Nemateriālā kultūras mantojuma valsts aģentūra (NKMVA) vakar
sāka unikālu projektu “Tradicionālo prasmju skola 2009”, kas norisināsies līdz 28.novembrim, informē NKMVA komunikāciju un sabiedrisko attiecību speciāliste Baiba Bože. Tajā iesaistījies ar Līgatnes kokatēlnieks un tradicionālo amatu meistars Rihards Vidzickis, kurš projekta laikā mācīs interesentus daīnāt vienkočus, bet Vecpiebalgā audīs jostas, brunčus un lielos lakatus. No Vidzemes vēl amatu mācīšanā piedalīsies Salacgrīvas meistari, no kuriem
varēs uzzināt, kā top nēģu tacis, Alūksnes meistares parādīs mežģīto jostu aušanu un izšūto zīļu vainagu darināšanu, Līgatnē pie Riharda Vidzicka taps vienkoči,
Uz nodarbībām pieteikušies vairāk nekā 250 interesentu. Vislielākā atsaucība proporcionāli norišu vietu skaitam ir Latgalē – tur pieteikušies 102 dalībnieki uz septiņām prasmju vietām. Mācībās piedalīsies ne tikai tuvākās apkaimes iedzīvotāji, bet arī tālāki ciemiņi: Vabolē latgaliešu kāzu galdu klāšanas nodarbībā viesosies cēsnieki, sveču liešanas prasmes Ludzā apgūt brauks interesenti no Ogres, Baldones un Alūksnes, Medņevā uz Ziemeļlatgales daudzbalsīgo dziedāšanu skolas vecuma meitenes solījušas līdzi ņemt arī puišus. Seno instrumentu darbnīcā Gaigalavā prasmju skolas laikā iecerēts uztaisīt divas kokles un tikpat daudz bungu.
Zemgalē meistari skolos vismaz 39 mācekļus. Puzurus un tradicionālo svētku telpu rotājumus Jelgavā brauks apgūt pat no Kolkas. Savukārt Bauskā masku darināšanas nodarbībās pirmajā sestdienā visas vietas jau aizņemtas, tāpēc meistari iesaka jau laikus pieteikties uz citām sestdienām.
Plašu interesi iemantojusi Rucava, tur pieteikušies 25 mācīties gribētāji. Prasmju skolas dalībnieces solījušas atnest arī savus mantotos cimdus izrādīšanai. Uz cimdu adīšanu aicināti Lietuvas latvieši no Sventājas un Klaipēdas.
Tradicionālo prasmju skolas nodarbības notiks četras sestdienas, sākot no šodienas, vienlaicīgi visā Latvijā.
Projekta mērķis ir veicināt tradicionālo amatu un prasmju pārmantojamību un popularizēšanu. “Tradicionālo prasmju skola 2009” piedāvās Latvijas novados un pilsētās apgūt visdažādākās prasmes. Kurzemē – Rucavā adīs cimdus, Otaņķos sievas mācīs daudzbalsīgo dziedāšanu, Pāvilostā varēs apgūt zivju kūpināšanas prasmes, Alsungā audīs prievītes un lupatu segas, Kandavā ceps sklandraušus un kuls sviestu, Ventspilī darbosies stāstnieku skola, Talsos meistari mācīs Kurzemes podniecību.
No Zemgales pilsētām Dobelē taps slavenie Zemgales zvaigžņu deķi, Jelgavā darinās puzurus un tradicionālo svētku telpu rotājumus, Bauskā varēs uzzināt, kā top maskas un arheoloģiskās rotas.
Savukārt no Vidzemes pilsētām Salacgrīvā varēs uzzināt, kā top nēģu tacis, Alūksnes meistares parādīs mežģīto jostu aušanu un izšūto zīļu vainagu darināšanu, Līgatnē pie Riharda Vidzicka taps vienkoči, Vecpiebalgā audīs jostas, brunčus un lielos lakatus.
Latgalē, Vabolē, prasmīgākās saimnieces iepazīstinās ar latgaliešu kāzu galdu klāšanu, Indrā un Izvaltā notiks skalu deķu aušana, Mākoņkalnā interesenti varēs apgūt Latgales keramikas meistarību, Ludzas meistari mācīs sveču liešanu, peterņu pīšanu un skalu grozu gatavošanu, Gaigalavā rādīs seno instrumentu gatavošanu, Medņevā varēs apgūt Ziemeļlatgales daudzbalsīgo dziedāšanu, Susājos saimnieces gatavos putraimu desas un ceps maizi.
Arī Latvijas Etnogrāfiskajā brīvdabas muzejā četras sestdienas pēc kārtas mācīties varēs visa ģimene bez iepriekšējas pieteikšanās.
Sadarbībā ar Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas etnomuzikoloģijas programmas studentiem lauka pētījumos taps prasmju skolas norišu apraksti, kurus papildinās foto un audio materiāli.
NKMVA sadarbībā ar Vides filmu studiju cer arī īstenot ideju par DVD izdošanu. Tajā astoņās īsfilmās – no katra vēsturiskā novada pa divām – būtu apkopota informācija par tradicionālo amatu prasmēm un meistariem.
Komentāri