Jau drīz, pēc 6.jūnija pašvaldību vēlēšanām, rajona iedzīvotāji dzīvos citādās pašvaldībās – vairāk nekā 20 pagastu un divu pilsētu vietā būs astoņi novadi. Novadu veidošana sākusies. Citviet tā notiek raitāk, citviet lēnāk, bet cilvēki aizvien aktīvāk interesējas, kas viņus sagaida jaunajā kārtībā un diskutē par to. ”Druva” piedāvā lasītājiem sekot novadu veidošanas aktualitātēm ik nedēļu.
Nākamās pašvaldību vēlēšanās skujeniešiem nāksies izdarīt līdz šim nebijuši izvēli – balsot pēc partiju listēm un ievēlēt pašvaldību daudz lielākai teritorijai nekā līdz šim – ne tikai Skujenes pagastam, bet visam Amatas novadam, kurā apvienojas trīs pagasti un Amatas pašreizējais novads. Par to, ar kādām sajūtām pagasta iedzīvotāji gaida vēlēšanas, saruna ar skujeniešiem Anitu Bondari, Normundu Pušķi, Māri Grīnbergu, Modri Kazerovski un Ziedoni Vilciņu.
– Ar kādām pārdomām gaidāt pašvaldību vēlēšanas? Turklāt jūs pirmo reizi balsosiet pēc partiju principa.
A. Bondare: – Ja piedalīšos novada domes vēlēšanās, nebalsošu par partijām, bet gan par personībām. Es gribētu, lai ar manu balsi Saeima nemanipulē. Un pagastā ir daudzi ļaudis, kuri domā līdzīgi. Tas tādēļ, ka cilvēki, kas ir valdošajās partijās, kas runā publiskajā telpā, līdz šim rīkojušies nekorekti. Politiķim, pēc manām domām, jābūt morāli tīram cilvēkam. Jābūt tautas kalpam pēc pārliecības, un mums, vēlētājiem, jāsajūt šī kalpošanas misija. Bet patlaban Latvijā šādu cilvēku nav. Tā ir morālā tīrība, kas dod garantiju labajiem darbiem. Otrs svarīgs nosacījums – deputātam, ministram jābūt speciālistam un zinošam, daudzpusīgam cilvēkam, kurš zina, ko un kā darīt. Bet visas vadošās partijas demonstrē pretējo.
N. Pušķis: – Kā pierādījies iepriekšējos gados, vēlēšanas bijušas kā partiju kari, nedomājot par cilvēku, kurš dzīvo pagastā. Partijas cīnās par ietekmes sfēru. Manipulē ar cilvēkiem, lai gūtu sev labumu. Skujenē ir apmēram 200 aktīvu vēlētāju. Kad četras pašvaldības apvienosimies novadā, paliksim mazs un niecīgs stūrītis. Mana interese arī nav vēlēt par partiju, bet par cilvēku, kurš tiks pie vadības stūres un reāli pārstāvēs arī skujeniešu intereses novadā. Citādi mums nebūs nekādas iespējas cīnīties par savu pagastu.
M. Grīnbergs: – Domāju, ka nav nevienas partijas, par kuru balsot. Ja nu “Jaunais laiks”, kuram augšas galā ir daudz spēcīgu dāmu. Domāju, ka politikā vīrieši savu dziesmu ir nodziedājuši un pie varas jālaiž sievietes. Vīrieši sevi ir tā apķēzījuši, ka viņiem vairs nav nekādu iespēju. Un mums šobrīd ir ļoti grūti vēlēt, jo cik tad cilvēkus no kaimiņpagastiem, kas kandidē vēlēšanās, mēs pazīstam? Lielākoties iespējamie deputāti visi ir sveši. Tas jau tas pats, kas pirkt kaķi maisā, jo mēs nezinām, ko ievēlam. Un šis nebija īstais laiks, kad novadus veidot. Tas bija jāizdara jau sen. Kļūda ir arī tā, ka Cēsu rajons neizveidojās par vienotu novadu. Viss jau tiek taisīts sliktāk cilvēkam. Ja kādreiz pagastā cilvēki varēja atbraukt pensijas dienā uz pastu pēc naudas, tagad jābrauc uz Dzērbeni, bet no Skujenes nekursē neviens autobuss. Viss tiek taisīts šķērsām arī citos pagasta ļaudīm aktuālos jautājumos.
