Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Vecatē kā mākslas objekts atklāts, iespējams, Baltijā lielākais akmens cirvis

Druva
09:36
01.11.2016
4
Cirvis Foto L.palma 2 1

Burtnieku novada Vecatē atklāts, iespējams, visā Baltijā lielākais akmens cirvis, portālu eDruva informēja Burtnieku novada pašvaldības sabiedrisko attiecību speciāliste Arita Rudzīte. Pēc viņas teiktā, blakus esošā Burtnieku ezera akmens laikmeta apmetņu izrakumos, atrasti dažādi senie cirvji, bet nu pašā Vecates ciemata centrā, šosejas Matīši – Mazsalaca malā, atklāts vairāk kā divus metrus augstais un sešas tonnas smagais granīta “Vēstures liecinieks” – tēlnieka Matiasa Jansona skulptūra.

Tēlnieka veidotais mākslas objekts, kas svinīgi tika atklāts sestdien, 29.oktobrī, ir veltījums Burtnieku ezera apkārtnē esošajām akmens laikmeta dzīvesvietām – Zvejnieku, Ruņņukalna un Kaulēnkalna apmetnēm. Šīs apmetnes, kas atrodas pavisam netālu no Vecates, zināmas kā vienas no izcilākajām Eiropas mēroga akmens laikmeta apdzīvotajām vietām. Apmetnēs atrastie kapulauki, darbarīki, rotaslietas, zivju asakas, gliemežu vāki, dzīvnieku kauli un citas senlietas devušas nozīmīgas atziņas par Latvijas senāko vēsturi un dod priekšstatu par to, kā ir dzīvojuši mūsu senie senči.

Vēstures zinātņu doktore un arheoloģe Ilga Zagorska seno akmens laikmeta apmetņu pētniecībai Burtnieku ezera apkārtnē veltījusi visu savu mūžu. Viņa teic, ka Burtnieku ezera apkārtne ir īsta akmens laikmeta atradumu paradīze: “Zvejnieku, Ruņņukalna un Kaulēnkalna apmetnes ir varenas ne vien Latvijas, bet visas Eiropas mērogā. Te atrastie materiāli ir patiešām unikāli, turklāt, atšķirībā no šādām atradnēm citviet Eiropā, apmetnes Burtnieku ezera krastos ir bijušas apdzīvotas vismaz piecus tūkstošus gadus visa akmens laikmeta garumā. Tās sniedz liecības par pirmajiem iedzīvotājiem Latvijā un ļauj izpētīt to, kā viņu dzīvesveids attīstījies līdz pat akmens laikmeta beigām. Tieši šo iemeslu dēļ Burtnieku novada vārds un Burtnieku ezera vārds visu laiku pasaulē tiek pieminēts. Augsta līmeņa pētnieki ārzemēs ļoti labi zina, kas ir Burtnieks un kas ir tā apmetnes. Eiropas zinātnieki grib šeit braukt un grib tās redzēt. Man ir ļoti liels prieks, ka tagad par godu šīm apmetnēm Vecatē uzstādīts tēlnieka Matiasa Jansona mākslas darbs. Tās ir to pelnījušas. Turklāt arī pati skulptūra, kas veidota kā akmens laikmeta cirvis, ir atbilstošs simbols, jo tieši šādi cirvji Burtnieku ezera apmetnē ir atrasti veseli četri.”

Tēlnieks Matiass Jansons skulptūru “Vēstures liecinieks” veidojis Cēsīs, tēlnieku Jansonu dzimtas māju darbnīcā “Siļķēs”. Vietā, kurā savulaik tapuši tādi ievērības cienīgi pieminekļi, kā “Latgales Māra” Rēzeknei, “Lāčplēsis un Melnais bruņinieks” Jelgavai un “Gadsimtiem ejot jeb Laika vecis” Cēsīm. Ideja par to, ka Vecatē ir nepieciešama skulptūra akmens laikmetam, kas neļautu aizmirst Burtnieku ezera apkārtnes lomu Latvijas vēsturē, dzima tieši tēlniekam Matiasam Jansonam.

“Es, būdams mākslinieks, vienmēr domāju par to, kādu stāstu es varu izstāstīt ar saviem darbiem. Šoreiz, lai saglabātu un popularizētu novada vēsturi. Tāpēc šis granīta cirvis radīts, kā akmens laikmeta simbols. Lai tas pamudina ikvienu iepazīties ar stāstu par mūsu senčiem. Darbs “Vēstures liecinieks” lielā mērā ir arī stāsts par manu ģimeni. Mana vectēva (profesora tēlnieka Kārļa Jansona) mamma ir dzimusi “Zvejnieku” mājās, kur atrasti akmens laikmeta apbedījumi. Savā ziņā esmu “Vēstures liecinieks”, jo savā ģimenē esmu dzirdējis daudz stāstu par atrastiem kauliem un senlietām,” teic mākslinieks.

Viņš norāda, ka darbs “Vēstures liecinieks” nav ticis radīts tikai par prieku pašam māksliniekam vai arheologiem: “Domāju, ka šī skulptūra ir arī funkcionāla. Tā liks ceļiniekiem apstāties un pēc tam ieraudzīt jaunatklāto informācijas stendu par turpat tuvumā esošajām akmens laikmeta apmetnēm, kuras vērts būtu iepazīt, kā arī ezeru tepat aiz parka, kurā var arī makšķerēt un atpūsties.”

Arī Burtnieku novada domnieki par nupat uzstādīto skulptūru ir gandarīti. Tas ir pirmais mākslas objekts, kas novadā atklāts. Rūpējoties par to, lai vēsture neaiziet nebūtībā, tas tapis ar pašvaldības finansiālu atbalstu, tā godinot pirmos Burtnieku novada iedzīvotājus. Skulptūra “Vēstures liecinieks” ir skaists vides objekts, izcils mākslas darbs un piemiņa akmens laikmetam. Pašvaldībā cer, ka jaunais vides objekts veicinās tūristu pieplūdumu un kalpos kā ierosme apskatīt vēl neiepazītas vietas novadā.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi