Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Vecpiebaldzēni ceļ godā kultūru

Druva
23:00
24.05.2007
6

Vasarā piebaldzēnus ceļi vedīs uz Vecpiebalgu. 14. Piebalgas novada svētkiem.

Tajos vecpiebaldzēni godā cels savu kultūras namu, kuram šogad 120 gadi. Pēdējos gados tas piedzīvojis atjaunotni. Nomainīts jumts, logi, durvis, apkures sistēma, sakārtots sanitārais mezgls, izremontēta mazā zāle. Vēl atlikuši nelieli darbi lielajā zālē, kā arī apkārtnes apzaļumošana. Kultūras nama renovācijā ieguldīti vairāk nekā 50 tūkstoši latu, gan pašvaldības, gan valsts līdzekļu.

“Kad ciemiņus gaida, tad taču pošas. Tiesa, nekas speciāls tieši svētkiem posts netiek, darām to, kas ikdienā nepieciešams”, saka pagasta padomes priekšsēdētājs Voldemārs Cīrulis un turpina: “No

lielākiem darbiem, ko pašvaldība gribētu paveikt līdz novada svētkiem – ierīkot gājēju celiņu. Pērn maijā iesniedzām projektu, lai piesaistītu ERAF naudu, šogad februārī saņēmām atbildi, ka projekts pieņemts. Gaidām, kad būs nauda, bet ar katru dienu cenas aug. Arī strādniekus uzreiz neatradīs. Vai pagūsim, vēl grūti paredzēt.”

Jau vairākkārt kopā nākuši visu deviņu Piebalgas pagastu pārstāvji, lai spriestu, kādi šogad būs svētki Vecpiebalgā. ”Tā kā mūsu kultūras namam nozīmīga gadskārta, arī pārējos pagastus aicinām iepazīstināt ar savām kultūras dzīvē nozīmīgām vietām. Kultūras namā būs visu veidota izstāde, top arī kopīgs uzvedums, kurā piedalīsies visu pagastu pārstāvji,” stāsta kultūras nama vadītāja Zigrīda Ruicēna. Bet svētki Vecpiebalgā sāksies jau iepriekšējā dienā, kad te notiks starptautiskais vērpjamo ratiņu simpozijs, kurā aicināti piedalīties arī interesenti no citiem pagastiem. “Svētkos būs katra pagasta saimnieču prezentācija, kur varēs nogaršot tieši viņu īpašos cienastus, protams, būs gadatirgus, izstādes,” stāsta Zigrīda Ruicēna.

Novada svētkiem īpaši gatavojas pagasta audējas. Ar audējas Dagnijas Kupčes padomu top seši pieaugušo un divi bērnu tautastērpi. “Cēsu 800 gades izstādē pašvaldības vadītājs Voldemārs Cīrulis ierosināja, ka Vecpiebalgai vajag savu tautas tērpu kolekciju,” stāsta Dagnija Kupče. Tika iesniegts projekts Kultūrkapitāla fondā, saņemts daļējs finansiāls atbalsts. “Tērpi top pēc 19.gadsimta paraugiem, tos apstiprinājusi arī Vēstures muzeja speciāliste Ilze Ziņģīte un etnogrāfe Aija Jansone. Meklējām muzeju fondos, literatūrā, kādi tad izskatījās piebaldzēni. Būs ne tikai tērpi, varēs apskatīt piebaldzēnu ikdienā – mugurā kumpaiņi, zābaki kājās, galvā balta, pelēka un melna ratene, sievām balts aitādas kažociņš, pērļu josta, ap pleciem lielais lakats,” stāsta Dagnija Kupče.

Audēja Benita Zvejniece atzīst, ka jāpaveic patiešām liels darbs. Astoņas audējas tajā iesaistījušās ar prieku un atbildību. Svētkos tērpus vērtēt ieradīsies komisija, lai izlemtu, vai tie izstādāmi Dziesmu svētku izstādē.

Tautas tērpi būs apskatāmi novada svētkos, tie būs pašvaldības īpašums.

Novada svētkiem gatavojas arī Piebalgas baznīcu draudzes. Vecpiebalgas dievnamā katra iekārtos vizuālo stendu, lai ikviens gūtu informāciju par draudzes dzīvi.

“Esam ceļā uz svētkiem. Ne par visu var stāstīt. Gribam, lai tie paliek atmiņā katram, kurš atbrauks uz Vecpiebalgu,” saka Zigrīda Ruicēna.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi