Pirmdiena, 22. aprīlis
Vārda dienas: Armands, Armanda

Vēlas prestižas koncerzāles

Druva
00:00
03.11.2006

Kultūras ministrijā top valsts programma par reģionālo un nacionālo koncertzāļu izveidošanu. Cēsis cer šajā stratēģiskajā programmā iekļauties.

Lai uzklausītu Cēsu pašvaldības apsvērumus, apskatītu bāzi – kultūras centru, kurā pēc pāris gadiem varētu tapt moderna koncertzāle, pilsētas domes aicinātas, Cēsis apmeklēja Kultūras ministrijas valsts sekretāre Solvita Zvidriņa un kultūrpolitikas ieviešanas departamenta direktore Dace Vilsone. Viešņas uzsvēra, ka pienācis arī brīdis noformēt pieprasījumus Kultūras ministrijai par finansēm 2007. gada valsts budžetā.

Cēsu domes priekšsēdētājs Gints Šķenders analizēja, ka salīdzinoši nelielajā pilsētā rit aktīva koncertdzīve. To nodrošina muzikālu kolektīvu – skolēnu, amatiermākslas un profesionālā – Vidzemes kamerorķestra darbība. Cēsis rīko mūzikas festivālus un koncertus, uz kuriem ir aicināti profesionāli mūziķi. Taču mūsdienu prasībām atbilst tikai telpas kamermūzikas koncertiem, kuri notiek Izstāžu namā. Sen nobriedusi vajadzība pēc modernas koncertzāles un Cēsu pašvaldībai ir priekšlikums to izveidot Cēsu kultūras centrā, veicot ēkas renovāciju. “Tas prasīs ļoti lielus ieguldījumus, ko pašvaldība un valsts tuvākā laikā pilnībā nevarēs atļauties, tāpēc pašvaldībā esam gatavi meklēt citus risinājumus, arī iesaistīties kādā no Eiropas Savienības programmām,” sacīja G. Šķenders. No nākamā gada valsts budžeta Cēsu dome cer saņemt atbalstu kultūras centra ēkas renovācijas projekta izstrādei.

“Topošajā valsts programmā būs ietverta kritēriju virkne, ko nāksies ievērot, lai saņemtu valsts atbalstu reģionālas koncertzāles izbūvei,” uzsvēra Dace Vilsone. ” Koncertzālei jābūt pietiekami ietilpīgai, daudzfunkcionālai, lai tajā darbotos ne tikai muzikālie kolektīvi, bet notiktu arī izglītojoši pasākumi, kultūras dzīves aktivitātes, būtu saistība ar tūrismu.” Cēsu kultūras centra direktore Ija Groza apliecināja, ka Cēsu kultūras centrs jau tagad atbilst šiem kritērijiem. “Nav nepieciešamības celt jaunu koncertzāli, ja steidzami nepieciešams modernizēt esošās kultūras iestādes. Cēsu kultūras centrs ir viens no tiem,” skaidroja domes priekšsēdētājs.

Veicot renovāciju Cēsu izglītības iestādēs, pilsētas dome iecerējusi celt arī zāli. Tā būs paredzēta ap 300 vietām un atradīsies pie Cēsu 1. pamatskolas. Kopš 70. gadiem šī skola ir ar mūzikas virzienu, bet tajā nav telpu sarīkojumiem, tāpēc koncertēšana notiek pielāgotos apstākļos sporta zālē. Mūsdienām vēl neatbilstošāka situācija ir Kultūras ministrijas pārziņā esošajā Cēsu mūzikas vidusskolā. Tā atrodas savrupmājas tipa ēkā, skolā nav zāles. Topošie mūziķi izmanto telpas citur pilsētā, arī kultūras centrā, bet skola atrodas patālu no pilsētas centra. “Mūzikas vidusskolai nepieciešamas prestižākas telpas, arī jauns grūdiens darbībā,” raksturoja domes izpilddirektors Jānis Rozenbergs. Cēsnieki Kultūras ministrijas vadošās speciālistes rosināja apsvērt skolas ēkai jaunus risinājumus un ņemt vērā to, ka pašvaldība gatavojas celt zāli pie 1. pamatskolas. Iespējams, šo zāli varētu izmantot divas skolas.

Kultūras ministrijas un pašvaldības pārstāvji bija vienisprātis, ka vasaras sezonā Cēsīs ir izcila koncertu vieta – Cēsu Pils parka estrāde. Līdz šim to regulāri izmantojusi Latvijas Nacionālā opera, rīkojot sezonas noslēguma izrādes. Pilsētas dome izvirzījusi jaunu mērķi – Cēsīs vasarās rīkot ilgstošus mūzikas festivālus, kuri ietvertu gan kamermūzikas koncertus, gan operas izrādi. “Operas teātris, apbraukādams Latvijas estrādes, ir izdarījis secinājumu, ka brīvdabas uzvedumiem nav piemērotākas vietas par Cēsīm. Pie tam Cēsu pašvaldība piecos gados ir ieguldījusi ļoti daudz parka pilnveidošanā, lai tajā varētu notikt prestiži muzikāli pasākumi. Labiekārtošana vēl turpināsies,” par pašvaldības paveikto pastāstīja domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Mihaļovs.

Cēsu dome jau vairākus gadus atbalsta profesionālu mūzikas kolektīvu – Vidzemes kamerorķestri. Orķestris saņem pašvaldības dotāciju, bet lielu daļu no darbībai nepieciešamā finansējama tomēr saņem projektos, ko finansē Kultūras ministrija un valsts SIA “Latvijas koncerti”. “Diriģenta Andra Veismaņa vadītais orķestris ir apliecinājis, ka pulcē Vidzemes mūziķus un koncertē reģionā, ne tikai Cēsīs, tāpēc ir laiks šī kolektīva darbību ministrijai atbalstīt sistemātiski, tāpat kā to dara pašvaldība,” priekšlikumu izteica domes priekšsēdētājs. Ministrijas pārstāves bilda, ka cēsnieku priekšlikums tiks izskatīts, jo tas pilnībā atbilst Kultūras ministrijas izstrādātajai stratēģijai turpmākiem trim gadiem – kultūrpolitikas veidošanai reģionos un prioritātei, gādājot par profesionālās mākslas augstu kvalitāti un pieejamību sabiedrībai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
7

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
13

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
25

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
48
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Atkal brauc reibumā

11:48
19.04.2024
34

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 84 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 10 ceļu satiksmes negadījumi, bez fiziski cietušām personām. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 108 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 67 par ātruma pārsniegšanu, kā arī trijos gadījumos automašīnas vadītāji […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi