Bagātā ābolu raža pārtop sulā

Augšlīgatnē vietējam ģimenes uzņēmumam “Ābolu sulas spiešana Līgatnē” sākusies saspringta darba sezona. Šis ir ābolu gads, ābeļu zari lūst no ražas, pēc aizvadītās vētras tie sakrituši zemē kā biezs paklājs.
Vējš nedaudz agrāk par gaidīto nopurinājis knapi gatavos ābolus un dārzu saimnieki steidzas tos pārstrādāt. “Jau no pirmdienas sāka braukt klienti, strādājam ar pilnu jaudu,” teic Artūrs Vanags.

Pie telts, kas uzslieta netālu no Vidzemes šosejas, cita pēc citas piebrauc mašīnas, atved maisus ar āboliem. Te tie pārtop garšīgā un veselīgā sulā. Uzņēmuma līdzīpašnieks Artūrs Vanags pastāsta, ka sulas spiešanu piedāvā jau sešus gadus un ik gadu tiek meklētas iespējas gan uzlabot pakalpojuma kvalitāti, gan pārstrādes jaudu. Iegādāta sulu spiedes iekārta, šogad — ierīce pasterizēšanas procesa paātrināšanai. 

“Pirmajos gados, kad strādājām ar mazāku spiedi, reizēm klientiem pat nedēļu bija  jāgaida rindā,” stāsta spiestuves saimnieks. Līdz ar katru jaunievedumu spiestuvē darba ražīgums palielinājās.

Ar lepnumu A. Vanags uzsver, ka tagad arī tad, kad ābolu savests ļoti daudz, tos var pagūt pārstrādāt dienas laikā. Pēc sezonas uzņēmējam ir plāni, kā virzīt spiestuves tālāko attīstību.   

A. Vanags vērtē, ka sulas spiestuvē labi redzams — katru otro gadu ir bagāta ābolu raža. Pierasti ābolus sulai vāc augusta beigās, bet šovasar pirmos spiestuvē ieveda jau 8. augustā.   “Dārzos āboli nogatavojās agrāk un ir cilvēki, kuri vēlas sulu arī no saldajiem vasaras āboliem. Žēl izsviest ražu, tad labāk iegūt sulu. Taču ir kāda nianse —vasaras ābolu sulai nav tik ilgs glabāšanas termiņš kā sulai no rudens vai ziemas āboliem,” skaidro A. Vanags un piemetina, ka vasaras āboli nav tik sulīgi, no tiem var izspiest mazāk sulas un tā nav tik dzidra.

Minimālais apjoms, ko šajā spiestuvē pieņem, ir viens lielais maiss jeb aptuveni 30 kilo­grami augļu. Taču pārsvarā cilvēki vedot pa diviem, trim maisiem ābolu. Kā stāsta A. Va­nags, sezonas laikā tas gan mainoties. Vispirms klienti ved pa vienam maisam, bet jau pēc pāris nedēļām pārstrādājamās ražas apjoms krietni palielinās. Septembrī, oktobrī no bagāžniekiem lielākoties ārā tiek celti četri maisi.

Kad visvairāk klientu, spiestuvē strādā pat trīs darbinieki. A. Vanagam sulas spiešana ir sezonas darbs, pārējā gada laikā viņš strādā “Līgatnes vīna darītavā”. Ābolus sulai var spiest līdz pat pirmajam salam. Parasti neapkurināmā telts nojume tiek novākta novembra sākumā, jo aukstums kaitē iekārtām un strādāt aukstumā nav patīkami.   

Gadu gaitā ābolu spiestuves klientu loks izveidojies gana plašs. Brauc no kaimiņu novadiem — Siguldas, Garkalnes, iegriežas arī rīdzinieki. A. Va­nags pastāsta, ka konkurence ir gana sīva. Ābolu sulas spiešanas pakalpojumam ir izveidots franšīzes tīkls un uzņēmēji strādā lielākajās pilsētās. Līgatnietis augstu vērtē klientu teikto, ka labāk nobraukt liekus 15 kilometrus un svaigi spiesto sulu saņemt no maza vietējā uzņēmēja.

Pie spiestuves telts piebrauc kārtējie klienti ar ābolu maisiem. Divus maisus ar cukurīšiem atvedusi Zane Bitmete no Nītaures puses. Viņa pastāsta, ka spiest sulu uz Augšlīgatni brauc ne pirmo gadu un gan jau šoruden atbrauks vēlreiz. Mazmazmeitiņa pieteikusi: “Omīt, tu man apsolīji sulu!” Tad nu vecvecmāmiņa smejot teic, ka nekas cits neatliek, kā braukt un vest ābolus. Viņa atzinīgi novērtē mūsdienu iespējas — atved ābolus, brauc mājās, tad saņem īsziņu par to, cik jāmaksā un brauc pēc sulas. Piecus maisus ābolu atvedusi līgatniete Inese Vikmane. “Jauki, ka te Augšlīgatnē ir tāda iespēja, un varam visu ziemu dzert sava dārza ābolu sulu,” saka I. Vik­mane un piebilst, ka ražas gados visus ābolus nevar apēst.