Sestdiena, 27. jūlijs
Vārda dienas: Marta, Dita, Dite

Ūdenī var arī svīst

Druva
00:00
09.12.2006
2

Šoreiz pievērsīsimies ūdens un peldēšanas tēmai. Nemaz tālu nav jābrauc, lai piepildītu vēlmi papeldēties arī šajā aukstajā un drēgnajā laikā. Kas var būt jaukāks, kā apvienot patīkamo ar lietderīgo – ūdens aerobika to noteikti sniegs. Tāpēc uz sarunu aicināju aerobikas ūdenī treneri Sandru Baglo, kura vada nodarbības gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī grūtniecēm.

Kā atzīst Sandra, ar ūdeni uz tu viņa ir jau kopš astoņu gadu vecuma. Darbs ir viņas hobijs un sirdsprieks.

“Ūdens dziednieciskās īpašības tika pamanītas jau senajā Grieķijā, un senie grieķi ūdeni izmantoja gan relaksācijai, gan ķermeņa tīrībai un sasildīšanai. Mūsdienās tas pārvērties arī par sevis fizisku sakopšanu,” saka trenere un atklāj, ka nodarbību apmeklējums ir liels.

“Salīdzinot pagājušā un šī gada novembri, jāatzīst, ka interese par ūdens aerobiku ir dubultojusies. Un tas priecē. Ūdenī cilvēks it kā zaudē savu svaru, un ir daudz vieglāk izpildīt kustības. Arī locītavas tiek pasargātas, bet visi muskuļi strādā. Peldēšanā apmēram 90-95 procenti muskuļu tiek iesaistīti darbībā. Ir iesaistītas gan rokas, gan kājas, arī mugurai tas ir labi. Līdzvērtīga vēl ir distanču slēpošana klasiskajā solī. Interesanti arī tas, ka pēc ūdens aerobikas nekad nesāpēs muskuļi, jo ūdens vingrošanas laikā tos arī izmasē. Katrā gadījumā pēc ūdens aerobikas nodarbības nejutīs tādas dzelžainas sāpes, kādas dažkārt izjūtamas pēc trenažieru zāles. Bez tam ūdenī var arī svīst. Ir prieks redzēt, ka meitenēm paliek sarkani vaigi,” saka Sandra.

Kā atzīst trenere, ūdens aerobika katra veselībai dos ko labu, un vecuma ierobežojuma nav.

“Vingrot nāk gan jaunas meitenes, gan kundzītes gados. Arī atdeve ir dažāda. Redzu, kurš strādā ar pilnu krūti, kurš atnācis jauki pavadīt laiku. Bet tas ir normāli. Trenere galvenokārt strādā un dzen tempu tiem, kuri vēlas strādāt ar pilnu slodzi,” stāsta Sandra un turpina: “Ir apsveicami, ka šobrīd modē ir iet un kaut ko darīt. Nav svarīgi – vingrot, peldēt vai darīt ko citu. Cilvēkam ir jākustas no pirmās dienas, kā viņš piedzimst, līdz pēdējam elpas vilcienam. Protams, runa ir par to, kādu slodzi izvēlēties, un šajā jautājumā vienmēr palīdz treneris, kurš to iesaka. Ūdens ir super, mēs visi veidojāmies ūdenī. Bet no visām pieejamām fiziskajām aktivitātēm vajag izmēģināt visu pa drusciņai un atrast sev piemērotu,” atzīst trenere.

Jautāta, kas pašai sagādā vislielāko gandarījumu, Sandra atbild, ka tās ir cilvēku emocijas un sajūtas.

“Man patīk, ka cilvēki pēc nodarbības jūtas labi. Ja spēju parādīt, cik ūdenī ir labi, ka ar ūdeni vajag draudzēties. No ūdens nav jābaidās. Brīvu ķermeni ūdens negremdē, bet stumj ārā. Grimst tikai saspringts ķermenis. Ir bijuši cilvēki, kas, nākot uz ūdens aerobiku, pārvar kādas senas bailes. Varbūt bērnībā ir slīkuši. Taču pamazām viņi atbrīvojas un saprot, ka no ūdens nav jābaidās,” domās dalās Sandra.

