Nākamās nedēļas valdības sēdē plānots skatīt jautājumu par līdzekļu novirzīšanu parakstu vākšanai par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu.
Kā liecina informācija valdības dokumentu vietnē “eportfelis”, 1.novembrī Ministru kabineta sēdē plānots skatīt šo jautājumu, patlaban gan dokumentiem nav pievienoti aprēķini, cik daudz papildu līdzekļi Centrālajai vēlēšanu komisijai (CVK) nepieciešami parakstu vākšanas organizēšanai. Nepieciešamais finanšu apjoms līdz sēdei vēl tiks precizēts.
Tāpat valdība nākamotrdien plāno lemt, vai no valsts budžeta programmas “Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem” piešķirt 20 000 latu, lai Latvijas Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta personā izpildītu Augstākās tiesas Civillietu tiesu palātas 2010.gada 15.aprīļa spriedumu, kas paredz, ka Talsu traģēdijā cietušo radinieki Anita Hofmane un Aleksejs Hofmanis no valsts saņem 20 000 latu par nodarīto morālo kaitējumu.
Nākamnedēļ valdībā arī tiks spriests par 1008 latu piešķiršanu fitosanitārajiem pasākumiem, kas nepieciešami, lai novērstu bakteriālās iedegas radītos postījumus. Jau ziņots, ka no 1.novembra līdz 30.novembrim notiks parakstu vākšana par likumprojektu, kas paredz grozīt Satversmes 4., 18., 21., 101. un 104.pantu, iekļaujot tajā nosacījumu par krievu valodu kā otro valsts valodu. Parakstu vākšanas nodrošināšanai nepieciešami 435 060 lati, iepriekš informēja CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa.
Parakstu vākšana bija jāizsludina, jo likumprojekta iesniegšanu Saeimā pirmajā parakstu vākšanas kārtā ir atbalstījuši 12 533 balsstiesīgie Latvijas pilsoņi. Lai būtu jāorganizē 30 dienu parakstu vākšana visā valstī, Satversmes grozījumu projektam nepieciešams ne mazāk 10 000 vēlētāju atbalsts.
Likumprojekts “Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē” tiks iesniegts Saeimā, ja parakstu vākšanā to atbalstīs ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo pilsoņu skaita jeb vismaz 154 379 vēlētāji.
Parakstus, lai krievu valoda tiktu atzīta par otru valsts valodu Satversmē, šopavasar sāk vākt jauniešu kustība “Vienota Latvija” sadarbībā ar Vladimira Lindermana, Jevgēnija Osipova un Aleksandra Gapoņenko dibināto biedrību “Dzimtā valoda”. Parakstu vākšanas laikā asas nesaskaņas izcēlās starp Lindermanu un jauniešu kustības “Vienota Latvija” priekšsēdētāju, vienu no biedrības “Dzimtā valoda” līderiem Eduardu Svatkovu. Galvenais nesaskaņu iemesls bija laiks, kad CVK būtu jāiesniedz savāktie paraksti, – pirms vai pēc 11.Saeimas vēlēšanām. LETA
Komentāri