Šorīt 18 minūtes pēc pusnakts sākās astronomiskais rudens. Tas ilgs līdz 21.decembrim.
Astronomiskais rudens Zemes Ziemeļu puslodē iestājas brīdī, kad saule šķērso debess ekvatoru rudens punktā, savukārt dienvidu puslodē tad iesākas pavasaris. Pret sauli ir pavērsts Zemes ekvatora apvidus, un abas Zemes puslodes saņem vienādu saules gaismas un siltuma daudzumu. Diena un nakts visā pasaulē ir aptuveni vienāda garuma.
Laiku ap 23. septembri mēdz dēvēt par rudens saulstāvjiem, jo saule stāv līdzsvarā, vai vienādībām, jo nakts un diena ir aptuveni vienāda garuma. Astronomi aprēķinājuši, ka Latvijā nakts garums vistuvākais dienas garumam būs 25. septembrī. 24.-26. septembrī saule leks tieši austrumos un rietēs tieši rietumos.
Par meteoroloģisko rudeni gan vēl runāt nevar. Tas sākas, kad diennakts vidējā gaisa temperatūra stabili pazeminās zem +10 grādiem un beidzas aktīvas veģetācijas periods. Parasti tas ir ap 25. septembri. Vidzemes un Alūksnes augstienē
visagrāk
Latvijā, parasti 18. septembrī.
Pērn, ar ZA vēju ilgstoši ieplūstot aukstam gaisam, meteoroloģiskais rudens daudzviet Latvijā iestājās agrāk nekā parasti – jau septembra vidū. Turpretī šogad tas sāksies vēlāk
Sarmīte Feldmane
