Pirmdiena, 17. februāris
Vārda dienas: Donats, Konstance

Vecpiebalga. Vides vārdā

Sarmīte Feldmane
00:00
27.02.2016
9
Izved 1

Vecpiebalgas pusē tik intensīva mežu ciršana pēdējos gados nav piedzīvota. Brauc, pa kuru ceļu gribi, strādā mežizstrādes tehnika. Ceļmalās stāv izvestie koki. Vecpiebaldzēni uzsver – tās ir sekas piedāvātajam aizsargājamo ainavu apvidus “Vecpiebalga” dabas aizsardzības plānam no 2016.gada līdz 2028.gadam. Pagasta iedzīvotājiem turpmāk būs jādzīvo, to respektējot kā Ministru kabineta noteikumus. Par aizliegumiem un nākotni daudz neskaidrību, un arī nav ticības, ka tas, ko saka plāna izstrādātāji, dzīvē būs tieši tā, tāpēc katrs rīkojas kā jau pēdējā brīdī, kamēr vēl drīkst zāģēt. Vecpiebalgas pagasta mežu īpašnieki pēdējos mēnešos vairāk nekā citkārt izņēmuši ciršanas atļaujas. Pašvaldības atbalstīti, iedzīvotāji aizstāv tiesības pašiem lemt par savu īpašumu apsaimniekošanu.

Jāpagūst izcirst

“Kas īsti manā mežā atrasts, nezinu, bet skaitās boreālais mežs,” stāsta “Jaungreiveru” saimnieks Raimonds Zariņš. Viņam pieder 27 hektāru saimniecība. Alauksta krastā labākajam meža gabalam ap hektāru platībā paredzēts liegums. “Ceru, ka vēl pagūšu nocirst. Materiāliem vajag kokus, projekts ir, vēl jāapstiprina, un tad varēs dabūt ciršanas atļauju,” stāsta Raimonds un uzsver, ka nebūt nav domājis šo meža nogabalu cirst. “Pārāk skaists, gribējās pataupīt. Cik var saprast, stādīt arī nedrīkstēs, nākotnē tur būs čūskulājs. Ezermala aizaugs. Ir fotogrāfijas, kurās ezermala redzama kā jūrmala, smilšaina, bez kokiem. Jau tagad 20 metrus no ezera daudzviet viss aizaudzis un odiem ir labas mājvietas,” domās dalās Raimonds un piebilst, ka tie, kam īpašumi ezermalā, visi satraukušies. “Daudzi zāģē, tas dzirdams. Katru dienu redzams, kā aizbrauc kokvedēji,” saka Raimonds Zariņš un atzīst, ka, viņaprāt, tomēr svarīgākais – lai zeme un meži būtu sakopti, nevis nesaprotami sargāti.

“Niedrītes” ir daudzu iecienīta atpūtas vieta Alauksta krastā. Gadiem cauri mežu ielokam varēja iebraukt atpūtnieku ērtībām labiekārtotā sētā pie ezera. Iebraucamā ceļa kreisajā pusē nepilna hektāra platībā meža vairs nav. “Saudzīgi vienmēr bijām strādājuši. Tagad vējš svilpos,” saka “Niedrīšu” saimniece Vita Gruele un paskaidro, ka pēc meža apsaimniekošanas projekta bijis laiks cirst, kaut ģimenei tādu plānu nebija. “Ciršana tika pasteidzināta. Mājas teritorijā nekas nemainīsies, arī pašā ezermalā, tāpat gaidāmās pārmaiņas neietekmēs makšķerniekus un atpūtniekus, bet iebraucamā ceļa kreisā puse ir plika. Mazākos kokus gan atstājām, vēl svarīgi pagūt iestādīt, kamēr vēl jaunie noteikumi nav spēkā,” domās dalās vecpiebaldziete.

Viņa izpētījusi plāna kartes un ir pārsteigta: “Karte ir nepareiza, pēc tās iznāk, ka viesu nams atrodas kaimiņu mežā. Cik tad precīzas ir kartes? Varbūt arī tas liegums ir ar nobīdi.”

Ja lakstaugiem bagāts mežs

Andreja Grīnfelda “Lielzēniņos” meži aizņem 30 hektārus, lauksaimniecības zeme 20 hektārus. 1,3 hektāru platība iezīmēta zonā, kurai noteikta ierobežota saimnieciskā darbība.

