Otrdiena, 18. novembris
Vārda dienas: Aleksandrs, Doloresa, Brīve

“Venden” modernizē ražotni

Druva
23:00
16.10.2008
25
200810162126232135

SIA “Venden” ražotnē sācis strādāt modernākais robotizētais ūdens pildīšanas komplekss Baltijā un Skandināvijā.

“Ja līdz šim “Venden” ražotne bija modernākā Baltijas valstīs, tad tagad ne tikai Austrumeiropā, bet arī Skandināvijā,” svinīgajā brīdī uzsvēra komercdirektors Edgars Medvedskis. Kompleksa ūdens pildīšanas mehānisko daļu izstrādājis nozarē pazīstamais

uzņēmums “BSJ”, bet robotizēto daļu

starptautiski pazīstamie uzņēmumi “ABB” un “Siemens”.

Jaunais komplekss spēj nodrošināt vismaz 2,5 reizes lielāku ražošanas jaudu nekā līdz šim. Tagad ik stundu

pie patērētājiem dosies 1250 pudeles “Venden” pildītā avota ūdens, katrā 18,9 litri. Līdz šim tās bija 500 pudeles stundā. Katru mēnesi trīs miljoni litru dabas dāvātā dārguma tiks sapildīts pudelēs. Šī gada pirmajā pusgadā realizēts vairāk nekā 18,1 miljons litru ūdens, kas ir par 17 procentiem vairāk nekā pērn šajā laikā.

“Venden” tirgzinības direktors Andris Priekulis “Druvai” pastāstīja, ka renovētajās telpās strādā robots, kas pilnībā paveic

visu fiziski smago darbu, ūdens pildīšanas līnija, kura ir pilnībā automatizēta un izslēdz “cilvēciskā faktora” kļūmes. Pildīšanas komplekss izmaksājis vairāk nekā 1, 1 miljonu latu. No tiem “Venden” investējusi vairāk nekā 650 tūkstošus, bet vairāk nekā 480 tūkstoši latu

saņemti no Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kā Eiropas Savienības struktūrfondu atbalsts.

Kompleksa atklāšanas reizē, apsveicot ar vērienīgā projekta īstenošanu, īpašu uzdevumu ministrs Eiropas Savienības finanšu pārvaldes lietās Normunds Broks uzsvēra, ka “Venden” vienmēr sekmīgi attīstījies, pratis būt uzticīgs saviem pircējiem. ““Venden” ūdeni lieto visā Latvijā,” atgādināja ministrs un piebilda, ka arī ministrija ir firmas kliente. SIA “Latsert” valdes priekšsēdētāja Jeļena Jureviča pauda pārliecību, ka jaunās līnijas uzstādīšana ražotnē ir apliecinājums – “Venden” spējis pierādīt, ka Latvijā var un prot ražot ūdeni atbilstoši prasījumam. “Kad firmas vadītājs

teica: “Mums būs pirmais avota ūdens,” atbildēju, ka neticu. Tā ir liela māksla – paņemt no dabas un nepārveidojot nodot patērētājiem. “Venden” arī

patērētājiem pierādījusi ūdens labās īpašības,

un cilvēki to lieto,” sacīja Jeļena Jureviča.

