Piebalgas novada svētkos Inešos pagasta vadītājai kaimiņi taurenieši uzdāvināja divas kaziņas. Viena no tām dzīvo Ilgas Rutkas kūtiņā.
“Nosaucu par Gauju, tā taču tek caur Taureni,” smejot saka saimniece un piebilst, ka mazā kaziņa bijusi ļoti bailīga, līdz sadraudzējusies ar Miglu.
Kazas Ilga tur jau vairākus gadus. “Visu mūžu dzīvnieki bijuši mājās. Govi vairs apkopt nevaru. Nebūtu jau vajadzības ne turēt kazas, ne dārzu, bet nemāku iet pastaigāties, savukārt uz kūti jāiet, nevar atlikt,” domās dalās saimniece.
Ilga no kazas piena gatavo sieru. Sākumā gan mājinieki raukuši degunu, tagad labprāt dzer arī pienu. Arī mazbērni, kad atbrauc, ir priecīgi, ka var aiziet pie kaziņām.
Ilga ir bagāta vecmāmiņa – pieci mazbērni. Jaunākā Ance tepat Inešos iet dārziņā. Kamēr mamma vēl darbā, abas ar māsu Diānu laiku vada pie vecmāmiņas. “Visus skolas pasākumus apmeklēju. Reiz projektā bērni bija aprakstījuši, kāds varētu būt purvs aiz mājas, un arī iezīmējuši manu saimniecību,” ar gandarījumu stāsta vecmāmiņa un piebilst, ka mazbērni no Lielvārdes arī protot sagādāt ne vienu vien pārsteigumu.
Kādreiz Ilga bijusi liela adītāja, tagad gan laika nepietiek, gan nav tādas vēlēšanās. Nesen metusi mieru arī teātra spēlēšanai. Lielu mūža daļu viņa nostrādājusi pienotavā, vienmēr bijusi arī sava saimniecība. “Bez darba nekā nebūs. Ja dzīvo laukos, kā var nebūt dārziņš, sivēns kūtī. Par daudz lepni pret darbu esam palikuši,” domās dalās Ilga Rutka.