“Tas ir lakstaugiem bagāts mežs. Kas ir tā īpatnība, vērtība, nesaprotu,” saka saimnieks. Viņš savu mežu cītīgi kopj, kur izcirsts, vietā allaž iestādīts jauns. Andrejs atzīst – ainava mainās, nevis bojājas. Saimnieks vērtē: “Valdošie ir rietumu vēji, ja nocērt mežu līdzās aizsargājamajai daļai, tā paliks neaizsargāta un būs zemē. Par to netiek domāts. Protams, tas atkarīgs, kā saimniekošu.”

Vecpiebaldzēns uzsver, ka līdz šim nav guvis atbildi uz būtiskāko jautājumu – ko iegūstam no ierobežojumiem. “Ir izstrādāts projekts, nesaskaņojot ar iedzīvotājiem. Projekts ir tāds, kāds izdevīgs un vajadzīgs izstrādātājiem. Pamatojuma īsta nav, un tāpēc var domāt dažādi,” domās dalās Andrejs Grīnfelds un uzsver: “Dzīvojam Piebalgā aizsargājamā ainavu apvidū, skaistā vietā. Neziņa rada stresu. Ceru, ja vajadzēs kādu gabaliņu nocirst, to drīkstēs darīt.”

“Lielzēniņu” saimnieki Lilita un Andrejs Grīnfeldi ir pensionāri. Tagad var veltīt laiku ne tikai saimniekošanai un rūpēm par apkārtni, arī tam, kas patīk.

Andreja vaļasprieks ir medības un slēpošana. Kamēr Andrejs pa kalnu slēpo, Lilita ar fotoaparātu ķer mākoņus un dabas mirkļus. Abi dejo deju kolektīvā. “Vai tad mājās kādreiz nav, ko darīt,” ar smaidu saka Andrejs Grīnfelds.

Dzilna mīļākais putns

“Ogrēni” ir bioloģiskā saimniecība. Jurkānu ģimene vienmēr saimniekojusi, domājot par vidi. “Audzējam dārzeņus, nododam kooperatīvam “Zaļais grozs”, agrāk nodrošinājām arī tiešo tirdzniecību. Ir ganāmpulks, apsaimniekojam arī nomas zemes,” stāsta saimniece Ligita Jurkāne. Viņa dzīvo vecātēva celtā mājā un saimnieko zemē, ko viņš kādreiz kopis.

“Ogrēniem” pieder 29 hektāri, no tiem mežs 12,7 hektāri. Gadu gaitā saimnieki mežu kopuši, kur kāds nogabals izcirsts, vietā iestādīts jauns. Tā atjaunoti pieci hektāri.

“Pēc plāna trešā daļa meža ierakstīta dabas parka zonā. Manā mežā dzīvojot pelēkā un zaļā dzilna. Tās ir līdzīgas, vienai sarkana piere, otrai galva, bet tikai zaļā ir aizsargājama. Drošības pēc plānā ierakstītas abas,” stāsta vecpiebaldziete. Interesējušies pie speciālistiem, viņi atzinuši, ka pelēkajai dzilnai nekādas aizsargājamas teritorijas nevajag. “Pelēkā dzilna ir samērā parasta ligzdojoša suga, pēdējos gados to skaits pieaudzis par 30 procentiem,” ar uzzināto iepazīstina Ligita un piebilst, ka pēdējos mēnešos dzilnas kļuvušas par ģimenes mīļākajiem putniem. Lai gan saimnieks ir labs putnu pazinējs, viņš dzilnas savā mežā nav redzējis.

Dzilnas dēļ arī mātes māsas īpašumam būs ierobežojumi. “Ap dzilnu var noteikt liegumu 200 metru rādiusā, bet tas var būt no diviem līdz desmit hektāriem. Vai ainava kļūs skaistāka, ja ezermalā koki būs sakrituši vai ja tā izkopta?” retoriski jautātā “Ogrēnu” saimniece un uzsver, ka nav runa par to, ka mājnieki varētu tramdīt zaļās dzilnas vai kā citādi kaitēt. Viņa atzīst, ka saprastu, ja te savulaik būtu dzīvojuši šo putnu, piemēram, septiņi pāri, bet nu vairs trīs, tad būtu jādomā par sargāšanu.

“Ķīmiju nelietojam. Esam saudzīgi, ja redzam kādu naktsvijoli. Lai dzilnas dzīvo, ja tām patīk. Bet varbūt tieši tāpēc, ka neko nedarīsim mežā, tai vairs nepatiks,” saka Ligita Jurkāne.

