Otrdiena, 16. jūlijs
Vārda dienas: Hermīne, Estere, Liepa

Ūdens trūkums ietekmē nārstu

Jānis Gabrāns
00:00
25.11.2015
5
Maz Udens 600 X 400 1

Meteorologu novērojumi liecina, ka oktobris bijis sausākais meteoroloģisko novērojumu vēsturē, kas sniedzas gandrīz simts gadu senā vēsturē. Pirmajos divos šā gada rudens mēnešos nolijusi tikai puse no nokrišņu normas.

Jau rakstīts par sausumu akās, un šī informācija turpina pienākt. Lai arī šajās dienās nokrišņu netrūkst, tie tik ātri nepaaugstinās gruntsūdeņu līmeņus, lai akas piepildītos ar ūdeni. Speciālisti norāda, ja šoziem nebūs pamatīgas sniega segas vai vismaz ilgstošs lietus, daudziem, kam mājās ir akas, tās būs sausas arī pavasarī un vasarā.

Novembra nokrišņi ir nedaudz paaugstinājuši ūdens līmeni upēs, bet, kā norāda Valsts vides dienesta vecākais inspektors Uldis Lencbergs, neparasti sausais rudens būs atstājis ietekmi uz lašveidīgo zivju nārstu: “Šis ir ļoti savdabīgs nārsta laiks, jāatzīst, ka savā darba praksē tādu neatceros. Pēc šiem lietiem Gaujā ūdens nedaudz paaugstinājies, par 10 – 15 centimetriem, bet tas joprojām ir ļoti zems un ir zemāks par normu. Apsekojot situāciju upē, redzam, ka ar motorlaivu joprojām grūti izbraukt, jāizmanto airi.”

Ja Gaujā un lielākajās pietekās – Amatā, Braslā, Raunā – ūdens ir, arī zivis manītas, pavisam mazajās upēs situācija joprojām bēdīga, ūdens tajās tikpat kā nav.

“Lietus situāciju var nedaudz uzlabot, bet to, kādas sekas atstās šis sausais rudens, visticamāk, redzēsim tikai pēc vairākiem gadiem. Ja zivis ir gatavas nārstot, bet tām nav, kur to darīt, nārsts ir mazproduktīvs. Mazajās upēs, kur tās devās nārstot, tās vienkārši netika iekšā, nārsts nenotika, un tas liecina, ka pēc gadiem nebūs, kas tur atgriežas, vai arī zivju tur būs krietni mazāk,” norāda U. Lencbergs.

Lai arī nārsts šogad kavējās un bijis krietni mazāks, vides sargi turpina aktīvi sekot līdzi norisēm upju krastos. Inspektors stāsta, ka krastos dažkārt redzētas cilvēku pēdas, ko, iespējams, atstājuši malu zvejnieki, taču situāciju kopumā viņš vērtē kā labu: “Intensīvi esam dzīvojušies pie upēm, bet aizvadītās nedēļas laikā neviens nav noķerts. Tā nedēļas sākumā, nobraucot līdz Braslai, Gaujā atradām tikai vienu tīklu, iepriekšējā reizē izņemti vēl divi tīkli, kas ir ļoti maz. Kolēģi Kumadā aizturējuši vienu maluzvejnieku ar žebērkli, un tas arī viss. Šim maliķim gaidāms naudas sods vismaz 300 eiro apmērā.

Samērā mierīgā situācija, iespējams, liecina, ka cilvēki tomēr respektē aizliegumus un masveidā malu zvejniecība nenotiek. Arī informācija par nelikumīgu zivju tirdzniecību nav dzirdama.”

Viņš izsaka vēl kādu versiju, proti, ka maliķu vienkārši ir arvien mazāk. Vai nu pārcēlušies uz citiem medību laukiem, vai metuši šo nodarbi malā, vai aizbraukuši uz ārzemēm. Arī Līgatnes novada domes priekšsēdētājs un “Gaujas ilgtspējīgas attīstības biedrības” vadītājs Ainārs Šteins atzinis, ka Līgatnes pusē maliķu skaits sarucis, tik vien kā uz vienas rokas pirkstiem saskaitāms.

Taču izrādās, ka ne jau tikai daba šogad sagādājusi pārbaudījumu zivīm. Nepatīkams starpgadījums konstatēts Amatā, kur Billes HES rīcības rezultātā upe uz laiku palikusi bez ūdens.

U. Lencbergs stāsta, ka pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ tikusi apturēta HES darbība, kā rezultātā nārsta upe uz pāris stundām lielā posmā bijusi gandrīz sausa: “Tur gan ir izbūvēts tā sauktais ekoloģiskais slieksnis, lai ūdens plūstu neatkarīgi no HES darbības, taču šajā slieksnī uzlikti akmeņi, tajos aizķērušies koki, ūdensaugi, ūdens plūsmu gandrīz pilnībā nosprostojot. Viss upes ūdens plūst tikai HES ūdenskrātuvē. Taču pagaidām nenoskaidrotu iemeslu dēļ ūdens ūdenskrātuvē tika nolaists centimetrus 30 zem normas, pēc tam apturēja plūsmu caur turbīnu, līdz ar to apturot arī ūdens plūsmu upē lejpus HES. Kā jau minēju, caur ekoloģisko slieksni ūdens arī netek, upe nepilnu pusotru kilometru posmā bija pilnīgi sausa, bija tikai dažas lāmas. Arī lejāk situācija nebija daudz labāka, ūdens plūsmas tur faktiski nebija. Par šo notikumu saņēmu neskaitāmus zvanus no satrauktajiem cilvēkiem.

