Otrdiena, 20. maijs
Vārda dienas: Lita, Sibilla, Teika

Uz Eiropas centru

Druva
23:00
25.04.2008
19
200804252347018569

Tuvojas atvaļinājumu sezona, tāpēc noderīgi jau laikus izplānot, kā un kur to pavadīt. Protams, var ļauties izjūtām un lēmumu pieņemt pirmajā atvaļinājuma dienā, bet kādreiz labāk, ja ir skaidrība. Un kāpēc gan neaizbraukt uz Eiropas ģeogrāfisko centru. Varbūt tas liekas kaut kas tāls, bet, kā liecina oficiāls reģistrs Francijas Nacionālās ģeogrāfijas institūtā, tas atrodas Purnušku ciematā aptuveni 25 km uz

ziemeļiem no Lietuvas galvaspilsētas Viļņas. Skaidrības labad gan jāpasaka, ka ir dažādas šī punkta aprēķināšanas metodes, tāpēc uz minēto titulu pretendē vismaz desmit apdzīvotas vietas Slovākijā, Baltkrievijā, Polijā un pat Krievijā.

Bet neļausimies sīkumiem, mums pieņemamāks pirmais variants. Tātad, ja līdz šim nav gadījies ceļot pa Lietuvu, iesaku to šovasar izdarīt. Šīs valsts vēsture ir sena un bagāta, daba skaista un interesanta. Katrs var atrast sev piemērotākos maršrutus. Divas vasaras esam ceļojuši pa kaimiņvalsti, gūti labākie iespaidi.

Sveicam Trakus

Šāds, latviešiem smaidu izraisošs, uzraksts mūs sagaidīja Traķos jeb lietuviski Trakai, sveicot pilsētu tās svētkos. Trakai sevi ierakstījusi Lietuvas vēsturē kā valsts otro galvaspilsētu. Vēstures gaitā Lietuvai bijušas četras galvaspilsētas: Ķērnava, Traķi, Kauņa un Viļņa.

Traķu galvenā bagātība ir viduslaiku pils, kas atrodas uz vienas no Galves ezera salām. Šī ir vienīgā pils Eiropā, kas uzcelta uz trim saliņām, savulaik te bija Lietuvas valdnieka Vitauta rezidence. Ir brīnišķīgi stāvēt ezera karstā un vērot majestātisko pili, kas spoguļojas tā ūdeņos. Tiesa, no vēsturiskajiem mūriem palicis nedaudz, taču pils atjaunota tās sākotnējā varenībā. Traķos ir vērts pārnakšņot, lai apskatītos pili naktī, jo tā tiek skaisti izgaismota. Tad iespaids ir vēl spilgtāks. Iespējams nakšņot kempingā, kas atrodas ezera otrā krastā, sēžot uz terases kafejnīcā vai vienkārši uz soliņa ezera krastā, var priecāties par Traķu simbolu. Bet vēstures muzejā virtuāli var izsekot līdzi pils tapšanas gaitai.

Traķos jāizmanto ezera sniegtās iespējas. Var ar motorkuģīti izmest loku pa Galves ezeru, kas reizēm šķiet bezgalīgs, jo aiz katra līcīša paveras nākamais. Var pamīties ar katamarānu, paairēties ar laivu, bet ja gribas tā pa glauno, var noīrēt jahtu ar visu kapteini, kas pavizinās pa ezeru.

Ir nostāsti, ka pirms daudziem gadsimtiem divi krustneši aplaupījuši Traķu pili, bet noslīkuši ezerā ar visu zeltu. Iemetiet ūdenī monētu, ja tā nenogrims, bet paliks peldam uz ūdens, jums ir lielas cerības šos dārgumus atrast.

Vēl kāda Traķiem raksturīga vieta ir iela, kurā joprojām dzīvo karaīmi, tauta, ko XIV gadsimtā no karagājiena uz Krimas pussalu atveda lielkņazs Vitauts kā savu sardzes karaspēku. Karaīmi līdz šai dienai pratuši saglabāt savu valodu, kultūru un tradīcijas. Viņu mājas var pazīt pēc trim logiem gala sienā, kas vērsta pret ielu.

