Nav daudz cilvēku, kuri uzsāk darbu lauksaimniecībā laikā, kad strauji pieaug cenas gan degvielai, gan minerālmēsliem. Taču Liepas pagasta SIA “Singari” valdes priekšsēdētājs Jānis Cielēns tikai pērn ievācis pirmo graudaugu ražu.
Rudzus un auzas audzē 40 hektāros. Rudzi šī gada ražai iesēti 30 hektāru lielā platībā, sēs auzas, izmēģinās audzēt arī rapsi.
Graudkopība uzsākta, lai apkoptu, zemi, lai lauki neaizaugtu. Būtiski J.Cielēnam šķiet arī tas, lai laukos saimniekotu latvieši, nevis tos izpirktu ārzemju interesenti.
Sākot saimniekot, bijusi tikai zeme un dzīvojamās ēkas. Tagad iegādāts kultivators, traktors, taču ne labas sējmašīnas, ne labības kombaina saimniecībā aizvien nav. Jāizmanto citu lauksaimnieku sniegtie pakalpojumi.
“Pagājušajā gadā audzēt graudus bija izdevīgi. Laiks bija labs – graudus varēja nokult bez kaltēšanas. Arī iepirkuma cenas bija vairāk nekā apmierinošas. Kā būs šogad, to nevar pateikt neviens. Ja būs ieņēmumi un gandarījums, noteikti turpināšu graudkopību. Taču, ja jutīšu, ka nav peļņas, tad ne,” neslēpj J.Cielēns.
Ja graudkopībā būs perspektīvas, darbību šajā nozarē J.Cielēns plāno turpināt. “Singari” kļuvuši par Vidzemes agroekonomiskās kooperatīvās sabiedrības dalībnieku, kas arī iepirkusi graudus.Sadarbība uzsākta arī ar SIA “Baltic Transshipment Center”.
Pagaidām lauksaimnieks saņem tikai platībmaksājumus, ko arī vērtē kā būtisku atbalstu, tomēr J.Cielēns plāno, ka būtu nepieciešams saimniecības attīstībai piesaistīt sabiedrisko finansējumu, izstrādāt projektus, pretendēt uz atbalstu.
“Singari” apsaimnieko arī mežu, apmēram 100 hektārus Mārsnēnu un Liepas pagastā. J.Cielēns skaidro, ka viņa mērķis mežsaimniecībā ir mežu sakopšana, ne izzāģēšana. J.Cielēns vērtē, ka cenas kokmateriālu tirgū ir svārstīgas un norisēm nepārtraukti jāseko līdzi.
Iegādāta arī kokvedējmašīna, ar ko uzņēmums sniedz pakalpojumus citiem mežu
īpašniekiem.
Komentāri