Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Uz ceļiem situācija neiepriecinoša

Jānis Gabrāns
00:00
28.10.2015
3
Img 3778 1

Katru gadu rudenī, kad ātri satumst, pieaug bojā gājušo gājēju skaits. Tagad, kad pulksteņi pagriezti ziemas režīmā un vakarpusē satumsīs ātrāk, situācija vēl vairāk saasināsies.

Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) apkopotie dati liecina, ka šajā oktobrī uz ceļiem gājuši bojā jau septiņi gājēji, katru trešo dienu uz Latvijas ceļiem iet bojā gājējs, bet katru dienu tiek savainoti pāris gājēji vai velosipēdisti.

Aizvadītās nedēļas nogalē, 24.oktobrī, neilgi pirms septiņiem vakarā Augšlīgatnē automašīna notrieca 1954.gadā dzimušu gājēju. Kā informē Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Prevencijas grupas vecākā inspektore Sintija Virse, sākotnējā informācija liecina, ka vīrietis ceļa braucamo daļu šķērsojis pa gājēju pāreju, taču atradies stiprā alkohola reibumā – konstatēts 2,35 promiļu reibums. Cietušais gājējs ar traumām nogādāts slimnīcā.

S. Virse atgādina, ka cilvēkam pašam jādomā par savu drošību, gājēju pāreja viņu nepasargā: “Vispirms jāpārliecinās, vai autovadītājs cilvēku redz, vai gatavojas apstāties. Nevar tikai tāpēc, ka ir gājēju pāreja, mesties pāri, neskatoties ne pa labi, ne pa kreisi. Jābūt visu ceļu satiksmes dalībnieku atbildībai un sadarbībai.”

Viņa atgādina, ka arī apdzīvotā vietā, pilsētā ir jādomā par atstarojošajiem elementiem apģērbā: “Tumšajā gadalaikā, kad līst lietus, autovadītājiem ir apgrūtināta redzamība, būtu drošāk uzvilkt atstarojošo vesti, ja cilvēks domā par savu drošību. Ārpus apdzīvotām vietām tai jābūt obligāti, jo cilvēku bez atstarotājiem tumšajā laikā šoferis uz ceļa neredz. Īpaši bīstami, ja cilvēks vēl ir alkohola reibumā un pārvietojas pa braucamo daļu.”

Jau rakstījām, ka izsludināta CSDD kampaņa “Esi gaismas vest-nesis!” ar mērķi aicināt iedzīvotājus rūpēties par sevi un līdzcilvēkiem, diennakts tumšajā laikā lietojot gaismu atstarojošās vestes vai apģērbu ar atstarojošajiem elementiem.

Kampaņas laikā plānots bez maksas izdalīt vismaz 20 tūkstošus vestu visā Latvijā. Atstarojošo vestu saņemšanas punkti būs pieejami aptuveni 120 mobilajās vest-niecībās autobusos, tostarp, arī uzņēmuma “CATA” autobusos, savukārt iegādāties tās varēs 757 vest-niecību punktos visā Latvijā – “Latvijas Pasta” nodaļās, degvielas uzpildes stacijās “Statoil” un veikalos “MAXIMA”.

CSDD aicina arī uzņēmējus, pašvaldības, mācību iestādes, vecākus rūpēties par saviem tuvajiem un līdzcilvēkiem, ieģērbjot viņus gaismu nesošā un drošā apģērbā.

Arī šogad vestes tiks dalītas sadarbībā ar CSDD ilggadējo sadarbības partneri – Latvijas Samariešu apvienību. Kā “Druvai” pastāstīja apvienības pārstāve Baiba Pare, Cēsu pusē vestes dalīs ģimenes centrs “Mūsu nākotne”, kas ir apvienības sadarbības organizācija: “Viņi izdalīs aptuveni simts atstarojošo vestu. Palīdzam izdalīt vestes cilvēkiem, kuriem rocība nav tik liela, lai tām tērētu naudu. Piesaistām reģionālās organizācijas, jo tās zina cilvēkus, kuriem vestes nepieciešamas.”

Šobrīd Samariešu apvienība arī plāno reģionālos reidus kopā ar Valsts policiju un CSDD, iespējams, iegriezīsies arī vēsturiskā Cēsu rajona ceļos un, satiekot kādu neizgaismotu gājēju, iedos viņam atstarojošo vesti.

Daudzi joprojām neizprot, ka autovadītājam grūti saskatīt gājējus, kas tērpušies tumšās drēbēs bez jebkādiem atstarojošajiem elementiem. Šajās dienās “Druva” dzirdējusi vairākus stāstus no autovadītājiem, kuriem pamatīgu izbīli radījuši šie “tumšie ļautiņi”, kuri atradušies nevis ceļa malā, bet uz braucamās daļas, un tikai veiksme palīdzējusi izvairīties no sadursmes.

Atgādinām, ka autovadītājs gājēju bez gaismu atstarojošas vestes uz ceļa pamana vien 25 – 40 metru attālumā, bet, transporta līdzeklim braucot ar ātrumu 90 km/h, šo ceļa posmu mašīna veic pāris sekundēs, kas ir pārāk mazs laika sprīdis, lai reaģētu un apbrauktu gājēju. Atstarotāja atspīdināto gaismu autovadītājs pamana 140 metru attālumā, ja transportlīdzeklis brauc ar iedegtiem tuvās gaismas lukturiem, bet 400 metru attālumā – ja deg tālās gaismas lukturi. Atstarojošās vestes cilvēku padara 5 – 10 reizes pamanāmāku, kas ļauj autovadītājam gājēju pamanīt un nepieciešamības gadījumā nobremzēt, un apbraukt. Šādai informācijai vajadzētu gājējiem likt aizdomāties, diemžēl realitātē tas nav novērojams.

Valsts policijas Cēsu iecirkņa priekšnieks Aldis Pāže norāda, ka gājēji, kuri neievēro šīs prasības, tiek regulāri sodīti, diemžēl situācija uz ceļiem neuzlabojas. Acīmredzot, kamēr katrs savā prātā nesapratīs, ka pašam jārūpējas par savu drošību, tikmēr traģiski negadījumi uz ceļiem turpināsies.

Kopumā aizvadītās nedēļas nogalē Vidzemē reģistrēta informācija par 23 ceļu satiksmes negadījumiem, divos cietuši četri cilvēki. Reģistrēti septiņi gadījumi, kad automašīnas vadītājs pie stūres sēdies alkohola reibumā, tostarp naktī uz pirmdienu Cēsīs, Raunas ielā, 1948.gadā dzimis vīrietis pie automašīnas “Chrysler” stūres bija sēdies 2,46 promiļu reibumā. Par ātruma pārsniegšanu noformēti 99 administratīvo pārkāpumu protokoli, par dažādiem pārkāpumiem sastādīti 235 administratīvo pārkāpumu protokoli.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
16

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
48

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
58
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
68
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi