Trešdiena, 12. februāris
Vārda dienas: Karlīna, Līna

Vanadziņu mākslas valdzinājums

Druva
00:00
11.11.2006
49
Vanadzinju Izstaade

Cēsu Izstāžu nams novembrī atvērts savējiem – mākslinieku Vanadziņu ģimenei. Pieciem dažāda rakstura un atšķirīgas izpausmes mākslā, bet vienas saimes pārstāvjiem.

Tēvs un māte – Inese un Valdis Vanadziņi, būdami mākslinieciski noskaņoti, Cēsu mākslas skolas patrioti, ne tikai mērķtiecīgi virzījuši savus bērnus izprast mākslas pasauli, bet pratuši jauno mākslinieku intereses saistīt arī savā pilsētā – Cēsīs. Kaut jaunā paaudze – māsas Signe un Elīza Vanadziņas jau labu laiku kā devušās pasaulē un lieliski sevi pieteikušas Latvijas mākslā – glezniecībā un grāmatniecībā. Dēls Valdis Vanadziņš vienīgais izraudzījies ārpus mākslas dzīves esošu profesiju, bet, būdams menedžeris, brīvo laiku velta fotografēšanas mākslai.

Visu Vanadziņu mākslinieciskais skatījums pirmo reizi apkopots un tapusi izstāde. Ģimenē kādam būs ienācis prātā, ka tik acīmredzama Vanadziņu koncentrēšanās var raisīt izbrīnu un, kas zina, arī tādu kā skepsi par ģimenes stipro cietoksni, tāpēc kopdarbam izstādē dots ironisks nosaukums – ”Vistu dumpis”. Šķiet, ka vairāk par vārdu spēli tas raisa asociācijas ar ko citu – mākslai nepieciešamo plašumu, lidojumu. Nevar mākslinieks palikt savās sienās, lai arī mīļās – ģimenē, mākslas skolā, pilsētā, varbūt pat Latvijas pagalmos.

To, ka lidojums izdodas tāls, lieliski apliecina māsas. Signes viena no jaunākajām gleznām ”Ogas”, kas arī redzama izstādē, oktobrī izpelnījās ievērību virtuālajā vidē. Internetā bija apkopoti Latvijas mākslinieku gadskārtējās izstādes ”Rudens” darbi un dota arī iespēja par tiem balsot, neesot izstādē Rīgā. Signes mākslinieciskā izpausme ”Ogās” guva interneta skatītāju vislielāko atsaucību. Ja analizējam cēloņus, tad neaizmirsīsim gleznotājas stipro aizmuguri – ar mākslām saistītos un pietiekami azartiskos cēsniekus. Tomēr iegūtā dāvanu karte – iespēja iepirkties mākslinieku veikalā par diviem desmitiem latu – neesot tik vērtīga kā pati uzmanība – vairāku simtu skatītāju balsojums, tā spriež Signe. Nav nekāds brīnums, ka Signes redzējums gūst skatītāju ievērību mūsu – ziemeļvalsts tumšākajos gadalaikos – rudens pelēcībā un ziemas puteņos. Satikšanās ar Vanadziņas mākslu – tas ir apliecinājums dzīves krāsainībai un biedrošanās ar optimismu. Tāds noskaņojums plūst no gandrīz ikvienas gleznas, vai tā būtu industriālā, nepievilcīgā Sarkandaugava, gan ar cerīgu gleznas nosaukumu ”Ekonomiskais uzplaukums”, vai arī pielijušās ieliņas strādnieku rajonā ”Āžu iela”, nemaz nerunājot par ceļojumu iespaidiem ”Grieķu kuģis un olīvas”. Par mākslinieces optimismu liecina vēl kāda uzkrītoši jauka pazīme – viņa nesamierinās ar rāmi. Ja visam olīvu šķīvim nav vietas gleznā, tad pusei tā atradīsies uz rāmja, arī vācelītei, ko atstājuši ogotāji, un skatītājs jūt, ka latviskās izpausmes un grieķiskās noskaņas sāk savu ceļojumu – ārpus uzgleznotā rāmjiem.

