Ik nedēļu „Druva” saņem vairākas sūdzības par a/s „Latvijas pasts” darbību. Vēl joprojām laikus netiek piegādāta prese, pazūd vēstules un apkalpošanas kvalitāte daļā pasta nodaļu ir neapmierinoša.
Uz aktuāliem un sasāpējušiem jautājumiem „Druvas” rīkotajā telefonakcijā pagājušajā nedēļā atbildes sniedza „Latvijas Pasta” Vidzemes reģiona direktors Modris Romka-Laurītis.
– Pagājis laiks, kopš bijušo Latvijas pasta ģenerāldirektoru Gintu Škodovu nomainījis jaunais pasta vadītājs. Vai šobrīd jūtamas kādas pārmaiņas?
– Šo tēmu patlaban negribētu komentēt. Izmaiņas, protams, ir un būs. Vienīgais, ko gribētos pateikt, ka šīs izmaiņas klienti īpaši nesajutīs, pasta piegādē vai apkalpošanā nebūs būtisku izmaiņu. Bet, ja tomēr tās būs, ceru, ka uz labo pusi. – Pieminējāt, ka arī paši ikdienā saņemat ne mazums sūdzību no klientiem. Par ko galvenokārt sūdzas? – Ir divi galvenie bloki – piegāde un klientu apkalpošana pasta nodaļās. Biežāk sūdzības saņemam tieši par pasta piegādi vai, pareizāk sakot, par tā nepiegādāšanu.
– Kāpēc joprojām turpinās jau divu gadu garumā ieilgušās pasta piegādes problēmas?
– Viens no iemesliem saistīts ar to, ka abonēšanas centrs „Diena” pārtrauca sniegt pakalpojumus un „Latvijas Pastam” klāt nāca liels darba apjoms. Pat neplānoti daudz. Un jāatzīst, ka īsti netiekam galā. Mainot arī piegādes veidu – no kājniekiem uz motorizēto pasta piegādi, radās jaunas problēmas. Vajadzīgs laiks, lai pastnieki pie jaunās situācijas pierastu un iestrādātos. Kamēr pasts darbojās jau gadiem iestrādātajā ritmā, nebija nekādu problēmu.
– Pasta nodaļā Cēsīs, L. Paegles ielā, ļoti bieži mainās darbinieces. Turklāt tur ir ļoti slikta apkalpošana. Nekad nav naudas, ko izdot, maksājuma čekus nepiestiprina pie maksājuma kvītīm. Kā apkalpojošā sfērā var strādāt šādi darbinieki?
– Vispirms jau jāsaka – paldies par informāciju un atsauksmēm. Pateicoties tām, ir vieglāk kontrolēt un administrēt. Cita ceļa jau nav, lai uzzinātu, kas katrā pasta nodaļā notiek. Bet jāsaka, pasta operatoru arī ir tik, cik to ir. Nenoliegšu, ka kvalificētu darbinieku trūkst. Cēsu 1. pasta nodaļā vēl joprojām nav pilns darbinieku sastāvs. Tādēļ 2. pasta nodaļas ( atrodas L. Paegles ielā) priekšniece uz laiku ir pārcelta palīgā uz 1. pasta nodaļu. 2. nodaļā strādā rezerves operatore, kurai, iespējams, nav tādas pieredzes un nepieciešamo zināšanu, kā vajadzētu. Protams, tas nav attaisnojums, tikai skaidrojums. Runājot par nelaipnību, tā jau ir cilvēka attieksme pret darbu. Grūti komentēt, kāpēc ar darbiniekiem jārunā it kā par šādām elementārām lietām.
– Vai nav plānots tuvākajā laikā kādu no trim Cēsu pasta nodaļām likvidēt?
– Nē, visas trīs pasta nodaļas pilsētā darbu turpinās. Piemēram, Cēsu 2. pasta nodaļa pagājušo gadu noslēdza rentabli.
– Nereti gadās, ka, ieejot Cēsu 1. pasta nodaļā (Rīgas ielā), klientus neapkalpo neviens darbinieks. Ko viņi dara?
– Rīta stundās pasta darbinieki šķiro sīkpakas un presi. Taču šobrīd šajā pasta nodaļā uz vietas ir gan priekšniece, gan vietniece, viņām šādas situācijas būtu jāredz un jāprot darba grafikus pareizi saplānot. Tā noteikti nevajadzētu būt, ka klienti stāv pie kases un nav neviena, kas viņus apkalpo.
– Lai kaut nedaudz atvieglotu Cēsu 1. pasta nodaļas darbiniekus, vai nav iespējams, ka sīkpakas klienti saņemtu arī Cēsu 2. un 3. pasta nodaļā?
