Trešdiena, 13. novembris
Vārda dienas: Eižens, Jevgeņijs, Jevgeņija

Traģiskākā darba trauma – norauta roka

Druva
23:00
20.04.2009
8

Martā „Druvā” rakstījām par traģisko nelaimes gadījumu Līgatnes papīrfabrikā, kur papīra ražošanas iekārtas operators guva smagu labās rokas traumu, tīrot papīra ražošanas mašīnu.

Toreiz Valsts darba inspekcijas (VDI) Cēsu biroja vecākais inspektors Juris Suseklis “Druvai” skaidroja, ka notikušo nelaimes gadījumu uzņēmumā fiksējusi arī videonovērošanas kamera. Tajā redzams, ka strādājošais rupji pārkāpis instruktāžu, jo ražošanas ruļļus tīrījis, iekārtu neapturot. Šobrīd, pēc nelaimes gadījuma izmeklēšanas, J. Suseklis atzīst, ka atbildība jāuzņemas cietušajam.

„No policijas pagājušajā nedēļā saņēmām atbildi, ka atteikts ierosināt krimināllietu. Tas nozīmē, ka nekādi kriminālpārkāpumi no darba devēja puses nav konstatēti. Arī paskaidrojumā cietušais savu vainu atzīst, skaidrojot, ka nav apturējis iekārtu un to slaucījis ar drānas gabalu, nevis birstīti, kas šim nolūkam paredzēta. Izmeklēšanas rezultāti liecina, ka vispirms starp pieciem ruļļiem, kas mehānismā griežas, tika ierauta lupata. Strādnieks ar roku to ķēris, bet tajā mirklī roka ar cimdu tika ierauta starp ruļļiem. Mans subjektīvais viedoklis ir tāds, ka darbinieki tā darījuši vienmēr, jo tā bijis vienkāršāk un ātrāk papīra ražošanas ruļļus notīrīt. Pieļauju, ka to ir zinājuši arī tiešie darba devēji un savlaicīgi nav reaģējuši,” domās dalās J. Suseklis un atzīst, ka jau vairāku gadu garumā kopā ar papīrfabrikas administrāciju un darba aizsardzības speciālistu ir risināti darba drošības jautājumi. „Jāatzīst, ka daudz kas šo gadu laikā ir mainījies uz labu un drošu darba vidi. Taču diemžēl jāsaka, ka bieži darbinieki paši nesaprot, kādām traģiskām sekām sevi pakļauj, neievērojot darba instruktāžu. Konkrētajā situācijā darbinieks palika bez vienas rokas. Turklāt tika veiktas vairākas operācijas,” saka inspektors.

J. Suseklis stāsta, ka nesenā pagātnē notikušas vairākas diezgan smagas darba traumas. „Ar nedēļas intervālu vienā ražotnē- kokapstrādes cehā- nelaime notika pat ar diviem darbiniekiem. Pirmajā gadījumā darbinieks darīja darbu savā postenī un ieraudzīja, ka kolēģim blakus veidojas sastrēgums. Darbinieks skrēja palīgā regulēt baļķus. No cilvēciskā viedokļa viss kārtībā, bet, kas attiecas uz darba drošību, cilvēks pildīja darbu, kurā nav apmācīts, un rezultātā guva traumas. Otrā situācijā darbinieks uz 2,3 metru augstas pakošanas platformas kārtoja dēļus. Neuzmanības rezultātā krita un ar galvu atsitās pret grīdu,” stāsta inspektors, uzsverot, ka darbinieka apmācības instrukciju nevar uztaisīt katrai konkrētai situācijai. Darbiniekiem pašiem ir jāsaprot, ka jāuzmanās dažādās darba situācijās.

„Turklāt fakti pierāda, ka visbiežāk cieš jaunie, vēl nepieredzējušie darbinieki. No darba devēju puses kļūda ir tā, ka darbinieki visbiežāk tiek instruēti, bet netiek reāli darbam apmācīti. Ja darbinieks parakstās instruktāžas žurnālā, tas nenozīmē, ka viņš reāli ir sapratis, kas un kā ir vai nav jādara. Apmācība ir jāveic obligāti,” skaidro J. Suseklis.

Veselības pārbaudes – obligātas

No 1. aprīļa spēkā stājušies jauni MK (Ministru kabineta) noteikumu grozījumi. Vairākas izmaiņas ir saistītas ar obligātām veselības pārbaudēm.