Protams, ir vērts iegriezties kādā no daudzajiem krodziņiem, lai nobaudītu Traķiem raksturīgos pildītos pīrāgus, kas esot pārņemti no karaīmiem, un, protams, Lietuvas nacionālo ēdienu – cepelīnus.

50 baznīcas

Paliekot Traķos uz vairākām dienām, vienu no tām var ziedot izbraukumam uz Viļņu, Lietuvas ceturto un pašreizējo galvaspilsētu. Tā atrodas aptuveni 30 kilometrus no Traķiem. Gluži kā Rīgā, arī Viļņā visinteresantākā ir vecpilsēta ar šaurajām ieliņām, apbūvi, kurā var saskatīt vai visu arhitektūras vēsturi, un daudzajām baznīcām. Viļņas apskati ieteicams sākt ar uzkāpšanu Ģedimina tornī, kas atrodas Ģedimina kalnā. Tajā var uzbraukt ar Lietuvai raksturīgo pārvietošanās līdzekli – funikulieri, kura sienas ir vienos stiklos, un, ceļoties augšup, atklāj arvien plašāku Viļņas panorāmu. No torņa augšējā skatu laukuma paveras brīnišķīgs skats uz Viļņu, vecpilsētu, kas atrodas pakājē. Kur vien skaties, visur baznīcu torņi. Ceļvedis vēsta, ka Viļņā to esot vairāk nekā 50. Vērts iegriezties kādā no tām, piemēram, Viļņas katedrālē, kas atrodas turpat Ģedimina kalna pakājē. Taču greznību, krāšņus sienas gleznojumus, brīnišķīgas svētbildes iespējams atrast arī nelielās baznīciņās. Vērts paklīst pa ieliņām gar daudzajiem suvenīru tirgotājiem, ielu muzikantiem, vasaras kafejnīcām, lai izjustu īpašo Viļņas auru. Ja ir vēlme, var iepazīt arī citus galvaspilsētas rajonus, bet var samierināties tikai ar šo daļu. Mūžam dzīvs

Kad iepazīta Viļņa un Traķi, var doties vēl tālāk uz dienvidiem, kur pavisam netālu no Polijas robežas atrodas Lietuvas senākā un populārākā kūrortpilsēta Druskininki. Kūrorta lielākā bagātība ir tā minerālie avoti, kuru ūdens sastāvs līdzīgs Vācijas kūrorta Bāden-bādenes ūdeņiem, ārstnieciskās dūņas un maigais klimats. Pirms vairāk nekā 200 gadiem Lietuvas un Polijas karalis Staņislavs Augusts izdeva dekrētu, kas atzina Druskininkus par veselības kūrortu. Arī šobrīd šī ir moderna kūrortpilsēta, kas ar katru gadu piedāvā arvien bagātāku SPA procedūru klāstu.

Taču mūsu ceļojuma mērķis bija nedaudz cits, proti, lielākais Lietuvas akvaparks. Tā kā pabūts visos lielākajos Baltijas akvaparkos, varam salīdzināt. Jāatzīst, ka ūdens atrakciju parks labāks ir mūsu pašu Jūrmalā, taču Druskininki var lepoties ar brīnišķīgu pirts kompleksu, kas atrodas pie akvaparka. Ieeja tajā gan tikai no 18 gadiem, tāpēc jauno paaudzi var atstāt ūdeņu valstībā, kamēr vecāki izbauda pirts labumus. Tur pirtis ir plašā izvēlē: vairākas saunas, katrā nākamajā temperatūra par desmit grādiem augstāka, romiešu pirtis ar dažādu temperatūru un gaisa mitrumu, turku pirtis un vēl, un vēl. Ja ir vēlme, var pasūtīt pilnu turku pirts procedūru. Laiks tur paskrien nemanot.

Ir vēl kāda vieta Druskininku apkaimē, kur vērts iegriezties. Tas ir Grūtas parks, ko pazīst arī kā ļeņinekļu muzeju. Grūtas parku sāka veidot 1998. gada beigās, vācot demontētos padomju laika pieminekļus un visu pārējo atribūtiku, kas simbolizē ceļu uz komunismu. Parka teritorijā izvietots aptuveni simts skulptūru, tajā skaitā 13 Ļeņini, divi Staļini, divi Dzeržinski. Pirmo reizi brīvā dabā varēju redzēt Staļina pieminekli, kas dīvainā kārtā neskarts saglabājies visus pēdējos padomju gadu desmitus. Ir arī vairākas telpas, kurās iekārtots gan sarkanais stūrītis, gan padomju bibliotēka, gan daudz dažādu gleznu, plakātu un citu uzskates priekšmetu, kas raksturo padomju gadus. Tāda savdabīga atgriešanās pagātnē.

