Otrdiena, 23. aprīlis
Vārda dienas: Jurģis, Juris, Georgs, Jurgita

Ūdenstūristi – ļoti gaidīti Vidzemē

Druva
00:00
29.11.2006
1
3lp Rudens Lama

Pēc gada darba īstenots apjomīgs projekts „Deviņas upes Vidzemē”, kurā apvienojušās septiņu Vidzemes rajonu pašvaldības, lai veicinātu ūdenstūrisma attīstību. Gada laikā radīts ūdenstūrisma nozarei nepieciešamais institucionālais, zināšanu un infrastruktūras pamats.

Pašvaldību nodibinājums „Vidzemes attīstības aģentūra”, kura iedzīvināja projekta daudzās ieceres, klajā laidusi ne vien deviņas kartes, kā laivojamas lielākās Vidzemes upes, kas to krastos tūristiem apskatāms, bet arī juridisku literatūru – rokasgrāmatas ūdenstūrisma uzņēmējiem un informācijas sniedzējiem. Rokasgrāmatu autori – Asnāte Smeltere un Juris Smaļinskis, Latvijas lauku tūrisma asociācijas „Lauku ceļotājs” pārstāvji – izpētījuši, ka Vidzemē ūdenstūristu populārākās iekāpšanas vietas ir Cēsis, Straupe, Melturi, Valmiera, Mazsalaca un Staicele. Iecienītākās upes ir Gauja, Salaca, Brasla, Amata, un secinājuši, ka tūristiem nodrīga un praktiski izmantojama informācija līdz šim nav bijusi atrodama pat pie populārākajām upēm. Tā visbiežāk aprobežojas ar faktiem par laivu nomātāju piedāvātajām iespējām.

Projekta gaitā veidota ceļotājiem noderīga infrastruktūra. Visu projektā iekļauto upju – Gaujas, Amatas, Braslas, Tirzas, Rūjas, Salacas, Vaidavas, Aiviekstes un Pededzes – krastos uzstādītas zīmes, pie ceļiem norādījuma zīmes uz upēm, izveidoti laivotājiem un plostniekiem noderīgi informācijas stendi, ugunskuru vietas, tualetes, galdi un soli, kā arī nojumes. Iegādāta biroju tehnika vairākiem tūrisma informācijas punktiem, arī Jaunpiebalgas pagasta padomes izveidotajam. Ūdenstūrisma veicināšanai rīkoti vadītāju semināri, speciālistu mācības, kā arī atbalstīti maijā Gaujas krastos tradicionālie plostnieku svētki un jūlijā Aiviekstes svētki. Vidzemes upju tūrisms par projekta līdzekļiem šogad popularizēts trīs starptautiskās izstādēs.

„Vidzemes attīstības aģentūra” projektu veidojusi tā, lai veicinātu nodarbinātības attīstību tūrismā un ar to saistītajās nozarēs – lauksaimniecībā un pakalpojumu sniegšanā. Kā darbojas upju krastos izveidotie tūrisma uzņēmumi, žurnālisti no latviešu un krievu valodas masu medijiem tagad, projekta noslēgumā, bija aicināti pārliecināties izbraucienā gar Gauju, Pededzi un Aivieksti. Cēsu rajonā kā lielisks piemērs bija izraudzīts viesu nams „Rakši” Gaujas krastā Amatas novadā. „Rakši” piedāvā daudzveidīgas atpūtas iespējas lielākam un mazākam draugu lokam, ģimenēm. Eksotisks ir tūrisma uzņēmēju, Aigaru ģimenes jaunievedums – lamu audzēšana. Kā zināms, tie ir arī nastu nesēji dzīvnieki, un saimnieki iecerējuši, ka lamas pēc kāda laika būs piemērotas arī tūristu nastu nešanai pastaigām gar Gaujas krastu.

Intensīvi un lielā hektāru apjomā Gaujas augštecē Gulbenes rajona Rankas pagastā upes krastus apdzīvo Alda Dikmaņa vadītie uzņēmumi „Lācītēs”. Gaujas kādreiz aizaugušie krasti ne tikai tiek attīrīti no krūmiem, bet arī pārveidoti, radot Gaujas atpūtas parku. Pašā upes krastā ir liels bērnu rotaļu un arī sporta laukums, tūristu namiņi, un taps estrāde, bet bijušajās dzirnavās būs viesnīca uz upes. Arī „Lācītēs” tūristus izklaidē dzīvnieki – manēžā notiek sporta zirgu šovi.

Ūdenstūrisma uzņēmēju rokasgrāmatā var rast datus no pētījuma, kādus pakalpojumus pieprasa, un starp tiem visbiežāk nosaukta pirts, ēdināšana, laivu noma un makšķerēšana, ārzemniekiem arī pastaigas pa dabas takām.