A. Bondare: – Novada priekšsēdētājam vai deputātam, kurš vēlas kandidēt vēlēšanās, būtu sava sirds jāatver plašāk un būtu jābūt tādam, kuram interesētu viss, kas notiek ar katru mums Skujenē, Zaubē, Nītaurē vai Amatā. Un ja viņi būtu ar šo misijas apziņu, tad kaut kas iznāktu. Bet jūtams, ka katrs grib izcelt savu stūri un bīdīt savu ideju. Bet tā ir Latvijas postīšana. Tāpat jau mums tā zeme ir maza. Partijas mūs naido, arī novadu veidošanā bagātie pagasti greizi skatās uz nabadzīgākajiem. Visi dusmojas un nevajadzīgi strīdas.
N. Pušķis: – Tādēļ ir nepareizi, ka tagad mums jāvēl par partijām. Katram pagastam vajadzēja no sava vidus izvirzīt cilvēkus, tos ievēlēt un visi kopā strādātu. Bet jaunajā novadā iedzīvotāju skaits ir tik liels, ka likums prasa pašvaldību vēlēt pēc partiju principa. Bet tas ir nepareizi. Zaubē, Nītaurē nevienu nepazīstu. Par ko vēlēšu? Vai kāds mums ir teicis, kur būs novada centrs? Kā dzīvosim? Ir tik daudz neskaidrību.
M. Kazerovskis: – Domāju, ka Skujene drīz būs tāda pati kā mums šobrīd ir Pērkoņi – kluss un pamests nostūris.
Z. Vilciņš: – Man „patīk” šī novadu reforma. Tā kā esmu brīvuzņēmējs, man allaž bijis labāk, ja priekšnieki un administratīvi represīvie orgāni ir tālāk no manis. Tad ir brīvākas rokas. (Smejas) Bet , nopietni runājot, vislielākā kļūda ir tā, ka mūsu cienījamie pagastu priekšnieki nevarēja vienoties par vienu lielu novadu rajona robežās.
Domājot par novadu vēlēšanām un izveidotajiem sarakstiem, sanāk, ka mums būtu jāpazīst un jāzina, ko domā un kā nākotni novadā saskata vismaz 90 cilvēki. Mēs labākajā gadījumā no katra pagasta pazīstam desmit. Līdz ar to balsot pēc šāda principa ir bezjēdzīgi. Atliek vien izdomāt ticamu iemeslu, kādēļ uz vēlēšanām neiet…
M. Grīnbergs: – Varbūt ar laiku nonāksim pie tā, ka mazos novadus pievienos lielajiem. Varbūt laiks rādīs, ka arī šāda mēroga novadi izdzīvot nevar.
N. Pušķis: – Ja kāds novads jutīsies spēcīgs, tas noteikti savā paspārnē nevēlēsies ņemt švakāku. Tas ir skaidrs. Tādēļ arī lielais Cēsu novads neizveidojās, jo daži jutās pārāki. Domāju, ka Skujenē uzņēmēji vairs neienāks. Mums nav ne kārtīgu ceļu, ne infrastruktūras. Tāds pesimistisks skats uz dzīvi, bet ko citu lai domā?
– Bet kādus risinājumus redzat, lai dzīve jaunajā novadā būtu pieņemama?
A. Bondare: – Būtu jāmaina vēlēšanu sistēma, bet to, protams, vairs nevar izdarīt. Viss paliek uz nākamo deputātu godaprāta.
N. Pušķis: – Kas apkalpos attīrīšanas iekārtas? Kas notiks ar novada mazajām skolām? Ir tik daudz jautājumu, bet atbilžu nav.
Z. Vilciņš: – Kolhozu apvienošanu jau piedzīvojam. Bet Darvins jau to izlases teoriju pareizi formulēja. Domāju, ka Latvijas laukos rezultātā paliks kādi trīs procenti iedzīvotāju. Un varbūt, ka vajag arī skaidri pateikt – ja neesi pats gatavs bez valsts palīdzības izdzīvot vai laukos dzīvot, tad no šejienes ātrāk jāaiziet prom. Jo es nedomāju, ka laukos varētu atdzimt nopietna ražošana. Un tie, kas gribēja strādāt, jau aizgājuši dzīvot un strādāt tuvāk pilsētām.
Komentāri