Komercdirektors Edgars Medvedskis atgādināja, ka “Venden” bija

pirmie Latvijā, kas sāka pārdot dzeramo ūdeni. Tolaik daudzi nesaprata, kāpēc par ūdeni vispār jāmaksā. “Mūsu misija: dabas velti – ūdeni – piegādāt patērētājam neskartā veidā, tiek īstenota,” viņš uzsvēra un piebilda, ka jau vienpadsmit gadus “Venden” šajā tirgū ir pirmie un grib arī turpmāk būt tā līderi. “Ieviešot inovatīvas un modernas tehnoloģijas, speciālistu un strādājošo skaits netiek samazināts,” pastāstīja Andris Priekulis. Darbs “Venden” notiek divās maiņās. Patlaban uzņēmumā ir nodarbināti vairāk nekā 200 strādājošie. Andris Priekulis arī paskaidroja, ka šāda veida robotizēti kompleksi pasaules ūdens ražošanas industrijā sākuši parādīties nesen. To sākotnējās izmaksas ir ļoti lielas, daudzās valstīs dod priekšroku dzīvajam darbaspēkam, kurš bieži vien ir lētāks. “Ilgtermiņā mēs prognozējam, ka, palielinoties darba ražīgumam, investīcijas atmaksāsies,” pārliecināts Andris Priekulis un piebilst, ka “Venden” dabiskā ūdens tirgū saskata izaugsmi un pieļauj iespēju, ka jau pēc desmit gadiem dabisks dzeramais ūdens būs stratēģiski svarīgs resurss, pēc kura pieprasījums tikai augs.

Ekskursijā, kuru vadīja ražošanas daļas vadītāja Ingrīda Rozenfelde, ikviens SIA “Venden” projekta sadarbības partneris varēja pārliecināties, kā no “Mežuļu avota” Kocēnu pagastā tiek iegūts ūdens, kā tas Cēsīs tiek pildīts pudelēs un nonāk pie patērētājiem.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svinam Latvijas 107. gadadienu ar lepnumu par savu valsti!

00:00
18.11.2025
13

Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Jau sen šo zemi bērzu zemi sauc,Pie mājas pelēks akmens klaudz.Jau sen te jumtā stārķa dziesma skan.Un svēta, dārga tā ir man. Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu,Kur citas skaņas skan un citu domu rod?Kāpēc man dziedāt svešu dziesmu?Man tuva tā, ko dzimtā zeme dod. Jau sen šo zemi – dziesmu zemi […]

Skanīgi, patriotiski un vīrišķīgi

00:01
17.11.2025
25

Jaunpiebalgā Lāčplēša dienā un Valsts svētku koncertā dzied zēnu un vīru koris. Dziedātājus rudenī kopā aicina diriģente Aija Sila, tiek mēģināts klātienē un neklātienē, lai dziesmas izskanētu svinīgi un plaši. Lāčplēša dienā jaunpiebaldzēni lāpu gājienā dodas pie pieminekļa brīvības cīņās kritušajiem, pēc tam Jaunpiebalgas Svētā Toma evaņģēliski luteriskajā baznīcā notiek koncerts, kur plecu pie pleca […]

Paaudzēm vajag satikties. Ik svētdienu un arī svētkos

00:00
17.11.2025
173

Priekuliešu Daces un Alfrēda Jurciņu ikdienu piepilda prieks par bērniem, mazbērniem un dzīvi savā valstī, Latvijā. Atmiņas par dzimtā pārdzīvoto, par padomju gadu represijām sevī nes klusi. Sarunā ar “Druvu” izskan spēcīga apziņa par latvisko identitāti, par ģimenes vērtībām. Gan Latvijas Poli­tiski represēto apvienības Cēsu biedrības bijušās priekšsēdētājas Daces Jurciņas, gan vīra Alfrēda dzimtu un […]

No skolas par senioru namu

00:00
16.11.2025
87
1

Novembra ieskaņā daudzu interesentu – bijušo audzēkņu, citu vietējo iedzīvotāju, dažādu iestāžu darbinieku – klātbūtnē tika atvērts un izrādīts jaunais senioru nams “Piebalga”, kas tapis bijušās Piebalgas skolas ēkā. Atvēršanas brīdis ir ļoti simbolisks, jo pirms 154 gadiem novembrī šajās telpās tika atvērta skola, sacīja Jaunpie­balgas apvienības pārvaldes vadītāja Dace Bišere-Valdemiere: “Va­ram būt lepni, ka […]

