Šodien plkst.16 Valmieras pilsētas pašvaldība aicina Cempu, Mūrmuižas, Abula, Raunas, Krautuves un Gaides ielas uzņēmējus uz tikšanos, lai pārrunātu Valmieras Dienvidaustrumu industriālās un uzņēmējdarbības teritorijas attīstības ieceres, piesaistot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu publiskās infrastruktūras attīstībai.
Kā aģentūra LETA noskaidroja pašvaldībā, tikšanās laikā būs iespēja uzzināt arī teritorijā esošo uzņēmumu izaugsmes plānus.
Kā iepriekš aģentūru LETA informēja Valmieras pilsētas pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Baiks (“Valmierai un Vidzemei”), pirmais uzņēmums Valmieras industriālajā parkā varētu tikt atvērts ne ātrāk par 2017.gada otro pusi.
Kā atzina Baiks, jautājums par pilsētas robežas pārdali ir atrisināts – Valmiera kļuvusi lielāka par 117,4 hektāriem (ha). Šobrīd sadarbībā ar Zemkopības ministriju norit darbs pie tā, lai zemi sakārtotu atbilstoši industriālā parka vajadzībām. Notiek arī gatavošanās projektu konkursiem jaunajam Eiropas Savienības plānošanas periodam, kur ir paredzētas programmas uzņēmējdarbības attīstībai, kas vērstas uz investoru piesaisti un jaunu darbvietu radīšanu.
“Gan vietējie, gan ārpus reģiona esošie uzņēmēji izrāda lielu interesi par iespēju attīstīt uzņēmējdarbību trīs Valmieras industriālajās teritorijās. Turklāt pašvaldība piedāvā ne tikai lielās teritorijas, bet arī viena ha lielas zemes platības. Pašreiz aicinām Cempu ielas, Mūrmuižas ielas, Abula ielas, Raunas ielas, Krautuves ielas un Gaides ielas (turpmāk – Valmieras Dienvidaustrumu industriālais parks) uzņēmējus uz tikšanos, lai pārrunātu Valmieras Dienvidaustrumu industriālā parka attīstības ieceres, piesaistot Eiropas Savienības fondu 2014.-2020.gada plānošanas perioda finansējumu publiskās infrastruktūras attīstībai, kā arī lai izzinātu Valmieras Dienvidaustrumu industriālā parka uzņēmumu izaugsmes plānus,” atklāja domes priekšsēdētājs.
Runājot par kvalificētu darbaspēku, ko būs nepieciešams piesaistīt, attīstot Valmieras industriālo parku, Baiks uzskata, ka pastāv būtiska problēma – daļa līdzšinējo darbinieku nevēlas pārkvalificēties nepieciešamajam amatam, ko ietekmē mūsdienu informācijas tehnoloģiju attīstība. Līdz ar to šobrīd darba tirgus piedāvājums nesakrīt ar pieprasījumu.
“Pašvaldība aktīvi sadarbojas ar Vidzemes Augstskolu un Valmieras tehnikumu, lai perspektīvā veicinātu tāda darbaspēka izglītošanu, ko pieprasa pašreizējā un nākotnes darba tirgus specifika. Valmierā bezdarba līmenis ir salīdzinoši zems, taču, paskatoties uz apkārtējiem novadiem, ir daudz cilvēku, kuri būtu gatavi strādāt un pārcelties uz dzīvi Valmierā. Tomēr, ja katru dienu uz darbu jābrauc aptuveni 50 km turp un atpakaļ, ļoti liela naudas summa tiek iztērēta degvielā, kas cilvēkiem nav motivējošs aspekts. Turklāt liela daļa no viņiem nevar atļauties Valmierā īrēt dzīvojamo platību, jo pašreizējās dzīvokļu īres cenas liktu tērēt vismaz pusi nopelnītās algas par īres un komunālo maksājumu apmaksāšanu. Līdz ar to lētāk ir braukāt, bet tas nav ilgtermiņa risinājums. Pašvaldības galvenais uzdevums ir rast risinājumu šai kompleksajai problēmai – kvalificēta darbaspēka, darbvietu un dzīvojamā fonda radīšanai,” skaidro Baiks.
Valsts zemes dienesta (VZD) uzturētajā Valsts adrešu reģistrā jau aktualizētas administratīvās robežas Valmieras pilsētai un Beverīnas novadam, informē VZD.
Valmieras pilsētas teritorijai tika pievienotas septiņas Beverīnas novada zemes vienības ar kopējo platību 117,4 ha.
Galvenais iemesls Valmieras pilsētas un Beverīnas novada robežu maiņai bija Valmieras attīstības plānošanas dokumentos paredzētā industriālā parka izveide, kam bija nepieciešama vismaz 50 ha liela zemes platība. Dažādu kritēriju ietekmē par vispiemērotāko vietu parka izveidei atzina pilsētas dienvidu robežu ar Beverīnas novadu. Publiskajā apspriešanā Valmierā to atbalstīja 98% dalībnieku savukārt Beverīnas novadā – 64% dalībnieku. Tas ļāva pašvaldībai pieņemt lēmumu par piekrišanu grozīt administratīvo teritoriju robežu starp Beverīnas novada pašvaldību un Valmieras pilsētas pašvaldību.
