Ir vērts stāvēt rindā. Vakara tirgus apmeklētāji ir secinājuši, ka, lai nepaliktu tukšā, pēc “Viss-Tass” tikko kūpinātajām vistām ir vērts stāvēt rindā. FOTO: Iveta Rozentāle
Lai gan aizvadītajā piektdienā lija un arī vējš netaupīja spēku, četros pēcpusdienā, kad Cēsīs sākās vakara tirgus, tirgus laukumā bija vērojama rosība, un garāmgājējus turp vilināja gards kūpinājumu aromāts. Pie kūpināto vistu stenda jau bija vairāk nekā 20 cilvēku rinda.
“Jau no pirmās reizes vakara tirgus ir ļoti labi apmeklēts. Pa šo laiku izveidojies gan pastāvīgo pircēju loks, gan tirgotāji saņem pasūtījumus nākamajai reizei,” vērtē Cēsu tirgus pārstāve Oksana Zariņa-Jarohoviča un pastāsta, ka vakara tirgus notiek kopš septembra. “Tāda ideja radās, lai cilvēki, kuriem darbs ir līdz pieciem pēcpusdienā, var paspēt iepirkties tirgū arī darba dienā.”
Vakara tirgus pircējus gaida no četriem līdz astoņiem vakarā. Kopā ar pastāvīgajiem tirgotājiem tajā produkciju piedāvā 20 līdz 25 stendos. O.Zariņa-Jarohoviča paskaidro, ka skaits atkarīgs gan no laikapstākļiem, gan tirgotāju plāniem.
Vērtējot piedāvājumu, O. Zariņa-Jarohoviča teic, ka visvairāk ir pārtikas produkti, mazāk ir amatnieku darinājumu, suvenīru: “Šobrīd par tirdzniecības vietu ir simboliska maksa, jo svarīgi, lai būtu tirgotāji un lai pircēji pierastu, ka neatkarīgi no laikapstākļiem tirgus ir, un nāktu iepirkties. Arī pastāvīgie tirgotāji novērtē, ka apgrozījums palielinājies, vakarā uz tirgu atnāk arī tie, kuri darba dēļ var tirgu apmeklēt tikai brīvdienās. Strādājam, lai vakara tirgu arvien attīstītu, un vēlamies, lai pircēji preci var jau iepriekš pasūtīt un saņemt konkrēto gaļu vai maizīti.”
Pagājušajā ceturtdienā rindā pēc tikko kūpinātas vistas pirmā bija cēsniece Olita Ansone. Viņa atzīst: “Ja nebūtu tik garšīgi, nenāktu. Pagājušajā reizē nokavēju, jo uz pieciem vistiņas jau bija izpirktas. Tāpēc šoreiz nobraucu gar tirgu jau agrāk, pa dienu, redzēju, ka kūpina, tad piebraucu jau pirms četriem, lai nenokavētu. Un tā biju pirmā.” Viņa piebilst: “Nāku uz tirgu konkrētas preces dēļ. Vakara tirgu apmeklēju kopš tas sākās, tad bija silts laiks, izpētīju visu piedāvājumu. Man ļoti iepatikās arī Smiltenes cepējas produkcija – kūkas un konditoreja, pat pasūtīju pie viņas torti uz savu jubileju, bija ļoti garšīga.” Pircēja ļoti atzinīgi vērtē vakara tirgus darba laiku: “Strādājošiem tas ir vislabākais variants, pēc darba var nopirkt ģimenei vajadzīgo, lai sestdienas rīts būtu brīvs. Turklāt novērtēju, ka tirgotāji iet līdzi laikam un ir iespējams maksāt arī ar bankas norēķinu karti, var nopirkt visu nepieciešamo, nav jāsatraucas, vai būs pietiekami skaidras naudas.”