Jaunākā māsa Elīza mākslā darbojas ar pilnīgu citu rokrakstu. Nianses un rūpība, toņu saskaņa un perfekts, pabeigts izpildījums visā – vai tā būtu ziemas ”Dāvana”, kaķu ”Koris” vai ”Pārpildīts šķirsts”. Elīza lieliski pārvalda krāsu spēku un, ja šķiežas ar to, tad simtprocentīgi, kā savā maģistra darbā ”100 procentu sarkans”. Kas arbūza vēderā, tas gleznā pie sienas. Nu, mielojies, bet ar acīm.

Cildenākās atsauksmes Elīza līdz šim guvusi par veikumu grāmatniecībā, strādājot par mākslinieci izdevniecībā AGB. Gada māksliniece grāmatniecībā, 1. vieta mākslas konkursā Latvijā, labākās mākslinieces tituls mākslas konkursā Leipcigā, speciālbalva konkursā ”Gada balva grāmatniecībā”. Tāds titulu birums. Iemesls – Elīzas Vanadziņas veidotais noformējums vēstures literatūrai – grāmatām ”Jēkaba bruņinieki”, ”Katram sava Rīga”, arī izdevumam ”Lieliskais Gedsbijs”. Šīs un citas Elīzas rokrakstā noformētās grāmatas ir izstādes daļa.

Inese Vanadziņa cēsniekiem atgādina, ka ir mākslas skolas skolotāja, kura ieguvusi pamatīgu izglītību un apliecinājusi sevi kā tēlniece, kā prasmīga ķermeņa valodas gleznotāja. Bet īpatsvars, ko izstāžu telpā izraudzījusies pieredzējusī māksliniece, tomēr liek noprast, ka Inese šajā mākslinieku piecniekā sevi vairāk grib apliecināt dzīves mākslā, jo tā ir virtuoza prasme – būt mākslinieku ģimenes centrā, būt izglītības sasniegšanas sardzē. Ne vienmēr šādos mīlestības darbos ir uzvaras. Jāpārdzīvo arī piekāpšanās.

Viens ir pilnīgi skaidrs – Vanadziņi ir pilsētnieki un viņu pilsētnieciskās izjūtas raugās pretī no katra skatu punkta. Sevišķi tas sakāms par jaunajiem. Signe māksliniecisku vērtību prot saskatīt rūpnīcas dūmenī un apgāztā pudelē, Elīza tirgū pirktā arbūzā un marta runčus sarindojot glītā korī. Valdis, caur foto aci lūkojoties, karalisko purpura krāsu pamanījis uz naftas rezervuāriem Mangaļsalā. Nu un tad, ka angārs nav dabas veidojums, nav glīts no vaiga, toties plecīgs un ļauj saulei parotāties biznesa gludenajā vidē. Kļūst tīkami. Acīm. Un tādu torņu mums ir daudz. Apliecina fotogrāfiju refrēns.

Ja runājam par Valda, kas ģimenē ir seniors, izpausmi mākslā un izstādē redzamas instalācijas, tad nekādi nevar aizmirst, ka mums darīšana ar bijušo keramiķi. Profesija, kurā var izpausties ne tikai ar roku veiklību, bet arī asprātīgiem risinājumiem. Jaunākais darbs „Aizver actiņas un smaidi” jo vairāk apliecina keramiķa izkopto prasmi – mīcīt, līdz izdodas. No plikas pikas – māksla. Ja ne māls, Valdis ņem jebkuru citu materiālu, kas zina, kādam pat kaut ko lieku – metālu, skārdu, papīru. Allaž pateicīgi ir dabas materiāli – smiltis, ūdens, arī gaisma noder. Galvenais ir satvert domu un no tās pagatavot tādu mākslas viru, ko baudījušais tik ātri neaizmirsīs. Valdim ir receptes, kā viņš mīca, un ne tikai reizēm –bieži receptēm piemet arī pa politiskas sāls šķipsnai. Tāda izveidojusies instalācija „Latvija – Norvēģija”. Latviešu slauceņu spožo virsmu noklājot ar eiropiešu sazīmēto trekno zemeņu attēliem, mākslinieks valstis kā tirgus sievas vai sāncenses salīdzina uz svariem.

