Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Uzlabotās pārtikas pakas

Monika Sproģe
00:00
22.01.2016
11
Img 7953 1

Viesojoties vietā, kur Latvijas Sarkanā Krusta (LSK) Cēsu komiteja izsniedz pārtikas un higiēnas paciņas vistrūcīgākajām personām, satiekam ne vienu vien iedzīvotāju, kurš gaida savu kārtu pie telpas, kurā notiek paciņu izsniegšana. Cilvēki dažādi, nāk gan kungi, gan māmiņas ar bērniem. Vieni aiziet priecīgi, saņēmuši paciņu, citi atmet ar roku un saka, ka šāds atbalsts ir tikai ņirgāšanās par viņu kā cilvēku.

“Esmu ļoti apmierināta ar pārtikas un higiēnas paku saturu,“ saka kāda sieviete, kurai mājās divas mutes, kas jāpabaro. Vecākais bērns devies pasaulē, strādā ārzemēs, kamēr pārējie divi skolojami un audzināmi pašas paspārnē. Sievieti atbalsta arī viņas draugs, taču pieejamo palīdzību novērtē visi: “Šo paku saturs ir vērtīgs, it īpaši cilvēkiem, kam nav jumta virs galvas. Šīs pakas ir izmantojamākas, salīdzinot ar iepriekšējām. Arī par saimniecības preču paciņām varu teikt tikai to labāko, viss piemērots – dezinfekcijas līdzekļi, ziepes un šampūni. Kas attiecināms uz pārtikas pakām, tās izlietojam pilnībā. Agrākajās pakās bija miežu putraimi, kurus ne katrs prot un grib papūlēties pagatavot, nereti putraimus izmeta atkritumos, tagad dzirdu, ka novērtē visu.” Vaicāta, cik ilgam laikam pietiek ar vienas paciņas saturu, sieviete atbild: “No tā vien jau nedzīvo. Tās drīzāk ir piedevas. Es teiktu, ka vienam cilvēkam ar to pietiek divas nedēļas. Manuprāt, ar šo pilnībā pietiek, ja cilvēks pats vēlas kaut ko darīt un piestrādā. Ja vēlas iztikt tikai no šīs palīdzības, tad, protams, liksies par maz, bet tas arī nebūtu godīgi, kārtīgs cilvēks tā nedarīs. Jāsaprot, ka šis ir tikai atbalsts.”

Turpretī satiktais kungs atzīst, ka jau septīto gadu ir smagi slims un nākšana pakaļ paciņai viņam sagādā fiziskas grūtības, turklāt saņemtais daudzums un saturs neattaisno brišanu pa lielo sniegu: “Liecieties mierā! Tas ir izsmiekls. Es nevaru no tā paēst. Esmu slims jau septiņus gadus, centos grozīties, kā mācēju, lai nebūtu jālūdz šāda palīdzība, taču sirds vairs neļauj strādāt. Tagad vēl samazināja paciņu skaitu. Agrāk katru mēnesi pienācās pa pārtikas pakai, tagad trijos mēnešos dos divas. Mēs nevienam neesam vajadzīgi, nevienam neinteresējam.”

Latvijas Sarkanā Krusta Cēsu komitejas izpilddirektore Marina Orlova atklāj, ka ziema nav būtisks šķērslis cilvēkiem, lai ierastos saņemšanas punktā: “Cilvēki pat 30. decembrī mēroja ceļu, lai saņemtu paciņas, tāpēc nedomāju, ka laika apstākļu dēļ kāds nolems atteikties no atbalsta.” Tāpat izpilddirektore vērš uzmanību uz grozījumiem noteikumos: “Jaunie noteikumi paredz, ja cilvēks ir ieguvis trūcīgās personas statusu uz sešiem mēnešiem, viņam pienākas četras paciņas, bet, ja izziņa par statusu izsniegta uz trim mēnešiem, tad divas pakas.” Noteikumi mainījušies, to paredz Sociālās integrācijas fonds (SIF), kas kā sadarbības iestāde veica partnerorganizāciju atlasi un uzraudzību un pašlaik organizē pārtikas un cita materiālā atbalsta iepirkumu. LSK Cēsu komiteja stingri uzrauga, lai tiktu izpildīti visi nosacījumi, un rūpīgi plāno, rēķina, cik paciņu būs nepieciešams nākamajā mēnesī, tādā veidā novēršot pārpalikuma veidošanos.

Arī Ilze Ādamsone, LSK Cēsu komitejas Raunas nodaļas vadītāja, rūpējas, lai visas paciņas nonāktu pie tiem, kam tās visvairāk nepieciešamas, dažkārt pat nogādājot tās līdz mājām: “Paciņas gaida arī pensionāri, kas veselības dēļ netiek ārā no mājām, tad lūkojam, kā tās viņiem nogādāt. Tagad sniega dēļ kļuvis grūtāk, bet pārpalikumu paciņām nav. Jaunā sistēma gan daudziem rada neizpratni. Ar mazajām pensijām jau tā grūti iztikt, šī paciņa vismaz ļauj izlīdzēties, taču kā nu būt, divus mēnešus ēst un trešajā ne? Tas ir muļķīgi. Paciņās gan tagad iekļauta arī rapšu eļļa, ko cilvēki bija lūguši, bet tagad daži no tās atsakās. Varētu domāt, ka tā ir vīzdegunība, bet reiz intereses pēc atvēru nepaņemto eļļas pudelīti, patiešām eļļa nav laba. Ļaudis sūdzas, ka tā piedūmo visu māju un smird.”

Līdzīgi kā citviet, Vecpiebalgas Sociālā dienesta vadītāja Velga Berķe novērojusi sarosīšanos pēc pārtikas un higiēnas paciņām tieši gada aukstākajos mēnešos, bet pieaugums nav būtisks. Mēneša laikā Vecpiebalgas Sociālais dienests izdala 50 līdz 60 pārtikas paciņu un par pārpalikumu nesūdzas: “Cilvēki nāk, un paciņu daudzums atbilst reālai situācijai. Novērtē gan pārtikas, gan sadzīves preču paciņas, kas pienākas bērniem no pieciem līdz16 gadiem reizi trijos mēnešos. Ja cilvēkam ir piešķirts trūcīgā statuss un viņš ziņo, ka nevar tikt paciņai pakaļ, tad cenšamies nākt pretī un aizvedam viņam to uz mājām. Pārtikas paciņās novērtē visu, tur ir gan auzu pārslas, gan griķi, manna, rīsi, makaroni, augstākā labuma kviešu milti, rapšu eļļa, cukurs un viena kārba sautētas cūkgaļas. Tas, cik ilgi var iztikt ar minētajiem pārtikas produktiem, atkarīgs no ģimenes prasmēm izmantot produktu klāstu.”

Tādi gadījumi kā savulaik, kad cilvēki mēģinātu paciņas pārdot vai iemainīt pret grādīgo dziru, neesot dzirdēti, turklāt pagastos, kur cilvēki viens otru labi pazīst, šāds solis esot pārāk riskants, tomēr izkontrolēt, vai kāds ar auzu putru nebaro suņus, to gan nevarot.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
1

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
7

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
28

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
14
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
10
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi