Līgatnes dabas taku zvēru kopēja Velga Vītola iecerējusi rakstīt grāmatu par alni Fredi, kurš piedzima šā gada maijā un par kuru rūpējās Vītola, informēja Līgatnes pašvaldībā. Alnis šajā vasarā dzīvoja pie Vītolas mājas, bet viņa nākamās mājas būs aļņu voljera mazākā daļa Līgatnes dabas takās. Šeit viņu varēs sastapt un ieraudzīt dzīvē Līgatnes dabas taku apmeklētāji. Līdz pavasarim Fredis dzīvos šķirts no pārējiem aļņiem – viņa paša drošības dēļ. Vītola pati stāsta, ka Fredis ir alnēns, kurš piedzima Līgatnes dabas taku alņu voljerā šā gada 10.maijā alnenei Līnītei. “11.maija rītā, satikusies voljerā ar Līnīti, ieraudzīju netālu no viņas stāvam tikko dzimušu alnēnu. Par notikušo biju itin izbrīnīta, jo Līnītes vēdera apjoms nudien nebija bijis tāds, kas rosinātu domāt, ka alnene gaida mazuli. Apsveicinājusies ar nu jau trīskāršo mammu – šī bija trešā reize, kad viņai ir bērni -, gribēju pieiet tuvāk jaundzimušajam mazulim, lai novērtētu tā veselības stāvokli un noteiktu dzimumu. Nez kāpēc sāku iet sāniski uz kreiso pusi, cauri sīkām eglītēm. Pamatīgi satrūkos, kad burtiski uzkāpu virsū zemē guļošam vēl vienam alņubērnam. Nekad man nenāktu prātā doma meklēt otru alnēnu, kad viens jau ir manā priekšā,” notikumus aprakstījusi Vītola. Alnēns, kurš stāvēja, bija meitenīte, gulēja – puisītis. Mazs, ļoti vārgs, ar vienu noļukušu austiņu, galīgi šķībām kājiņām, asiņojošu nabu, nespējīgs piecelties, pēc dabas likumiem nolemts nāvei, bet vēl dzīvs. Stirnēniem, alnēniem un briedēniem ir jāspēj pašiem piecelties un stāvēt kājās jau drīz pēc piedzimšanas, jo to mātes mazuļus baro stāvus. Ja kāds bērns to nespēj – sāk darboties dabiskā izlase. Un tāds mazulis kļūst par barību plēsīgiem dzīvniekiem un putniem, stāsta Vītola. Kamēr alnene Līnīte turpināja rūpēties par jaundzimušo aļņu meiteni Mildu, Vītola kļuva par mammu alnēnam Fredim. LETA
Komentāri