Kā ar trenerīti sarunas laikā nospriedām, lai saņemtos un dotos uz ūdens aerobiku, iepriekš nav jāpērk smalki treniņtērpi, apavi vai kas cits. Jāpaņem vien peldkostīms vai peldbikses, čībiņas, dvielis un mazgāšanās līdzekļi.

“Vingroju arī ar grūtniecēm. Žēl, ka viņu ir tik maz. Varbūt trūkst informācijas, varbūt baidās. Grūtnieces ūdenī var vingrot no 12. nedēļas līdz pēdējam brīdim. Vingrošana nostiprina muskuļus. Kā jau runājām, ūdenī savu ķermeņa svaru nejūtam. Tas ir daudz vieglāks. Var pacelt kāju augšā vai uz sāniem. Ūdens noņem arī tonusu. Esmu ievērojusi, ka arī daudzi ārsti baidās no tā, ka grūtnieces varētu apmeklēt, piemēram, ūdens aerobiku. Tas ir kaut kas jauns. Man nav bijuši slikti gadījumi. Bijis tikai labais, ka nesāp kājas, mugura, pazūd tonuss,” stāsta Sandra un aicina uz ūdens aerobiku nākt arī vīriešus. Īpaši tos, kuriem ir kādas muguras problēmas un nevar vingrot, piemēram, trenažieru zālē.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Kā sev nenodarīt pāri, ēdot dārza veltes

07:54
27.07.2024
4

Kurš gan vasarā necenšas iespējami vairāk pamieloties ar vietējo dārzu labumiem. Ogas, augļi, svaigi dārzeņi, to vai nu katrs izaudzē pats, vai nopērk tirgū. Šie labumi ir bagāti ar vitamīniem, antioksidantiem un šķiedrvielām, taču ne katrs tos var ēst, cik vēlas. Šīs dabas veltes var radīt kairinājumu kuņģī, izraisot dedzināšanu un citas nepatīkamas sajūtas. Kādos […]

Izrāda senču mantojuma pūra lādes

00:00
27.07.2024
12

Pie Stalbes Tautas nama otro gadu tika rādīts, kas glabājas pagasta dzimtu pūra lādēs. Ikviens bija aicināts neturēt sveci zem pūra un muzikālās noskaņās dalīties ar senču atstāto mantojumu un arī ar paša darināto. Pasākumā bija skatāmi daudzi krāšņi zeķu un cimdu pāri, tamborētas endzetes spilvendrānām, izšūti dekoratīvie spilveni, grīdceliņi un citi rokdarbi. Par katru […]

Turpinās sadarbība Vācu kapu kopšanā

00:00
26.07.2024
26
1

Cēsīs viesojās Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas pārstāvis atvaļinātais feldfēbelis Marcels Herbsts. Pirms desmit gadiem Latvijas Brāļu kapu komitejas un vācu Karavīru kapu kopšanas apvienības “Volksbund” kopā ar Bundesvēra Rezervistu apvienības Tīringenas nodaļas Gēras sekcijas biedriem rīkoja Latvijas Zemessardzes un vācu karavīru kapu sakopšanas talku Cēsu Vācu kapos, šajos gados par kapu kopšanu […]

Vakar Gulbenes novadā divas automašīnu zādzības

09:39
25.07.2024
243

Aizvadītajā diennaktī Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes apkalpojamā teritorijā saņemta informācija par 66 gadījumiem, kad iedzīvotāji vērsušies pēc palīdzības policijā vai konstatēts, ka noticis noziedzīgs nodarījums. Reģistrēti 14 ceļu satiksmes negadījumi, kur divos gadījumos kopumā cietušas divas personas. Ceļu satiksmes jomā pieņemti 116 administratīvā pārkāpuma lēmumi, tajā skaitā 60 par ātruma pārsniegšanu. NODARĪJUMI PRET ĪPAŠUMU […]