Padomāts arī par bērniem, kuriem šāda vēsturiskā ekskursija neko nenozīmē. Viņiem iekārtots plašs rotaļlaukums un pat neliels zoodārzs. Pēc parka apskates var pasēdēt kafejnīcā, kur viesus apkalpo pionieru formās tērpušās oficiantes. Parka adrese internetā www.grutoparkas.lt.

Ja tomēr nevilina pilsētas, vēsture, ūdens parki, var doties uz Lietuvas zilo ezeru zemi Aukštaitiju, kas ir viens no mūsu kaimiņvalsts kultūrvēsturiskajiem novadiem, un pabūt tur mierā un klusumā, baudot dabu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Svētceļojumi cauri gadsimtiem

00:00
20.05.2025
2

Cēsu muzejā visas vasaras garumā apskatāma izstāde “Turp un atpakaļ. Livoniešu svētceļojumi viduslaiku Eiropā”. Izstāde atceļojusi no Igau­nijas, kur tā pirms gada    bija skatāma Tallinā, Nigulistes baznīcā, pastāsta Cēsu muzeja Viduslaiku pils nodaļas vadītājs Gundars Kalniņš. Runājot ar izstādes kuratoru, igauņu arheologu Erki Rusovu, radās doma, ka izstādi vajadzētu parādīt arī Latvijā. E.Rusovs skaidrojis, […]

Iestudējums aizkustina skatītājus

06:40
19.05.2025
18

Liepas amatierteātris “Krams” skatītājus priecēja Ineses Tālmanes lugas “Cerību ēnā” pirmizrādē. Klāt bija arī autore, kura atklāja, ka luga tapusi, iedvesmojoties no Rūdolfa Blaumaņa noveles “Nāves ēnā”, mēģinot iztēloties, kā toreiz jutās sievietes, gaidot mājās savus vīrus, tēvus un mīļotos, kuri bija palikuši uz ledus gabala. “Tas ir stāsts par mātes un meitas attiecībām, zvejniekciema […]

Remontē ceļu, kas ved cauri Liepai. Pārvietos Lodes akmeni

00:00
19.05.2025
106

Liepas iedzīvotāji, kā arī tie, kuri dodas ceļā uz Valmieru, ievērojuši, ka šoseju no pagasta centra uz Valmieras pusi remontē, uzlabo arī sabiedriskā transporta pieturu. Arī lielais akmens ar uzrakstu “Lode”, kas atrodas šosejas malā netālu no dzelzceļa pārbrauktuves, izkustināts no gadiem ilgās atrašanās vietas. Ceļa remonts te sācies aprīļa beigās. Latvijas Valsts ceļu Komunikācijas nodaļa […]

Bērzu birzī divas fotoizstādes

00:00
18.05.2025
42

Brīvdabas mākslas galerijā “Miers un bērziņš” Vecpiebalgā miera un fotomākslas cienītāji šovasar var apskatīt divas stilistiski atšķirīgas fotoizstādes. Bērzu birzī, kad vēl tikai viss plaukst, atkal priecē vecpiebaldzēna Aivara Ošiņa    fotogrāfiju kolekcija “Puķes, putni, Piebalga”. Vairāk nekā 60 lielformāta fotogrāfijās Piebalgas sajūtas. “Pērn, kad atvērām galeriju, saņēmām daudz sirsnīgu atsauksmju .Bija cilvēki, kuri atbrauca vasarā […]

Ugunsdzēsēju un glābēju dienā – apbalvojumi, svinības un pateicības

00:00
17.05.2025
144

Katru gadu 17.maijā tiek svinēta Ugunsdzēsēju un glābēju diena, bet šogad šajā datumā iekrīt dubultsvētki, jo tiek atzīmēta arī 17.gadadiena ugunsdzēsībai Latvijā. Atzīmējot šos svētkus un Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) ieguldījumu Latvijas un tās iedzīvotāju drošības stiprināšanā, 13.maijā Kocēnu kultūras namā godināja VUGD Vidzemes reģiona pārvaldes amatpersonas un darbiniekus. Pieminot Latvijas ugunsdzēsības 160. […]