Par potenciālu ūdenstūrismā var uzskatīt Strenčos jau desmit gadus mērķtiecīgi koptās seno plostnieku tradīcijas. Entuziasti, kuri, mācoties no vecajiem meistariem, pirms desmit gadiem pirmo reizi sēja plostus un ar tiem devās pa pavasarīgo upes straumi, šīs tradīcijas kopšanai ik gadu guvuši uzņēmēju un pašvaldības atbalstu. Šajā gadā arī projekta finansējumu, kad drosminiekiem uz garā plosta blakus stājušies vairāk nekā 80 interesenti. „Šāda plostošana ir aizraujoša, bet plostu sagatavošana dārga – maksā vairākus simtus latu, tāpēc desmit gadu laikā mums bijis tikai viens komercbrauciens, un tas notika augustā,” pastāstīja plostnieks Jānis Vāvere. Viņš cer, ka nākotnē par plostiem varētu rasties lielāka interese.

Par to, kā veidojami ūdenstūrisma centri un to piedāvājumi, Latvijas tūrisma speciālisti interesējušies Igaunijā, jo notikusi pārrobežu apmācība. Projekts „Deviņas upes Vidzemē” iekļauts lielākā programmā par pārrobežu sadarbību Baltijas jūras reģionā, kas aizsākās 2003. gadā. Viens no kvalitatīvākajiem projektā tapušajiem izdevumiem ir grāmata „Labu apetīti, ūdens tūrist!” „Tas slavina ne vien Vidzemi, pa kuru plūst skaistas upes, bet aicina pilnveidot pavārmākslu ar vidzemniekiem raksturīgiem ēdieniem,” pastāstīja Jolanta Vjakse, „Vidzemes attīstības aģentūras” direktore. Līdz ar „Phare 2003” programmas un rajonu padomju ieguldījumu ilustrētās pavārgrāmatas tapšanā no Cēsu rajona finansiāli atbalstījusi arī Jaunpiebalgas un Straupes pagasta padome. Projekta koordinatoriem, Cēsu rajonā Lindai Feldbergai, bija uzdevums apkopot upju krastos dzīvojošo iesūtītās zivju ēdienu receptes. Tā arī tapuši straujās Amatas laivu braucēju ēdieni un Braslas līkločos baudāmie našķi, kuru autori ir kroga „Braslas krasts” un kafejnīcas „Bērzi” pavāri, kā arī I. Kļavinska un M. Bimbirule. Grāmata ir internacionāla, tā sniedz ieskatu arī Lietuvas, Igaunijas un Somijas zivju ēdienu virtuvē.

Projekta „Deviņas upes Vidzemē” kopējais budžets ir 338 tūkstoši eiro, no kuriem gandrīz 78 procentus sedz Eiropas Kopienas piešķirtais finansējums. Pārējais ir pašvaldību ieguldījums, cerot, ka jau nākamgad pieaugs interese par ūdenstūrismu ne tikai Latvijas, bet arī ārzemju ceļotājiem. Iepriekš veiktie pētījumi liecina, ka ārzemju tūristus Baltijā visvairāk interesē arī skaista, neskarta daba.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Satiekas darba devēji un ņēmēji

00:00
23.04.2024
7

Darba meklētājus Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) akcijā “Sezonas darbi” aicināja tikties ar darba devējiem. NVA Cēsu filiālē interesentus sagaidīja Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD), akciju sabiedrības “Cēsu alus” un SIA “Green Line Services” pārstāvji. Divu stundu pasākumā darba devēji stāstīja ne tikai par sezonas, bet arī pastāvīga darba piedāvājumiem. Darba meklētāju netrūka. “Cēsu alus” […]

Ugunsdzēsējiem glābējiem Vidzemē 16 izsaukumi

15:43
22.04.2024
14

Aizvadītajās trīs diennaktīs, laika posmā no šī gada 19. aprīļa plkst. 6.30 līdz 22. aprīļa plkst. 6.30, Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta Vidzemes reģiona pārvalde saņēma 16 izsaukumus – trīs izsaukumus uz ugunsgrēku dzēšanu un 13 izsaukumus uz glābšanas darbiem. Sestdien plkst. 18.04 saņemts izsaukums uz Madonas novada Cesvaines pagastu, kur divstāvu dzīvojamās mājas otrajā stāvā pie […]

Fiziskās aktivitātes - svarīgākais ieradums labas veselības uzturēšanai

15:27
22.04.2024
22

Uz jautājumu “Kurš no ieradumiem, jūsuprāt, ir vissvarīgākais veselībai?” “Mēness aptiekas” un pētījumu aģentūras “Norstat” veiktajā aptaujā 17% respondentu atbildējuši, ka tās ir regulāras fiziskās aktivitātes, savukārt 16% kā svarīgākās norādījuši regulāras veselības pārbaudes. Interesanti, ka fiziskās aktivitātes par svarīgāko ieradumu vīrieši atzinuši divas reizes biežāk nekā sievietes. Visvairāk – 25% – ar fiziskajām aktivitātēm […]

