Spēka stāsti par cilvēkiem mums līdzās

Sirsnīga izvērtās prozas konkursa “Cilvēka spēks” apbalvošana Spāres muižā, apliecinot, ka katrs no mums ir vērtība un katram ir savs stāsts.

Konkursa mērķis — godināt cilvēkus ar invaliditāti, viņu garīgo spēku, izturību, radošumu un dzīves pieredzi.

Cēsu un citu novadu autoru iesniegtie 28 stāsti parādīja cilvēka spēku un spēju nepadoties pat tad, kad šķiet — sasniegta robeža. Pasākuma atklāšanā konkursa idejas autore, biedrības “Cerību spārni”, SIA “Spāres muiža un sociālā uzņēmuma “Visi Var” vadītāja Eva Viļķina sacīja paldies ikvienam konkursa dalībniekam: “Katrs uzticētais stāsts lika aizdomāties, raisīja emocijas, parādīja cilvēka spēku un arī to, cik svarīgi, ka esam cits citam. Ceru, ka šie stāsti cilvēkiem, kuri piedzīvo savu grūtāko dzīves posmu, kļūs par mazu gaismu vai atgādinājumi, ka citi arī to ir piedzīvojuši, tikuši pāri un turpina savu ceļu.” E. Viļķina atzina, ka žūrijai bija ļoti grūti darbus izvērtēt, jo katrs bija ļoti īpašs.

Amatas pagasta pārvaldes vadītāja Elita Eglīte, viena no žūrijas dalībniecēm, sacīja, ka apbalvošanas pasākums muižā ir dziļi simbolisks, jo muižas stāsti ievijas simtgadēs un tie vienmēr ir cilvēkstāsti. Pēdējās šīs vietas simtgades ir stāsts par skolotāju spēku, par audzēkņu un viņu ģimeņu spēku laikā, kad te bija skola: “Un man liekas, ka šodien stāsts turpinās — par cilvēkiem Latvijā, par viņu pārbaudījumiem. Mani ļoti uzrunāja jūsu spēja savu stāstu un cilvēka spēku uzrakstīt uz papīra.”
 

Arī citi žūrijas dalībnieki uzsvēra gan darbu literāro augstvērtīgumu, gan to, ka tie rosina domāt un nokļūst līdz katra sirdij, norādot, ka literatūrai ir jābūt sabiedrības sirdsapziņai, bet līdz šim ilgstoši klusēts par cilvēkiem ar īpašām vajadzībām. Konkurss savā ziņā modina šo sirdsapziņu, tāpēc ir doma konkursa darbus izdot grāmatā.

Žūrija katram autoram sniedza pateicības rakstu un nelielu dāvanu, katrs žūrijas loceklis deva savu simpātiju balvu kādam no dalībniekiem. Galveno balvu saņēma Līga Laudiņa un viņas stāsts “Dejot cauri tumsai”, veicināšanas balvu — Liene Millere un stāsts “365 Adriani” un simpātiju balvu — Anna Oborenko “Spāres bērni”.

Eva Viļķina, piesakot konkursa uzvarētāju, sacīja, ka viņas stāsts parāda, ka dzīve vienā mirklī kļūst citāda, kad iepriekš pašsaprotamais nav iespējams: “Stāsts, kas izgaismo cilvēka spēku nesalūzt pēc visa piedzīvotā un mācīties dzīvot no jauna.” Konkursa uzvarētāja Līga Laudiņa, saņemot apbalvojumu, sacīja, ka viņas moto — no dzīves ir jāņem viss, ko tā dod, un ja nepamēģināsi, nekad neuzzināsi, kā būs, tāpēc arī izlēmusi piedalīties konkursā: “Esmu ļoti, ļoti priecīga par apbalvojumu, paldies, ka aktualizējat šo tēmu un paldies žūrijai, ka izvēlējāties manu darbu. Tas būs liels solis tuvāk savas grāmatas izdošanai.” Viņa arī atzina, ka piedzīvotais viņai nozīmēja atrast sevī tādu spēku, par kādu viņa nekad nebūtu varējusi iedomāties. “Druvai” Līga sacīja, ka grāmata par viņas stāstu vēl top, tiek rakstītas pēdējās nodaļas, un finansējums bija lielākais šķērslis, lai to varētu izdot: “Balva palīdzēs īsteno savu sapni par grāmatu.” Vaicāta, kā tas ir — dalīties savos dzīves notikumos ar citiem, konkursa dalībniece teic: “Es atklāju daļu no savas sirds, savām domām. Daru to ar lielu vēlmi kaut ko mainīt — medicīnas sistēmā, attieksmē pret cilvēkiem, arī cilvēkiem ar invaliditāti, jo lielākoties cilvēkiem ar invaliditāti nav iespējas dalīties savā stāstā.”

Arī otrās un trešās vietas ieguvējas bija ļoti aizkustinātas par novērtējumu. Anna Oborenko sacīja: “Šī balva ir lielākais apbalvojums par manu ieguldījumu un piedzīvoto!”
 

Konkursa darbus vērtēja žūrija, galvenā balva — 1500 eiro, veicināšanas balva — 750 eiro un simpātiju balva — 400 eiro.

Pasākumu bagātināja saksofonists Toms Upmalis, bija sarunas pie kafijas tases. Noslēgumā Mārīte Rukmane dalībniekus izveda ekskursijā pa muižas teritoriju un Rakstnieku parku.