Stunda – Vanadziņus saimes mākslas vidū – iespaidu, krāsainības un prieka ieguvums. Kas zina, vienam otram no mums, cēsniekiem, būs arī kāds patriotisma jūtu uzplūds – redz, kā mūsējie var.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
10

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
61
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
67
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Vai to tiešām katrs ezis var…

00:00
09.02.2025
50

Latvieši nav tie, kas ikdienā dižojas, bet ir reizes, kad kaimiņiem jāparāda un pašiem sev jāpierāda, ka diženums nekur tālu nav jāmeklē. To apliecina Cēsu Izstāžu namā apskatāmā izstāde “Kas dižam dižoties”. Tajā Drabešu Amatu mājas meistaru un 45 mācekļu darbi. “Dižošanās vajadzīga, lai paši redzētu, kas paveikts, redzētu, ko citi dara, jo ikdienā dažādi […]

Ziņas par slēpošanas trašu galu… ir nedaudz pārspīlētas

00:00
08.02.2025
61
1

Ziema šogad skubina padomāt par kādu jaunu terminu starpsezonai no rudens līdz pavasarim. Ja janvārī zied vizbuļi, no sūnām spraucas gailenes un jau atgriežas gājputni…, tad nosaukt šo dabas ampelēšanos par ziemu mute neveras. Ja valodniekiem un meteorologiem nosaukuma izdomāšana šādai starpsezonai varētu būt interesants teorētisks vingrinājums, tad tiem, kuri nodarbojas ar slēpošanas trašu uzturēšanu, […]

Vajadzība pēc bezmaksas zupas porcijas palielinās

00:00
07.02.2025
209
7

Cēsīs darbojas divas zupas virtuves. Biedrības “Labāka rītdiena” uzturētajās “Karotēs” pēc siltas maltītes bez maksas var atnākt ikviens. Biedrības “Ģimenes centrs Mūsu nākotne” zupas virtuvē ēdienu piedāvā iedzīvotājiem, kuriem ir atbilstoša pašvaldības Sociālā dienesta izziņa. Zupas virtuvē “Karotes” janvārī izdalītas 3256 porcijas jeb aptuveni 1305 litri siltas zupas. Biedrības “Labāka rītdiena” valdes priekšsēdētāja Evija Jēkabsone […]

Tautas balss

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
10
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
35
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
27
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Atļauto ātrumu pārkāpt nedrīkst

11:30
07.02.2025
27
5
Lasītājs raksta:

“Pēc pagājušās trešdienas satiksmes negadījuma uz Cēsu -Madonas ceļa Taurenes pagastā atcerējos 7.janvāra “Druvas” komentāru par Satiksmes ministrijas rosināto nulles toleranci pret ātruma pārkāpējiem. Šķiet, autore to īsti neatbalstīja, norādot, ka nelaimes satiksmē izraisa arī ceļu infrastruktūra. Taču, domāju, piemēram, šī negadījuma nebūtu un nebūtu trīs cietušo, ja autovadītāji būtu ievērojuši atļauto ātrumu. Autovadītājiem ir […]

Vai alkohola veikalam jābūt centrā

17:17
02.02.2025
72
1
Seniore raksta:

“Kādu laiku nebiju viesojusies Cēsīs. Nu atbraucu un biju nepatīkami pārsteigta – pašā pilsētas centrā pie Vienības laukuma specializēts alkoholisko dzērienu veikals. Un tas laikā, kad runājam par Latvijas iedzīvotāju nodzeršanos, par to, ka jāsamazina alkohola patēriņš, ka lielveikalos jānorobežo plaukti, kuros tirgo alkoholiskos dzērienus. Nezinu, kam tas senais universālveikals pieder, bet brīnos par to […]

Sludinājumi