Āraiši ir īpaši, un tādiem tiem jābūt

00:00
22.04.2024
41

Āraisieši vienmēr uzsvēruši piederību īpašajai vietai Āraišiem. Jau desmit gadus aktīvākie iedzīvotāji apvienojušies Āraišu biedrībā, lai kopā risinātu ikdienas problēmas, stiprinātu identitāti un atpazīstamību, veicinātu kopienas un apkārtnes iedzīvotāju līdziesaisti, radošumu un interešu daudzveidību, paplašinātu tūrisma piedāvājumu.    Biedrības rosināti, āraisieši sanāca kopā, lai apspriestu aktuālo. Eva Koljera pastāstīja par aptaujas, kurā viedokli pau­da āraisieši, […]

Rokdarbos atmodina pavasari

00:00
21.04.2024
50
1

Dzērbenes pilī kā ik pavasari pagasta un kaimiņu rokdarbnieki un amatnieki rāda rudenī un ziemāpaveikto. Izstādes pamatu veido Dzērbenes tautas nama studijas “Dzērbe” dalībnieku darbi. “Gada laikā studijas vadītāja Inga Blauberga    iedrošinājusi, aizrāvusi pagasta sievas. Aizvien tiek apgūts kas jauns, pētītas    latviskās un Dzērbenes meistaru tradīcijas,” saka tautas nama un Dzērbenes amatu mājas […]

Grāmatas Braila rakstā, audio, palielinātā drukā un vieglajā valodā

00:00
20.04.2024
65

Cēsu pilsētas Valdemāra bibliotēkā, kas daudziem labāk zināma ar iepriekšējo nosaukumu Neredzīgo bibliotēka, grāmatas lasa ne tikai vājredzīgi un neredzīgi cilvēki, bet arī tie, kuriem citu iemeslu dēļ grūti lasīt parasto druku. Tas var būt gultas režīms pēc traumas, operācijas, pēc insulta, infarkta vai ir grūtības fiziski noturēt grāmatu rokās. Dienā bibliotēku vidēji ap­meklē 10 […]

Tautas balss

Dīvainie valodas nepratēji

13:26
16.04.2024
33
5
Druva raksta:

“Pagājušajā nedēļā klausījos televīzijas “Rīta Panorāmu”, kur “Stabilitātes” līderis Rosļikovs stāstīja, ka nav taču jāprasa pusmūža cilvēkiem ar Krievijas pilsonību latviešu valoda. Jaunajiem jā, bet vecāka gadagājuma nē. Sabiedrība Latvijā esot ļoti iekļaujoša, visi tiekot galā. Te nu jāatgādina, ka tiem, kam 75 un vairāk gadu, latviešu valodas eksāmens nav vajadzīgs, var palikt Latvijā arī, […]

Zinām tikai par vienu

12:23
14.04.2024
17
Druva raksta:

“Tagad, kad uzzinām, ka valsts augstās amatpersonas lidojumiem izvēlas arī individuālus pakalpojumus, gribētos zināt, kā rīkojušies premjeri, kas strādāja pirms Kariņa, un arī Valsts prezidenti. Ar kādiem reisiem, publiskiem vai individuāliem, viņi ar savu komandu lidoja? To žurnālisti varētu pastāstīt, varbūt vēl kādam atklātos pārkāpumi,” sprieda seniore.

Rudenī uzbūvē, pavasarī uzrok

12:22
13.04.2024
35
Druva raksta:

“Brīnījos, ka šopavasar Cēsīs, Bērzaines un Satekles ielas krustojumā, atkal raka. Pērn tur izveidoja drošības saliņu, nu visu jauca laukā un pārbūvēja. Jācer, ka tas nesadārdzinās ielas remontu, kas jau tāpat izmaksā daudz. Tādi gadījumi vienmēr raisa izbrīnu. Vai tiešām grūti saplānot, kas kurā vietā jādara, lai nenāktos atkārtoti tērēt naudu,” pārdomās dalījās apkaimes iedzīvotāja.

Neiecietīgais šoferis

12:20
12.04.2024
29
Druva raksta:

“Izlasīju “Hallo, “Druva”” par laipno autobusa šoferi un nodomāju, cik jauki, ja tādi būtu visi. Diemžēl esmu novērojusi, ka ir arī ļoti nelaipni autobusu vadītāji. Tā vienudien autobusā kāpa sieviete ar atbalsta nūjām, ko viņai bija grūti noturēt rokās, tās krita, šoferis tās vairākkārt pacēla, līdz neizturēja un teica – vai visu dienu tā būs […]

Stingrāk jāsoda

08:20
09.04.2024
43
Druva raksta:

“Mēs apsūdzam Balt­krieviju migrantu plūsmā uz Latviju. Taču vai tāda būtu iespējama, ja mūsu pusē nebūtu cilvēku, kas palīdz? Manuprāt, tos, kas atbalsta migrantu ievešanu Latvijā, būtu ļoti stingri jāsoda, jo nekas cits šos cilvēkus neatturēs,” domās dalījās J.

Sludinājumi