Āraišu ezerpils ir viens no tūristu iecienītākajiem apskates objektiem. Pērn to apmeklēja 22 tūkstoši interesentu no Latvijas un citām zemēm. Ceturtā daļa ekskursantu bijuši ārzemnieki. “Apmeklētājiem varējām nodrošināt informāciju, uzturēt un papildināt ezerpils ekspozīciju. Taču, ja arī turpmāk gribam būt viens no apmeklētākajiem muzejiem Latvijā, ja gribam strādāt atbilstoši mūsdienu prasībām, jāsakārto infrastruktūra. Lai to izdarītu, nepieciešami
lieli ieguldījumi, ” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas “Āraišu arheoloģiskais muzejparks” vadītāja Anda Vilka. Nodibinājums vairākkārt lūdzis finansiālu atbalstu Kultūras ministrijā. Reti kurš muzejs spēj pats sevi uzturēt un tālāk attīstīties. Arheoloģisko brīvdabas muzeju uzturēšana ir dārgāka – jāsaimnieko plašās teritorijās, jāattīsta un jāuztur rekonstrukcija. Daudz laika un pūliņu veltīts, lai mainītu pakļautību. Āraišu ezerpils bijusi gan valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas, gan valsts a/s “Valsts nekustamie īpašumi” paspārnē. Kā uzsver Anda Vilka, pēc ilgām sarunām ar ministrijas speciālistiem, īpaši ministres Helēnas Demakovas sapratnes, pērn rasts risinājums – Āraišu ezerpils kļūst par Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļu. 15 gadus ezerpilī saimniekoja nevalstiska organizācija – nodibinājums “Āraišu ezerpils fonds” , kura dažādos starptautiskos projektos piesaistīja finansējumu, bet pastāvīgu valsts atbalstu nesaņēma. Nacionālais muzejs ir noslēdzis līgumu ar nodibinājumu, kopīgi tiks attīstīta teritorija, ierīkotas ekspozīcijas, sakārtota infrastruktūra.
“Arheoloģiskais brīvdabas muzejs ir atšķirīgs, kādreiz tādus tā īsti nenovērtēja. Ja muzejs, tad īstas vēsturiskas liecības, nevis atdarinājumi.
Pirmais brīvdabas arheoloģiskais muzejs Dānijā izveidots 1953. gadā. Tajā veidots laikmeta dzīves attēlojums mērogā 1:1. Cilvēki nāca, skatījās, kā kādreiz bijis.
60. gadu vidū arī daudzviet citur Eiropā izveidoja šādus muzejus. Kad pirms 42 gadiem Āraišos sākām rakt un redzējām, cik te viss labi saglabājies, arī mums radās ideja veidot šādu arheoloģisko muzeju. Mēs nezinājām, ka tādi jau pasaulē ir,” stāsta Latvijas Nacionālā vēstures muzeja nodaļas “Āraišu arheoloģiskais muzejparks” pētnieks, nodibinājuma “Āraišu ezerpils fonds” valdes priekšsēdētājs, vēstures doktors Jānis Apals. Viņa sapnis bija Āraišos izveidot mazo Vidzemi. “Tas bija laiks, kad pārgāja no viensētām uz ciematiem, mainījās ainavas, pazuda kultūrvēsturiskie elementi. Kāpēc gan skaistā vietā, Vidzemei raksturīgā ainavā nesaglabāt to, kas te bijis,” atmiņās kavējas Jānis Apals, kura mūžs saistīts ar Āraišiem.
Gadu gaitā lēni un mērķtiecīgi strādāts, lai Āraišos būtu arheoloģiskais brīvdabas muzejs. Par tā unikalitāti Eiropas mērogā vairs neviens nešaubās. “Āraišu ezerpils fonds” ir Eiropas eksperimentālās arheoloģijas apvienības (EXARC) biedrs, kas nodrošina tā popularizēšanu Eiropas speciālistu un interesentu vidū. “Lai tūristus ieinteresētu, vairāk pastāstītu
par Āraišiem, regulāri rīkojam plašus kultūrvēstures pasākumus,” stāsta Anda Vilka. Daudziem vēl atmiņā Āraišos pavadītās dienas pasākumos “Kā dzima vidzemnieks”, “Vikingu diena”, “Vācu kultūras diena”, teatralizētā eksursija “Laikmetu grieži Āraišos” vai jauka pēcpusdiena, klausoties tautas vērtes kopas “Dzieti” muzicēšanu.
Bija laiks, kad uz Āraišiem brauca ļoti daudz skolēnu ekskursiju. Tagad arī muzejparku ļoti iecienījušas ģimenes, daudzi ārzemnieki ierodas individuāli. Visiem te patīk ne tikai ko jaunu uzzināt, bet arī pastaigāties patīkamā vidē. ” Afrikāņu nacionālajā tērpā ģērbušies tūristi Āraišu ezerpils ainavā vairs nav pārsteigums. Esam uzņēmuši interesentus no visu kontinentu 80 valstīm,” stāsta Anda Vilka. Lai gan tagad, kā saka Jānis Apals, iegūta jauna pakļautība, nākotnes ieceru īstenošana ir daudz cerīgāka nekā bija vēl pērn.
Līdz 2018.gadam Latvijas Nacionālais vēstures muzejs plāno pabeigt ezerpils 9. – 10.gadsimta latgaļu nocietinātas dzīvesvietas rekonstrukciju, viduslaiku mūra pils konservāciju un teritorijas labiekārtošanu, uzlabot infrastruktūru, veidot materiāli tehnisko bāzi, lai muzejparks būtu pieejams ne tikai vasarā, tiks strādāts, lai izveidotu jaunas ekspozīcijas, izstrādātu jaunas programmas skolēniem. Pēdējos gados muzejparkam veidojas laba sadarbība ar Amatas novada pašvaldību, arī nākotnē ir konkrētas ieceres.
Tuvākajā laikā tiks pabeigta jaunas nelielas mājas celtniecība, kurā būs informācijas centrs. Būs ērtāk gan darbiniekiem, gan apmeklētājiem. Vecais vagoniņš nokalpojis gadus divdesmit.
Runājot par nākotni, gan Andai Vilkai, gan Jānim Apalam ieceru ir ļoti daudz. Turpināsies darbs projektā “Liveach”, kura īstenošanai ir gan Kultūras ministrijas, gan Eiropas fondu finansējums.
Āraišu arheoloģiskais muzejparks sezonu uzsāk šodien.
Komentāri