Ar pircējiem labprāt aprunājas “Viss-Tass” uzņēmēji Gatis Štakmanis un Edijs Duksis. Uzņēmums atrodas Lielvārdē, bet, ņemot vērā pircēju lielo interesi par kūpinājumiem, uzņēmēji iecerējuši Cēsīs būt biežāk. Gatis Štakmanis teic: “Kad uzzinājām, ka Cēsīs atdzimst tirgus, labprāt izlēmām piedalīties. Tā kā siltie kūpinājumi ir ļoti pieprasīti, cilvēki šurp brauc pat no Valmieras, tad nākamreiz divu krāsniņu vietā būs trīs. Tāpat plānojam būt ne tikai piektdienās, bet atvērt arī savu tirdzniecības vietu paviljonā, kur vēlamies decembrī katru dienu būt ar savu produkciju. Un neliegšos, mums ir arī plāns par nelielu ražotni Cēsīs.” Uzņēmums tikai Ziemassvētkos svinēs pirmo pastāvēšanas gadu, pirms tam vairāki gadi aizvadīti eksperimentos un meklējumos. “Bet, ņemot vērā, ka mūsu producija cilvēkiem garšo, gribam domāt, ka mums ir izdevusies tā īpašā Latvijas garša, latviskais kods, kas patīk,” secina G. Štakmanis.
Jāteic, tiešām šajā reizē, kad ātri satumsa, jau pēc pieciem rosība bija aprimusi, bet iepriekš tirgošanās bijusi līdz vēlam vakaram. Arī maizes cepēja Ketija Grēta Sabule novērojusi, ka šoreiz pircēju mazāk. Viņai Raiskumā ir savas maizes ceptuve “Rāms – mikro-ceptuve”, kur top skābmaize: “Tā ir mans pamata produkts, nākusi no seniem laikiem, bet es izmantoju citu cepšanas metodi, lai maizīte iekšpusē būtu mīksta un gaisīga, bet no ārpuses – kraukšķīga. Arī pārējie produkti tiek gatavoti ar dabīgo ieraugu, kā arī iespējami ilgāku fermentāciju. Tā kā maizīte rūgst lēni, arī pašai gribas dzīvot mierīgākā tempā, baudot mirkļus un vienkārši esot.” Maizes cepēja produkciju pārdod tieši vakara tirgū, kā arī Ražas svētkos, Mārtiņdienas tirgū. “Vakara tirgu izvēlējos, jo gribēju saprast, kā cilvēkiem garšo mani produkti, parunāties, iedot pagaršot, redzēt reakciju. Pa šo laiku man vakara tirgus ļoti iepaticies. Jā, šodien ir vēsāks, bet esmu silti saģērbusies, viss kārtībā. Un septembra vasarīgajos vakaros bija pavisam brīnišķīga atmosfēra. Esmu novērojusi, ka pa šiem mēnešiem tirgus apmeklētāju sejas kļūst arvien pazīstamākas, ir jau pastāvīgie apmeklētāji un pircēji,” ievērojusi Ketija Grēta Sabule.
Inga Kerliņa atnākusi ar savu groziņu. Viņa vakara tirgu apmeklē pirmo reizi: “Man patīk šis koncepts, kad var atnākt pēc darba laika, iepirkties, lai sagatavotos svētkiem. Ideja ir ļoti laba. Esmu tirgus apmeklētāja, jo ir produkti, ko pērku tikai tirgū – sezonā svaigus dārzeņus un augļus, ikdienā gaļu. Mēs ar vīru daudz ceļojam un arī tad apmeklējam vietējos tirdziņus. Tur redzam to, ko cilvēks pats izaudzējis vai savām rokām pagatavojis, tur nav ielikts tik daudz mārketinga, cik cilvēka sirds.”
“Šo tradīciju turpināsim arī ziemā, kad tirdzniecība vairāk pārcelsies uz iekštelpām. Esam paplašinājuši paviljonu, lai varam uzņemt vairāk tirgotāju un katru piektdienas vakaru iedzīvotāji varētu izvēlēties vietējo, bioloģisko produkciju, atbalstītu vietējos ražotājus, mājražotājus, lauksaimniekus un amatniekus,” par tālākām iecerēm pastāsta O.Zariņa-Jarohoviča.