Saimnieki uztraucas par nākotni, pērn nocirstais jāatjauno, vai drīkstēs stādīt, nav zināms. “Patlaban nedomājam zāģēt, šķiet, ierobežojumi uzreiz tik ļoti neskars, bet uztrauc, kā būs nākotnē. Vai dzirdēts, ka kāds liegums tiek atcelts? Ierakstīs, un tā būs,” viedokli pauž zemniece un piebilst, ka, iespējams, taisnība tiem, kuri saka, ka valstī vajag noteiktus hektārus liegumu, kuros kaut kas tiek sargāts, un platības tiek sameklētas.

Par savu “Ogrēnu” nākotni uztraucas meitas un divi mazdēli. Mantinieki grib turpināt vecāku iesākto.

Sikspārņi jāsargā

Ozoliņu ģimene ir vecpiebaldzēni, pirms vairāk nekā pusgadsimta iegādājušies “Vecbeķerus”. Apsaimnieko 17 hektārus, Aina un Andrejs ir pensijā, strādā savam priekam, lai varētu dzīvot skaistā, sakoptā vidē. Vairākos hektāros iestādīts jauns mežs, kas tiek rūpīgi kopts.

“Atnākuši gudri cilvēki un par mums visu nolēmuši, kā mums dzīvot, ko darīt ar īpašumu. Kad būs aizliegumi un mēs neko savā īpašumā darīt nedrīkstēsim, tad piedāvās nopirkt. Būs tā – vai nu saņemam kompensācijas vai pārdodam par kadastra vērtību. Bērnību te pavadījis, zinu, kā pamazām Vecpiebalga mainījusies, kā daudzas skaistas vietas aizaugušas, bet tagad tās, izrādās, jāsargā, jo esot vērtība,” domās dalās Andrejs Ozoliņš un piebilst, ka diemžēl dēls saviem bērniem mežu kā vērtību, kā materiālu mantojumu nodot nedrīkstēs, jo zāģēt jau nedrīkstēs.

“Vecbeķeros” un apkaimē dzīvo sikspārņi. “Kurš un kur tos atradis, nezinām. Klāt neesam bijuši. Kartē aplītis ievilkts, un kas zina, ko tas nozīmē,” saka saimnieks un piebilst: “Tā kā mežs nav peļņai, iepriekšējie noteikumi netraucēja, kā būs turpmāk, var tikai minēt, jo viss strauji mainās.” Saimnieks arī pastāsta, ka Vecpiebalgā vērtību ir daudz un tās aizvien tiek atklātas no jauna. Savulaik “Vecbeķeros” nocirsts neliels mežiņš, pēc kāda laika saimnieks saņēmis ziņu, ka tajā vietā ir senkapi. Kartē gan tādu nav bijis.

Sarunās vecpiebaldzēni dzirdējuši ne to labāko nākotnes scenāriju, jo tīra zeme interesē daudzus un kāds bez darba grib iegūt materiālus labumus.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Sākusies Nītaures pamatskolas ēkas pārbūve

00:00
17.02.2025
14

Nītaures Mūzikas un mākslas pamatskolas kolektīvam šis mācību semestris sākās ar pārmaiņām. Skolas ēkā notiek vērienīgi remontdarbi, kopš  6.janvāra mācības ir pagastmājas telpās. “Telpas apsekoja kontrolējošās iestādes un atzina, ka tās izmantojamas mācību darbam. Skolēnu brīvlaikā notika pārcelšanās. Lai to izdarītu , strādāja skolotāji, bērnu vecāki, palīdzēja apvienības pārvaldes darbinieki, zemessargi,” stāsta pamatskolas direktore Gunta […]

Krustcelēs alga, piemaksa un mērķdotācija   

00:00
16.02.2025
19

Vienmēr uzsvērta Dziesmu un deju svētku tradīcijas nozīmība latviešu kultūrā un nācijas stiprināšanā un līdztekus izskanējis amatiermākslas kolektīvu vadītāju satraukums par zemo atalgojumu. Pērn valdība apstiprināja vadītāju darba samaksas finansēšanas kārtības maiņu un noteica   valsts finansējuma daļu (mērķdotāciju) māksliniecisko kolektīvu vadītāju darba samaksai un valsts sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām. Kolektīvu vadītāji par darbu saņem […]

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
38
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
174
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
145
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
45
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
22
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
22
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
26
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
51
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
38
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi