Cēsīs atklāta makulatūras pārstrādes uzņēmuma SIA “Balticfloc” jauna ražošanas līnija, kas paredzēta inovatīva siltumizolācijas materiāla “BFlex” ražošanai.
Materiāls izgatavots no zemas kvalitātes makulatūras atkritumiem un kaņepju šķiedras, un, kā saka uzņēmums valdes priekšsēdētājs Edžus Cābulis, tas ir inovatīvs produkts, receptūra ir unikāla Eiropas līmenī. Tiesa, tirgū produkts gan nonāks tikai vasarā.
Svinīgi atklājot ražošanas līnijas, viņš pastāstīja, ka uzņēmums makulatūru pārstrādā jau vairāk nekā septiņus gadus, no tās ražojot dažādus produktus. Zināmākais ir ekoloģisks siltumizolācijas materiāls ekovate, vēl piedāvājumā ir celulozes mulča un granulas hodrosējai, kā arī ekoloģisks absorbents, ko izmanto dažādu ķīmisko vielu noplūžu uzsūkšanai. Turklāt “Balticfloc” ir vienīgie Latvijā, kas ražo celulozes piedevu asfaltam.
Šo produktu ražošana atklājusi kādu problēmu, un, meklējot risinājumu, nonākts pie jaunā materiāla, stāsta E. Cābulis: “Lielos apjomos iepērkam makulatūru, un vienmēr paliek pāri sadaļa, kas neder līdzšinējo produktu ražošanai. Tās ir tetrapakas, krūzītes, mitrs, netīrs papīrs, citi pārpalikumi, nezinājām, ko ar tiem darīt. Ja šos papīra atkritumus, ko nevar pārstrādāt, sakombinētu ar kādu dabiskas izcelsmes šķiedru, rastos jauns materiāls.
Bijām arī secinājuši, ka beramais materiāls siltumizolācijai ir labs, bet privātpersonas pašas to nevar iestrādāt, nepieciešamas iekārtas, zināšanas. Domājām, varbūt varam ražot siltumizolācijas loksnes, kas tirgū pieprasītas. Tā, abas idejas saliekot kopā, radies jauns siltumizolācijas materiāls.”
Taču ar ideju par maz, tās īstenošanai nepieciešams finansējums. Apzinot, cik maksā iekārtas siltumizolācijas lokšņu ražošanai, kļuvis skaidrs, ka pagaidām ideja jāliek tālākā plauktiņā. Taču labas domas, kas reiz dzimušas, spēj materializēties, un ceļi saveda kopā ar Eiropas Savienības LIFE programmu, rezultātā no šīs programmas un ar Valsts reģionālās attīstības aģentūras Latvijas Vides aizsardzības fonda administrācijas finansiālu atbalstu piesaistītas investīcijas gandrīz trīs miljonu eiro apmērā.
Uzstādītā ražošanas līnija izstrādāta tieši “Balticfloc” vajadzībām. Uzņēmuma vadītājs atklāj, ka sākumā radušās problēmas, konkurss par iekārtu būvi sludināts pat trīs reizes, bet neviens nebija gatavs izgatavot un komplektēt visu līniju. Nācies prasīt padomu LIFE komandai, kas ieteikusi vienoties ar kādu uzņēmumu, kas pieteicies uz atsevišķu mezglu izgatavošanu. Piedāvājumam vienīgais atsaucās uzņēmums SIA “Elektro vilks” no Priekuļu pagasta.
Plānots, ka ražošanas līnijā varēs izgatavot līdz 250 kubikmetriem produkta dienā, gadā patērējot 750 tonnas zemas kvalitātes makulatūras.
Projekta tehnoloģijas pārneses vadītājs Ēriks Nordens, stāstot par izejmateriāliem, informēja, ka jaunā produkta sastāvā iekļauta zemas klases makulatūra un augstvērtīga kaņepju šķiedra, ko “Balticfloc” iegūst ražošanas procesā no kaņepju salmu ruļļiem: “Makulatūru var iedalīt vairāk nekā desmit kvalitātes klasēs, mēs izmantosim materiālu, kam nav lielas izredzes pārstrādes procesā kļūt par jaunu produktu. Otrs materiāls ir kaņepes, kas arī ir saprotama izvēle, jo sen tiek izmantota būvniecībā, siltināšanā un ir ļoti efektīvs CO2 absorbētājs.
Siltumizolācijas materiāla ražošanā varētu izmēģināt vēl citas dabiskās šķiedras, arī tekstilšķiedru. Esam jau ar to eksperimentējuši, izveidojuši receptūru tās pārstrādei. Tas guvis atzinību aprites ekonomikas un atkritumu pārstrādes speciālistu vidū, jo tekstilmateriālu pārstrāde ir ļoti aktuāla problēma.”
Rezultātā tapuši divu veidu produkti. Viens - kaņepju šķiedras un papīra sajaukums loksnes formā, otrs – auduma un papīra sajaukums. Abus tehnoloģiski iespējams saražot 50 līdz 100 milimetru biezās plāksnēs, abiem materiāliem ir ļoti labi siltumspējas rādītāji.
Ē. Nordens uzsvēra arī, ka šis ir gandrīz pilnībā bezatkritumu process: “Ja papīru pārstrādā atkārtoti, tas ir mazāk draudzīgi nekā mūsu izvēlētais risinājums. Atkārtota papīra pārstrāde vienmēr paredz liela daudzuma ūdens izmantošanu, mūsu tehnoloģijā ūdens netiek izmantots, arī tas ir būtisks ieguvums videi. Pārstrādājot šos nederīgās makulatūras atkritumus, vēl vairāk samazinām atkritumu apjomu, kas nonāk poligonos. Mūsu uzņēmumā zemas kvalitātes makulatūra pārtop augstvērtīgā produktā, kas kalpo vismaz 20 – 30 gadus.”
Klātesošie vēlējās zināt, kāda varētu būt šī produkta cena, to ražotāji vēl nevarēja pateikt, jo pagaidām notiek tikai eksperimentālā ražošana. Lai nonāktu līdz tirgum un cenai, vispirms jāveic produkta sertifikācija.
E. Cābulis arī norāda, ka projektā ir atruna, ka tā realizācijas laikā gatavo produktu nedrīkst tirgot. Vasarā projekts noslēgsies, tad jaunais materiāls būs pieejams pārdošanā un būs arī zināma cena.
Komentāri