„Pārmaiņas ir diezgan lielas, tādēļ darba devējiem būtu vēlams ar izmaiņām iepazīties. Mainījies ir arī tas, ka vairs obligāto veselības pārbaudi nevar iziet pie ģimenes ārsta. To var iziet tikai pie arodārsta. Jaunums ir arī tas, ka turpmāk varēs izmantot iepriekšējās darba vietas izieto veselības pārbaudi līdz tās termiņa beigām arī citā darba vietā. Ir izmaiņas arī dažādos termiņos. Strādājošajiem ar datoru redzes pārbaude līdz šim bija jāveic reizi gadā. Tagad tā būs jāiet trijos gados reizi,” stāsta VDI vecākais valsts darba inspektors Juris Suseklis.

Izmaiņās iestrādāts arī punkts, ja nodarbinātais noteiktajā termiņā neiesniedz darba devējam obligātās veselības pārbaudes karti un neiesniegšana nav saistīta ar neatkarīgiem blakus apstākļiem, darba devējs nodarbināto pie darba nepielaiž.

„Nodarbināto nosūtīšanu uz obligāto veselības pārbaudi kontrolē VDI, bet obligātās veselības pārbaudes medicīnisko kvalitāti- veselības inspekcija,” norāda inspektors.

Vaicāts par tuvākā laika VDI aktivitātēm, J. Suseklis norāda, ka uzmanības lokā ir autoservisi.

„Skatīsimies gan visu dokumentāciju, gan pastiprinātu uzmanību pievērsīsim smagumu celšanai un pārvietošanai. Autoservisos strādājošie cilā riepas, ātrumkārbas un daudzus citus smagumus. Svarīgi, lai būtu pareizi ergonomikas pamatprincipi. Nepareiza smaguma celšana ir viens no faktoriem, kas veicina arodsaslimšanu. Tam seko fiziska pārslodze, vibrācijas un troksnis,” norāda J. Suseklis.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Ne katrs pagrabs pasargā no apdraudējuma

00:00
13.11.2024
8

Pie Smiltenes sporta halles,  Raunas Kultūras centra redzama marķējuma zīme ar uzrakstu “Patvertne”, kas liecina, ka te ir pirmā    drošā patvēruma vieta    apdraudējumu gadījumos. Patvertnes zīmes galvenā nozīme ir informēt iedzīvotājus, ka tur ir patvēruma iespēja ārkārtējā situācijā, bet tas nenozīmē, ka tā ir publiski pieejama ikdienā. Smiltenes novada pašvaldība kopā ar Valsts […]

Cilvēku radītā vide atņēma iespēju izdzīvot savvaļā

06:21
12.11.2024
20
1

Līgatnes dabas takās šajā gadā nonākuši vairāki dzīvnieki, kas savvaļā nevarētu izdzīvot. Rudenī pie Līgatnes pūcēm mājvietu atrada vēl viens putns, pūce, kas pirms diviem gadiem tika atrasta smagi ievainota uz Tallinas šosejas. Putns tika nogādāts Rīgas Nacionālajā zooloģiskajā dārzā, veterinārārsti tam konstatēja nopietnas galvas un kreisās acs traumas. Ilgstošas ārstēšanas un aprūpes rezultātā pūce […]

Ukraiņu uzņēmēji Cēsīs apmeklē “Balticfloc”

00:00
12.11.2024
47

Ukrainas uzņēmēju un sabiedrisko organizāciju pārstāvju delegācija pagājušajā nedēļā Latvijā iepazina mūsu valstī paveikto atkritumu pārstrādes modernizācijā un pieejamo Eiropas fondu līdzfinansējumu ilgtspējas projektiem. Vidzemē viesi apmeklēja pašvaldību atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumu ZAAO, Aprites ekonomikas centru “Daibe” un vizīti noslēdza Cēsīs, iepazīstot makulatūras pārstrādes uzņēmumu “Balticfloc”. Uzņēmuma projektu vadītājs Ēriks Nordens izrādīja ukraiņu viesiem produkcijas klāstu, […]

Valmieras novadā aiztur vīrieti, kurš izteicis draudus sievietei ar šaujamierocim līdzīgu priekšmetu

13:27
11.11.2024
15

Aizvadītajā sestdienā, 9. novembrī, Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Rietumvidzemes iecirkņa amatpersonas, sadarbojoties ar Speciālo uzdevumu bataljona kolēģiem, aizturēja kādu 1997. gadā dzimušu vīrieti, kurš, būdams 1,7 promiļu alkohola reibumā, izteica draudus sievietei, rokās turot šaujamierocim līdzīgu priekšmetu. Saistībā ar notikušo policijā ir uzsākts kriminālprocess. 2024.gada 9. novembrī pulksten 17.20 Valmieras novada Ķoņu pagastā kādā […]

