Izmaiņas notikušas Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes Valmieras kontroles sektora darbībā. No 20.marta tā vadītājs ir vecākais inspektors Uldis Lencbergs, sektora birojs atrodas Cēsīs, Birzes ielā 2a.
Kontroles sektors apkalpo Cēsu, Valmieras, Limbažu un Valkas rajonu. U. Lencbergs uzsver, ka Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes pirmais un galvenais darbs – makšķerēšanas noteikumu ievērošanas kontrole un cīņa ar malu zvejniekiem. Statistika liecina, ka Latvijā ar makšķerēšanu nodarbojas vairāk nekā 200 000 cilvēku.
“Negribu teikt, ka makšķernieki ir neapzinīgi, bet dažkārt aiz nezināšanas, negausības vai pašpārliecinātības viņiem gadās pārkāpt noteikumus. Ja mēs to fiksējam, vainīgajam nākas atbildēt. Vienmēr esmu uzsvēris, ka mūsu uzdevums nav cilvēkus sodīt, bet gan panākt, lai noteikumi tiktu ievēroti. Tāpēc piemērojam dažādus sodus. Administratīvo pārkāpumu kodekss gan nosaka, ka par makšķerēšanas noteikumu pārkāpšanu jāpiemēro administratīvais sods, nav paredzēts brīdinājums, tomēr normatīvajos aktos esam atraduši iespēju par nenozīmīgu pārkāpumu izteikt mutisku brīdinājumu. To gan darām reti, tādi gadījumi bija gada sākumā, kad kādam nebija makšķerēšanas kartes, jo tās vēl ne visur varēja iegādāties. Šobrīd par šādu pārkāpumu nākas maksāt sodu, tā summa, sākot no 20 latiem,” stāsta U. Lencbergs.
Vides inspektors norāda, ka malu zvejnieku skaits rajonā samazinājies, līdz ar to mazāks kļuvis maliķu nodarītais posts dabai. Daudzus gadus notiek intensīva cīņa pret šiem pārkāpējiem, sadarbojoties ar spēka struktūrām, makšķerniekiem, citiem dabas sargiem. Protams, pilnībā to neizskaust, bet pēdējos gados daudzi sapratuši, ka šī nodarbe jāmet malā, tā iznāk dārga un neizdevīga.
“Protams, vienmēr jau būs kāds, kam viss vienalga. Novembrī aizturējām maliķi, kurš deklarēja, ka var darīt visu, ko grib, jo valstī krīze, viņam nav darba, bet ēst gribas. Ar tādiem cīnīties grūti, bet turpināsim to darīt,” uzsver inspektors.
Uz Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldi jādodas tiem, kuri grib zvejot ar tīkliem. Vispirms šie cilvēki noslēdz rūpnieciskās zvejas nomas līgumu ar pašvaldību, kuras teritorijā atrodas ezers. Tad ar pašvaldībā saņemto dokumentu paketi potenciālais zvejnieks dodas uz pārvaldi, kur viņam izsniedz zvejas žurnālu un zvejas licenci. Te gan uzreiz jāatgādina, ka šobrīd tīklu zvejai ir pauzīte, ezeros tā sāksies no 21.jūnija. Rajona upēs zveja ar tīkliem vispār nav atļauta.
U. Lencbergs akcentē kādu niansi: “Cilvēkiem liekas, ka rūpnieciskā zveja ir zivju ķeršana lielos apmēros, lai zivis pārdotu. Nē, ikviens, kurš zvejo ar tīklu, tiek klasificēts kā rūpnieciskās zvejas veicējs, bet zivis var iegūt tikai paša patēriņam, nevis realizācijai. Protams, gadās, ka kāda zivs tiek iedota radiem, draugiem, to var, nedrīkst tās pārdot. Tā klasificējas kā nelikumīga zivju tirdzniecība, arī tā ir mūsu darbības sfēra. Tāpēc arī sekojam situācijai tirgos, īpaši liegumu periodos.”
Jūras un iekšējo ūdeņu pārvaldes pārziņā ir arī licencētā makšķerēšana. Cēsu rajonā šāds statuss ir tikai Ruckas ezerā, bet Limbažu rajonā gandrīz visos lielajos ezeros izveidota licencētā makšķerēšana. Vides inspektori cenšas palīdzēt to ieviest un realizēt, nodrošina kontroli.
Vēl viena darbības joma – sadarbība ar zivjaudzētavām “Kārļi” un “Brasla”. U. Lencbergs uzskata, ka valstij jāatrod finansējums zivju resursu pavairošanā: “Ja valsts atļāva uz mazajām upēm būvēt HES, kas nodara būtisku kaitējumu zivju resursiem, tie jākompensē, atbalstot zivju audzētavas.”
Vēl pārvaldes ziņā ir ūdenstilpju apsaimniekošana, sadarbība ar pašvaldībām un citi pienākumi. Pienākumu loks ir plašs un, kaut valstī ir krīze, ko sajūt arī valsts sektors, U. Lencbergs ir apņēmības pilns
darbu turpināt līdzšinējā apjomā: “Malu zvejniekiem nevajadzētu cerēt, ka ekonomiskās krīzes dēļ
mūsu dienests tiks likvidēts. Turpināsim ar visām metodēm cīnīties ar malu zvejniekiem, lai nepieļautu nelikumības. Ja šis lauciņš mums uzticēts, to centīsimies noturēt.”
Komentāri