– Varētu un vajadzētu. Sīkpakas mēs it kā varētu pārsūtīt uz 2. un 3. pasta nodaļu. Šobrīd pēc klientu pieprasījuma tas pamazām arī jau notiek. Bet, lai mēs ideju attīstītu un reklamētu, jādomā par plūsmu, cik daudz varam pārsūtīt uz šīm pasta nodaļām. Jo fiziski tajās nepietiek vietas. Bet par šo jautājumu domāsim.
– Dzīvoju Raunā, Valmieras ielā, apmēram 500 metrus no pasta, bet avīzes saņemu tikai četros vai piecos vakarā. Esmu ļoti neapmierināta. Domāju, ka viens pastnieks uz Raunas centru ir par maz. Kad tas bardaks beigsies? Jūs jau arī neko nerisiniet. Jāsāk domāt, ka jums, tāpat kā Škodovam, jāiet prom no amata.
– Šī mums nav jauna informācija. Tuvākajā laikā pārskatīsim šī iecirkņa darbību. Šobrīd pārskatām Cēsu pastnieku slodzes un darbu. Nākamais, ko pārskatīsim, būs Rauna.
– Cilvēcīgi ir saprotams – ja abonējam presi, tad pie rīta kafijas gribētos to jau izlasīt. Vai tiek domāts kaut kas, lai šo situāciju uzlabotu un prese abonentiem nebūtu jāsaņem vēlā pēcpusdienā?
– Grūti pateikt. Tagad brauc viena mašīna, kura darbu sāk pulksten 11 un beidz 17. Ja izmantotu divas automašīnas, tad presi abonenti saņemtu līdz diviem dienā. Bet cik tas pastam izmaksās? Abonētāji tik daudz par šo pakalpojumu nebūs spējīgi samaksāt. Tam nepieciešamas milzīgas finanses. Domāju, kaut ko tādu solīt būtu nevietā.
– Pirms nedēļas Cēsīs 1. pasta nodaļā aizgāju maksāt par elektrību. Trijos dienā pie kasēm neviena nebija. Pēc desmit minūtēm visi darbinieki no kaut kurienes parādījās.
– Darbinieki strādā pēc grafika, bet te atkal ir runa par attieksmi, kas ir daudz nopietnāks jautājums. Kāpēc nav vēlmes apkalpot klientus?
– Kā iespējams, ka šogad visas Ziemassvētku kartītes, kuras saņēmu, Cēsu pasta nodaļā apzīmogotas vienā datumā? Un tad pastnieki nesa, kad gribēja?!
– Precizēšu, nevis, kad gribēja, bet, kad varēja. Taču atzīstu, ka pastnieki šogad netika galā ar lielo Ziemassvētku apsveikuma kartīšu izdalīšanu. Bija daudz brīvdienu un ļoti daudz darba. Gadījās visādi. Ceru, ka šāda situācija nākamajos Ziemassvētkos vairs neatkārtosies.
– Esmu šokēta par Dzērbenes pasta darbinieku rīcību. Uz deklarēto dzīves vietu Dzērbenes pagastā marta sākumā no Cēsu tiesas bija atsūtīta ierakstīta vēstule. Pasta darbiniece neuzskatīja par vajadzīgu man izsūtīt ziņojumu, ka vēstule pienākusi, un jau nākamajā dienā to nosūtīja atpakaļ uz Cēsu tiesu, kaut gan ierakstītai vēstulei pasta nodaļā būtu jāglabājas mēnesi. Dzērbenē tā nenotiek. Nav vēstules, nav problēmu.
– Par šo notikumu esam informēti, un Dzērbenes pasta nodaļas priekšniecei tika izteikts rājiens. Nenoliedzami, šajā situācijā viņa rīkojās nepareizi. Kaut gan jāsaka, ka klientei nav pastkastītes, kur iemest paziņojumu par ierakstīto vēstuli.
– Vai motorizētajiem pastniekiem problēmas nesagādā neizbraucamie lauku ceļi?
– Problēmu ir daudz un regulāri, lai neteiktu, ka katru dienu. Pastnieki brauc, automašīnas lūst. Tas arī skaidrs – jo vairāk transporta, jo vairāk problēmu. Risinājumi ir visādi, cenšamies paši kaut kā tikt galā.
– Vai, runājot par pastniekiem un darba traumām, var teikt, ka šobrīd pastnieki strādā drošāk?