Kas mežā, tas tirgū

00:00
25.07.2024
60

Darba dienās Cēsu tirgū rimta dzīvība. Āra teritorijā dārzeņi, ogas, meža veltes. Pāris tirgotāju piedāvā gailenes. Cena no četriem eiro par litra trauciņu, ir arī mellenes, lācenes par astoņiem eiro. Jānis no Pārgaujas mežiem atvedis gailenes un mellenes. “Iegāju mežā un iznesu trīs spaiņus gaileņu,” pasmej Jānis un uzsver, ka īsts sēņotājs atradīs sēnes arī […]

Dzimtas likteņstāsts grāmatā

06:06
24.07.2024
34

Diena mākslai “Vieta, kur pagātnes satiekas ar šodienu” Zosēnu pagasta Skrāģu krogā veltīta divdesmit pieciem gadiem kopš sestajiem Piebalgas kultūras svētkiem Zosēnos un operas “Baņuta” libreta autora Artura Krūmiņa un komponista Alfrēda Kalniņa 145. dzimšanas dienai. Mākslas dienā tika atvērta arī Ilzes Būmanes grāmata “Piebal­dzēns ar pasaules apvārsni” par Artura Krūmiņa dzimtas likteņstāstu. Gan pats […]

Tautas balss

Varbūt jāalgo ārzemnieki

11:11
25.07.2024
65
Seniors raksta:

“Kad beidzot būs skaidrība par nodokļiem, tos cels vai ne! Darba grupa strādāja divus gadus, visi taču saņēma darba samaksu, vai tiešām nav nekāda saprotama rezultāta? Ja jau paši netiekam galā, tad lai labāk maksā citu valstu ekspertiem,” bija neapmierināts seniors.

Vajadzīgs veloceliņš uz Ninieri

11:10
25.07.2024
29
Riteņbraucēja raksta:

“No Cēsīm uz Līviem uzbūvēts labs veloceliņš. Tāds ir arī uz Priekuļiem. Taču daudzi cēsnieki vasarā ar divriteņiem brauc uz Niniera ezeru. Arī uz turieni vajadzētu veloceliņu, cilvēki to tiešām bieži izmantotu. Ninierī peldas ne tikai vasarās, daudzi to dara visu gadu. Protams, ziemā jau ar velosipēdu nebrauksi, bet pavasarī var sākt diezgan agri, un […]

Tīrumam apkārt ziedošs žogs

11:09
24.07.2024
21
Anda raksta:

“Zemnieki nav apmierināti un uzskata, ka ir muļķīgi apkārt laukiem atstāt neapstrādātu joslu. Viņiem taisnība, ka tā ir nezāļu audzēšanai. Nesen ceļmalā upes krastā redzēju dzeltenu labības lauku, un ap to visapkārt platā joslā zied puķu spriganes. Tās kā dzīvžogs apņēmis tīrumu. Vai tā ir prātīga saimniekošana! Puķu spriganes jau tā izplatās kā neapturama sērga. […]

Vai Baltijas ceļš aizmirsts?

12:07
23.07.2024
33
1
J. raksta:

“Visur dzirdu tikai par svētkiem, par Cēsu, Pārgaujas, Vecpiebalgas un citiem. Cēsīs uz svētkiem nezin kāpēc pat uzaicināts Livonijas ordeņa mestra Pletenberga radinieks. Bet kāda tur radniecība, ja pagājis pus gadu tūkstotis, kopš Pletenbergs sēdēja ordeņa pilī Cēsīs. Un nez vai vietējiem iedzīvotājiem bija no tā kāds labums. Taču šoreiz ne par to. Mani pārsteidz, […]

Lielā politika rada bažas

11:05
23.07.2024
16
Lasītāja K. raksta:

“Kad klausos par Amerikas prezidenta priekšvēlēšanu kampaņu un to, ko žurnālisti stāsta par Donaldu Trampu, sajūtas nav labas. Ja ASV tiešām Ukrainai vairs nepalīdzēs vai mazāk palīdzēs cīņā ar iebrucēju, Krievija jutīsies vēl varenāka. Ja sāksies sarunas par kara apturēšanu uz Ukrainai atņemto teritoriju rēķina, kur garantija, ka Krievija līdzīgu taktiku neturpinās citās kaimiņu valstīs? […]

Sludinājumi