Ieriķu iedzīvotāja Tamāra Salna vien pāris gadus izmanto mājas aprūpes pakalpojumus. Tamāra pati atzīstas: „Cilvēkiem liekas, ka esmu stipra, enerģiska, bet diemžēl vairs no mājas nespēju iziet, pa kāpnēm nevaru nokāpt, malku nespēju sanest. Man ilgi bija kauns palīdzību lūgt, bet tagad citādi nevaru. Divas reizes nedēļā pie manis šie cilvēki atnāk un daudz palīdz. Zinu, ka nāksies maksāt desmit latu mēnesī, bet tas nav nekas. Domāju, ja aprūpi likvidē, man nav izejas, jo nav neviena rada šajā pasaulē. Biju izlēmusi, ka tad lūgšu, lai palīdz man privāti. Sarmīte ir mana labā roka- viņa sanes ūdeni, malku, atved produktus no pilsētas. Domāju, ka šāda palīdzība ir nepieciešama ne tikai Amatā, bet visā Latvijā, jo dzīves ir tik dažādas,” sacīja Tamāra Salna, kura par savām mīlulēm sauc grāmatas un joprojām atceras, cik labi jutusies, kad vēl spējusi aizbraukt līdz teātriem Rīgā, redzēt operu, baletu, izstaigāt izstāžu un muzeju zāles.
“Par dzīvi negaužos, man visa kā pietiek. Ja būs naudas vēl mazāk, tad iztikšu, ēdot kartupelīti. Man ir 87 gadi, un dzīvē daudz pieredzēts. Kad mamma un paps cēla māju, vienu olu dalījām uz trim. Tagad tik grūti nav. Man traucē tikai sliktā veselība, bet to jau nav iespējams mainīt, ir jāsadzīvo,” tā Tamāras kundze un piebilst, ka kreņķējas vien par to, cik daudz liekulības un nenovīdības bijis valstī.
“Pārdzīvoju līdzi, kad sadzirdu, kā nievā Valsts prezidentu. Brīnos, ka nav cilvēkos vairs ētikas normu. Iepriekšējā valdība bija tik vīzdegunīga, smaidīja un meloja. Ceru, ka tagad būs citādi, bet diez vai visu izdosies izlabot. Par kādiem miljoniem valsti izpārdeva? Un ko no jauna uzcēla? Vienu pasaku tiltu, kur atkal ir zaudējumi un nesmukas astes. Un neesmu valdību manījusi laukos, arī tos, kuri grozīja likumus, lai taptu novadi. Viņi būtiskas lietas pārrunā Rīgā, Valmierā un zvēru dārzā, bet līdz mūspuses cilvēkiem neatnāk. Viņus laikam tas, ko domā cilvēki, nemaz neinteresē,” sprieda Tamāra un priecājās par to, ka saule iespīd istabā, ka drēgnumu nomaina pavasaris, ka jau pavisam drīz ziedēs ceriņi pie loga, un vēl viņa uzdzied pašas priekam, jo visu mūžu muzicējusi ansambļos un koros.
Komentāri