– Darba traumas notiek, mazumā droši vien arī nav gājušas. Bet šajā situācijā jārunā noteikti par suņu turētāju un pašvaldību attieksmi. Ietvju un ceļu uzturēšana ne vienmēr ir apmierinoša. Slideno ietvju dēļ ļoti bieži notiek darba traumas. Ar gāzes baloniņiem pastnieki ir apgādāti. Vai tie noder, atvairoties no suņiem, ir cits jautājums. Ir arī ultraskaņas aparāti, kas suņus atbaida jau pa gabalu. Uzņēmums veic darbinieku veselības un dzīvības apdrošināšanu. Tā ka par darbinieku drošību domājam.
– Šomēnes neesmu saņēmusi „Mājas Viesi”, tas notiek ne pirmo reizi. Neregulāri saņemu arī Madonas rajona laikrakstu „Stars”.
– Pastnieki diemžēl nereti kļūdās. Te atkal runa ir par mazkvalificētiem darbiniekiem. Tas ir attieksmes un disciplīnas jautājums. Katru jauno darbinieku apmācām. Jaunie pastnieki sākumā iznēsā sūtījumus kopā ar pieredzējušu pastnieku un visu apgūst. Diemžēl kļūdas rodas arī tādēļ, ka ne visi iedzīvotāji izpilda Ministru kabineta noteikumus par pastkastīšu izvietojumu un informāciju uz tām. Uz kastītes uzraksta uzvārdu, mājas nosaukumu un informē savu pasta nodaļu, lai pastnieks zinātu. Apdzīvotā vietā pastkastītei jābūt uzstādītai piecu metru attālumā no ielas vai ceļa, ārpus apdzīvotas vietas – desmit metrus no pašvaldības ceļa. Tas ir vienkārši. Lieki piebilst, ka pastkastītei jābūt arī slēdzamai. Ja viss izpildīts un prese tik un tā nepienāk, tad tā ir mūsu kļūda.
– Ko nozīmē – kļūda? Ja katrs savu darbu veiktu ar šādām kļūdām, kas notiktu?
– Par šīm lietām ar darbiniekiem sapulcēs runājam. Arī pēc katras sūdzības. Cenšamies kaut ko mainīt. Ir grūti. Tas atkarīgs no katra darbinieka un viņu attieksmes. Ir tādi, kuriem kļūdas gadās, viņi tās atzīst, labojas un strādā tālāk. Bet diemžēl ir arī pretēji gadījumi.
– Kāpēc tik dārgi jāmaksā par pasta pakalpojumiem? Esmu pensionāre, man 35 santīmi ir daudz. Parēķināju, ka gadā pasta pakalpojumos vien iztērēju 15 latus. Un kāpēc pastkastītē regulāri samet tās reklāmas? Man nevajag. Pat ugunī tās nedeg.
– Par reklāmu izplatīšanu pasts saņem naudu. Bet, runājot par tarifiem, nedomāju, ka tie ir augsti. Gluži otrādi. Pie tam pasta operators, kurš apkalpo klientus, saņem no tā arī savu algu. Bet piekrītu, ka pensionāram arī 35 santīmi ir daudz.
– Manā pastkastītē bija iemesta citam adresēta ierakstīta vēstule. Kā tas var būt? Vai tad par ierakstītas vēstules saņemšanu nav jāparakstās un tā jānodod rokās?
– Tā tas arī ir. Ierakstītu vēstuli izsniedz pret parakstu konkrētai personai, uzrādot dokumentu. Kārtējo reizi no pastnieka puses šis ir rupjš pārkāpums. Tā tas nevarētu būt. Mēģināsim šo lietu atrisināt. Meklēsim, kas adresāta vietā parakstījies.
– Nereti pastu nepiegādā tādēļ, ka saslimis pastnieks. Vai tādēļ būtu jāapstājas pasaulei un abonentiem jācieš?
-Pasaulei nav jāapstājas, protams. Šādās situācijās kāds cits pastnieks aizvieto sasirgušo. Cenšamies neatstāt nevienu bez preses .
– Regulāri esat viesojies „Druvas” redakcijā un atbildējis gan uz korespondentu, gan rajona iedzīvotāju jautājumiem. Vai pēc šādām sarunām kaut kas mainās uz pozitīvo pusi?
– Viss ir risināms un viss ir jārisina. Vajadzīgs tikai laiks un reizēm arī finansējums. Bet ir jautājumi, kuri jārisina tūlīt. Kaut vai šī problēma ar Raunas centra pastnieces lielo slodzi. Bet pārējā situācija, kas nomāc pastniekus, ir tāda, kāda tā ir. Suņi būs, tāpat kā slikti ceļi. Risinājuma nav daudzām problēmām.
Komentāri