Uzsākta administratīvā lietvedība, tiks skaidroti iemesli, prasīts paskaidrojums no HES īpašnieka, kurš šobrīd nav Latvijā, un, iespējams, viņš tiks sodīts par šo starpgadījumu.”

Tikmēr nārsta laiks turpinās, un atbilstoši Makšķerēšanas noteikumiem jebkura veida makšķerēšana Gaujā un tās baseina upēs aizliegta līdz 31.decembrim.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Ar mākslu pret vardarbību

05:14
16.07.2024
5

Cēsīs, Raunas ielas 8 iekšpagalmā, garāmgājēji nevar nepamanīt sienas gleznojumu. Tajā sieviete, kurai uzglūn čūska, bet kāda roka uzbrucēju satver. Kā stāsta biedrības “Latvian Association for Youth Activists”  vadītāja Marija Groza, gleznojums simbolizē  solidaritāti un atbalstu pret vardarbībā cietušajāmsievietēm. Darba autore ir lietuviešu māksliniece Egle Narbutaite. “Vēlējos ilustrēt spēcīgu sievieti, kura spēj stāties pretī briesmām un […]

Ūdenslīdēju mācībās atgādina par drošību pie ūdens

00:00
16.07.2024
8

Šī gada peldēšanās sezonā no ūdenstilpēm izcelti jau 27 bojāgājušie, 2024. gadā līdz šim – 52 cilvēki. Peldsezonā pēdējos trīs gados Valts ugunsdzēsības un glābšanas dienests (VUGD) no ūdens izceļ vidēji 50 bojāgājušos. Lai spētu pēc iespējas operatīvāk sniegt palīdzību slīkstošajam vai arī atrast noslīkušo, ūdenslīdēji reizi mēnesī rīko mācības praktisko iemaņu nostiprināšanai. Šonedēļ tās […]

Seminārs "Dīķis kā mazdārziņš"

17:36
15.07.2024
10

SIA “Latvijas Lauku Konsultāciju un Izglītības Cents” zivsaimniecības nodaļa) organizē izglītojošu semināru Cēsīs “Dīķis kā mazdārziņš – ierīkošana un uzturēšana” Norises datums 18.07.2024Ruckas muiža, Piebalgas iela 19, Cēsis, Cēsu novads, LV-4101Laiks: 10.00 -15.00 Dalībniekiem būs iespējas iegūt zināšanas par zivju audzēšanu, zivju barošanu, par ūdens kvalitātes parametriem, kā izveidot tehniski pareizu zivju dīķi, kā arī […]

Vērtē Ungura veselību

00:00
15.07.2024
29

Ungura, Juvera, Ilzes, Nedža, Tauna un Niniera ezeros šovasar tiek veikta zinātniskā zveja un hidrobioloģiskā izpēte. Pētnieki kontrolzvejā novērtē zivju resursus, ņem ūdens paraugus, lai noteiktu ezera ekoloģisko stāvokli un zivju barības bāzi. Pie Ungura ikvienam bija iespēja parunāties ar pētniekiem, uzklausīt viņu secinājumus. “Ungurs ir viens no Latvijas priecīgākajiem ezeriem. Zivju sabiedrība ir veselīga, […]

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
32

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
31

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Tautas balss

Prieks par sakārtoto un skaisto ielu

17:29
15.07.2024
16
Cēsniece O. raksta:

“Cēsīs, atjaunotajā Bērzaines ielas posmā, ierīkoti glīti soliņi un atkritumu urnas, apkārtne tīra. Jauki tur piesēst. Bērzaines iedzīvotāji beidzot ir ieguvēji. Labi sakārtota gan Gaujas, gan Bērzaines iela. Par to prieks,” pārdomās dalījās seniore, cēsniece O.

Haoss ar pasažieru pārvadājumiem

17:28
15.07.2024
12
Lasītājs J. raksta:

“Ik pa brīdim parādās ziņas, ka nav skaidrs, kas mūspusē nodrošinās sabiedriskā transporta pakalpojumus. Valsts pasūtījumā ar līgumiem un pārsūdzībām tāds juceklis, ka neviens no malas netiek skaidrībā. Jūnija nogalē pakalpojumu atļāva veikt CATA, bet tikai līdz gada beigām. Taču nav dzirdams, ko atbildīgie dara, lai sajukums neturpinātos. Nesaprotu, kā Satiksmes ministrija pieļauj tādu bardaku,” […]

Nevar sagaidīt

16:55
15.07.2024
9
Piebaldzēns raksta:

“Sola un sola, ka Jaunpiebalgā drīz būs gatavs pansionāts, bet kā nav, tā nav. Gan jau vainojami būvnieki, bet žēl, ka vietējai varai nav nekādu iespēju procesu pasteidzināt. Tur būtu gan darba vietas vietējiem, gan pagastā apgrozītos vairāk cilvēku, proti, pie pansionāta iemītniekiem brauktu ciemos tuvinieki, draugi. Tirgotājiem būtu lielāks apgrozījums,” pārdomās dalījās piebaldzēns.

Botāniskais dārzs pilsētas centrā

16:54
15.07.2024
12
Cēsnieks O. raksta:

“Gāju Cēsīs pa Rīgas ielu, mani uzrunāja tūristi, ārzemnieki. Lūdza padomu, kā aizbraukt uz Līgatni, jautāja par Cēsīm. Un prasīja, kā var iekļūt Rīgas ielas botāniskajā dārzā. Jā, tur īpašums, kura adrese ir Rīgas iela 41, aizaudzis ar kokiem, krūmiem. No ielas to nodala dēļu žogs, gājējus šī vieta netraucē, bet iebraucējiem rada dīvainu iespaidu,” […]

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Sludinājumi