Lāčplēša dienas svinības Cēsu novadā sākās Stalbē

12:04
11.11.2024
39

Cēsu novadā Lāčplēša dienas pasākumi sākās Stalbes pagastā pulksten 9 rītā. Zemessargi un jaunsargi godināja brīvības cīnītājus ar godasardzi pie pieminekļa 6.pulka Vīlandes skolnieku rotai, kas te 1919.gada 19.-21.jūnijā cīnījās ar Baltijas Landesvēru un Dzelzs divīziju. Stalbes muižas rajonā vācieši mēģināja pārraut frontes līniju, bet pēc divu dienu nesekmīgiem uzbrukumiem tiem nācās atkāpties.Pēc tam bija […]

Narkotiku sūtījumus atklāj suņi

00:00
11.11.2024
32

Oktobra nogalē Valmierā notika preses konference, kurā Vidzemes reģiona pārvaldes vadība iepazīstināja žurnālistus ar aktuālajām norisēm un    tendencēm reģistrētajos notikumos, kā arī šī gada deviņu mēnešu statistikas analīzi. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldes Kriminālpolicijas biroja Ekonomisko noziegumu apkarošanas nodaļas priekšnieks Uldis Melnūdris mediju pārstāvjiem sniedza plašāku ieskatu par narkotiku izplatīšanas un pieejamības tendencēm, noziedzīgiem […]

Tautas balss

Makšķerēšana ir prieks, ne bizness

19:30
06.11.2024
19
Makšķerēšanas entuziasts raksta:

“Lasu, ka ezeros ielaiž zivju mazuļus, lai būtu daudzveidība un zivju bagātība, lai brauktu makšķernieki. Tajā pašā laikā nosaka licencēto makšķerēšanu, lai cilvēks maksā. Ne jau katrs brauc pēc lielā loma, daudziem ir prieks pabūt uz ezera, izjust dabu, mazliet azarta. Ja nelaistu papildu zivis, nebūtu jāmaksā licence, cik nu daudz noķertu, noķertu, būtu pat […]

Viens pieliek, citi paņem

19:30
06.11.2024
17
K. raksta:

“Cik pie pensijas pieliek, tik paņem citi maksājumi. Būs vairāk jāmaksā transporta nodoklis, palielinās akcīzes nodokli degvielai. Vēl dārgāka noteikti būs arī pārtika. Pensiju indeksācija jau netiek līdzi jau tagad. Ja maizes klaips maksā vairāk par eiro, ko dod 30 eiro mēnesī vairāk! Vai tad valdība kaut kā nevar apstādināt to trako pārtikas cenu skrējienu? […]

Kas par daudz, tas par skādi

19:29
06.11.2024
14
8
M. raksta:

“Cēsīs, Vienības laukumā, plivinās slapjie karogi, vējš tos sagriež grīstēs. Tas neizskatās jauki. Domāju, vispār tik daudz karogu nevajadzētu turēt ikdienā. Tāds noformējums tomēr ir svētku daļa. Kā tad rotāties, svinot valsts svētkus. Pilsētas sejas veidotājiem vajadzētu apsvērt, kā citādi ikdienā padarīt centru krāsainu, kaut, manuprāt, pietiktu ar puķu kārtojumiem siltajā sezonā un egli ap […]

Jāatgādina par atstarotājiem

19:29
06.11.2024
16
Cēsnieks L. raksta:

“Kā iestājas tumšais laiks, sāk līt, tā atkal ceļmalās un ielās parādās “tumšie” gājēji. Nu jau tik daudzus gadus atgādina, vakara un agrās rīta stundās ejot pa ielu, ceļu, cilvēkam pie apģērba jābūt pamanāmiem atstarojošiem elementiem, vislabāk veste. Nereti domājam, ja iela apgaismota, tad jau automašīnu vadītāji mūs, gājēju, redz, bet tā bieži nav. Ja […]

Pase pārāk dārga

19:28
06.11.2024
10
Lasītāja raksta:

“Prasīt par pasi 50 eiro, tas tiešām ir par traku. Tā pensionāriem ir ļoti liela summa, taču bez pases viņi nevar iztikt, jo citādi nav iespējams iegādāties ārstu parakstītās zāles. Manuprāt, pase ir dokuments, kas apliecina pilsonību, piederību. Vai to vispār nevajadzētu apmaksāt no valsts budžeta? Neesam jau daudz pilsoņu,” sprieda lasītāja.

Sludinājumi