīja tautas labāko un izglītotāko daļu, jo tā varētu iestāties pret režīmu, tāpēc jālikvidē,” saka Toms, bet Anda uzsver: “Pro­tams, arhīvos var daudz uzzināt, bet, lai saprastu ceļu, pa kuru iet, un meklētu informāciju, ir jārunā ar cilvēkiem.”

T.Bringulis pārliecinājies, ka    nenovērtējam, neuzklausām tos, kuri ir blakus. “Kad sāku interesēties par dzimtu, sapratu, ja to būtu darījis pirms gadiem, būtu bijis krietni vieglāk. Arī tagad cilvēki ir atturīgi, dažs kļūst aizdomīgs, ka varbūt radinieks pretendēs uz īpašumu. Stāstu, ka mani interesē cilvēku likteņi, nekas vairāk,” teic Toms.

Katra cilvēka dzīve ir daļa tautas vēstures. Toms vērtē, ka diemžēl viņa vienaudži, jaunāka paaudze par represijām zina ļoti maz. “Neatceros, ka skolā man būtu stāstīts. Mācot vēsturi, skolēnus var aicināt    izpētīt savu dzimtu, meklēt atbildes arhīvā. Kad lasīju Jāņa un Klāras izsūtīto lietu, citādi paskatījos uz sevi, savu mammu. Vienkārši nevari būt vienaldzīgs,” pārdomās dalās Toms, bet Anda atgādina, ka katram    dzīvē var    pienākt brīdis, kad esi spiests uzzināt par saviem senčiem kaut vai tādēļ, lai risinātu veselības problēmas, kas pārmantojas.

“Nenovērtējam cilvēkus, kuri vēl kaut ko var pastāstīt, iepazīstoties kaut ar vecvecāku dzīvi, palīdzēsim sev un savai nākotnei. Informācija, ko esmu savācis, noderēs maniem bērniem un mazbērniem, viņi zinās savas sak­nes,” saka Toms.

Piemiņas vieta “Baižēnos” ir īpaša, uzsver abi. Te nav jāstāsta leģenda kā dažviet,    te ir patiesi notikumi, apkārtējo dzimtu pārdzīvotais. “Arī piemiņas vietas risinājums nevienu nevar atstāt vienaldzīgu. Otras tādas vietas Latvijā nav. To saku ne tikai tāpēc, ka tā saistās ar manu dzimtu,” saka T.Bringulis.

Apkārt piemiņas vietai sniegs nokusis, pērnā zāle apkārtni dara brūnganu. Laikapstākļi vainojami, ka burti piemiņas plāksnē pabalējuši. “Te būtu vieta dzimtu stāstiem. Vārdi, uzvārdi ir būtiski dzimtām, bet to pārdzīvotais, atainotu tautas vēsturi,” bilst Toms.

A.Opoļska un T.Bringulis atgādina, ka toreiz, 1949.gadā, neviens nedomāja, ka dzīve mainīsies, ikviens strādāja labākai nākotnei. “Nedomāja, ka būs jāpiedzīvo tās šausmas, attīstīja saim­niecību, uzcēla šķūni,” klusi bilst eksperte, bet Toms atgādina: “Vai kovids ar mājsēdi drošībā nebija nieks, kad tikai nedaudz nācās pamainīt savas ērtības.”

Piemiņas vietā “Baižēnos” deg svecītes un pelēcīgajā ainavā gulst ziedi.

Šodien piemiņas pasākumi notiek Amatā, Cēsīs, Nītaurē, Zaubē, Liepā, Jaunpiebalgā, Dzēr­benē, Taurenē, Stalbē, Rau­nā un Drustos.

 

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
17

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
140
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
3
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
21
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
49
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi