Tekla Zariņa, pensionāre: – Mazāk sūtīšu gan, 35 santīmi tomēr ir daudz. Uz gadu miju kam piezvanīšu, kam aizsūtīšu, tad redzēs. Septembrī sūtīju vēstuli draudzenei uz Maskavu, un viņa to saņēma tikai pēc mēneša. Kaspars Bruņinieks, skolnieks: – Neesmu vēl domājis par apsveikumu sūtīšanu. Ja vajadzēs, sūtīšu neatkarīgi no tarifiem. Protams, vairāk iznāk sazināties ar interneta palīdzību.
Marika Elizabete Voldiņa, prokurora palīdze: – Pastu vēstuļu sūtīšanai gandrīz neizmantoju, bet gan internetu, e- pastu. Arī tarifu dēļ. Kad saņēmu kādu vēstuli? Šodien – Ziemassvētku apsveikumu. Pati vēstuli draugiem uz Īriju sūtīju jūlijā.
Rodrigo Ziemelis, strādā celtniecībā: – Ja jau tarifi pieaug, lai pieaug, man tas netraucēs. Vēstules īpaši nesūtu, sazinos ar datora starpniecību. Pat neatceros, kad pēdējo reizi būtu īstu vēstuli saņēmis vai sūtījis.
Aida Berņeva, pensionāre: – Neietekmēs. Kurus citādi nevar apsveikt, kā tikai ar vēstuli, tiem tiks rakstīts. Skolas biedri raksta un es viņiem, kad sazvanāmies, kad uzrakstām. Citur ieekonomēs, ja vajadzēs. Bet kā tad neapsveikt? Tā nedrīkst, pašai nebūs laba sajūta.