Te ir bioreģions. Vērtība, kas jāizmanto

00:00
16.05.2025
80

Otrais bioreģiona forums bija domubiedru satikšanās, viedokļu un pieredzes apmaiņa. Arī atskats uz pusotra gada paveikto un vienošanās par turpmāk darāmo videi draudzīga un sadarbībā balstīta bioreģiona attīstībā. “Bioreģions nav tikai administratīva ideja vai stratēģisks termins. Tas ir aicinājums visiem kopā radīt vidi, lai dzīve ritētu saskaņā ar dabu. Bioreģions ir sadarbības platforma līdzīgi domājošiem, […]

Tautas balss

Darbības vārdi norāda darīšanu

18:48
19.05.2025
9
Sarmīte Feldmane raksta:

Klausāmies nākamās domes deputātu kandidātu runas, skaidrojumus, solījumus. Kāds ieskatās    sarakstu piedāvātajās priekšvēlēšanu programmās, lai izlemtu, kuru mērķi atbilst paša redzējumam un vajadzībām. Bet ir vērts arī pavērties pagātnē, kas ir šodiena. Proti, ko partijas solīja pirms četriem gadiem un kas izdarīts, vai ieceres palikušas tikai vēlmju sarakstā. Tiesa, daži šodienas deputātu kandidāti toreiz […]

Kāpēc neveidojas iedzīvotāju padomes

18:50
18.05.2025
14
Lasītāja K. raksta:

“Nez kur Cēsu novadā pazudusi virzība uz iedzīvotāju padomēm? Nolikumu martā pieņēma, bet tālāk nekas nav dzirdēts. Vai kādā pagastā cilvēki grib to veidot, vai kāds pieteikums saņemts? Jāņem vērā, ka pagaidām esam diezgan kūtri, ka vajadzīgs kāds rosinājums, atgādinājums par šo iespēju, bet viss pieklusis. Padomes būtu laba iespēja veidot saiti ar pašvaldību. Domāju, […]

Cēsīs joprojām trūkst soliņu

18:50
18.05.2025
25
Pensionāre Anna raksta:

“Cēsis sevi sauc par kultūras galvaspilsētu, bet kultūra nav tikai pasākumi. Tā ir arī iedzīvotājiem ērta, piemērota vide. Taču par to netiek domāts. Se­nioriem ir grūti Cēsis izstaigāt kājām, un ko redzam? Trūkst soliņu. Agrāk Rī­gas ielas sākumā, kur Raunas vārtu apstādījumi, uz mūra bija ierīkotas sēdvietas. Nu jau gadiem dēļi novākti, ja gribi piesēst, […]

Remontē ielas. Satiksmē sajukums

18:47
18.05.2025
19
1
Dra­bešu pagasta iedzīvotāja raksta:

“Labi, ka Cēsīs ielas remontē, tikai iedzīvotājiem un noteikti arī satiksmes organizatoriem grūti, ka to vienlaikus dara tik daudzās vietās. Gan jau būvnieki arī nevar visu precīzi paredzēt un nākas pamainīt kādu darbu. Braucēji apjūk, braukā pa pilsētu, kamēr atrod, kā tikt līdz vajadzīgajai vietai. Derētu norādes, shēmas izlikt jau pie lielajiem ceļiem, pa kuriem […]

Pašu rīkots pašu cilvēkiem

16:35
07.05.2025
45
Pārgaujas puses iedzīvotāja raksta:

“Esam pieraduši, ka visus svētku pasākumus rīko pašvaldība, bet, domāju, vairāk to sagatavošanā un norisē varētu iesaistīties vietējās kopienas. Esam taču spējīgi nākt kopā, radīt scenāriju un daudz ko paši izdarīt tā vienkārši, par atlīdzību saņemot tikai iedzīvotāju atsaucību. Protams, vajadzīgs arī pašvaldības atbalsts, bet sadarbībā varētu rasties ļoti jaunas formas pasākumi, kas vēl vairāk […]

Sludinājumi