Vienmēr būs, ko atklāt

00:00
15.11.2025
49

Āraišu ezerpils arheoloģiskajā parkā rudens ir laiks atskatam uz paveikto un brīdis domām par jauniem plāniem. Trešo rudeni zinātniskajā pēcpusdienā vēsturnieki, arhe­ologi, muzeologi pavēra kādu    Āraišu pagātnes lappusi, gan izzināto, gan vēl pētāmo. Šī rudens zinātnes pēcpusdiena bija veltīta arheologam, Āraišu ezerpils pētītājam un    augšāmcēlējam Jānim Apalam, viņa mūža darbam – arheoloģiskā parka […]

Komiksi lauž laika sienu

00:00
14.11.2025
20

Cēsu muzejā atklāta franču mākslinieka Žoela Aleksandrā izstāde “Cēsis 1577”. Tajā zīmējumos atainoti notikumi Cēsu pilī 1577.gadā, kā tos aprakstījuši dažādi hronisti. “Mums šķiet, ka komiksi sais­tās ar jokiem. Francijā komiksu mākslai ir senas tradīcijas. Komikss satuvina laiku, sagrauj laika sienu starp 1577.gadu un šodienu. Kaut zīmējumos attēloti notikumi tālā pagātnē, saprotam, ka tajos ir […]

Tautas balss

Skatītājam sarežģīti

09:19
17.11.2025
25
Teātra cienītāja K. raksta:

“Apmeklēju Cēsu novada amatierteātru skati. Priecājos par daudzveidīgajiem kolektīviem, interesantajiem iestudējumiem. Mūsu tautā tiešām ir daudz talantu: gan uzvedumu autori, gan režisori, gan aktieri savu darbu dara ar aizrautību un azartu. Bet tomēr viena iebilde par to, kur notika skates izrādes. Pro­tams, labi, ka tās skatāmas novada attālākajos pagastos, bet, no otras puses, Cēsis tomēr […]

Pilsētai vajag jaunu svētku rotu

09:29
14.11.2025
27
Seniore raksta:

“Nauda jātaupa, skaidrs, bet gribētos gan, lai Cēsīs beidzot būtu kaut kas jauns valsts svētku noformējumā. Nezin cik gadu Vienības laukumā redzams viens un tas pats. Savukārt karogi ap laukumu jau sen neliek domāt par svētkiem, tie kļuvusi par ikdienas daļu. Domāju, daudzi cēsnieki uz 18.novembri gribētu redzēt krāšņāku pilsētu,” sprieda seniore.

Par maz informācijas

09:28
13.11.2025
25
1
Cēsniece J. raksta:

“Izlasīju par Cēsu pilsētas padomes sēdi.Būtu zinājusi, ka tāda notiek, būtu aizgājusi. Informācijas par to vai nu nebija, vai bija par maz, lai cilvēks, kurš ikdienā neseko visiem notikumiem pilsētā, to pamanītu. Ja nevar citādi, var taču izlikt afišas, garāmejot tās cilvēks ierauga. Feisbuks taču visiem nepaziņo, ja neesi īstajā “burbulī”, vēsts pie tevis neatnāks,” […]

Kam piederēs teritorija pie Raiskuma ezera

09:28
13.11.2025
34
Pārgaujas apvienības iedzīvotāja raksta:

“Gaidām, kad kāds pateiks, kas notiks ar pašvaldības zemi Raiskuma krastā. Vai to mainīs pret privātīpašumu pie Cēsu pilsētas stadiona? Ezermala gan bijusi nomā, bet nomnieks vienmēr ļāvis izmantot teritoriju ikvienam, tā bija apkaimes iedzīvotājiem pieeja ezeram, atpūtas vieta. Kāpēc cēsnieku intereses par vienu zemes pleķīti ir pirmajā vietā? Vai pilsētas stadionam ir kādi lieli […]

Medijam ir spēks

09:27
12.11.2025
21
Lasītājs raksta:

“Pērn un šī gada sākumā zvanīju “Druvai” par to, cik sliktā stāvoklī ir Liepas dzelz­ceļa pārbrauktuve. Šovasar beidzot to salaboja. Domāju, savs nopelns tajā ir arī avīzei. Paldies!” pauda lasītājs.

Sludinājumi