Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Tirdziņš – sākums biznesam

Sarmīte Feldmane
00:00
17.12.2015
3

Ap Ziemassvētkiem daudzviet tiek rīkoti amatnieku tirdziņi. Dažviet rīkotājiem tas ir bizness. Cits mērķis ir izstādēm – tirdziņiem, kuras rīko pašvaldības. Līgatnē un Vecpiebalgā tie notiek jau vairāk nekā desmit gadu. “Tā ir amatnieku satikšanās, sevis parādīšana. Amatniekiem iespēja redzēt, ka viņu darinājumi, ražojumi citiem ir vajadzīgi,” saka Līgatnes novada domes priekšsēdētājs Ainārs Šteins un uzsver, ka bieži ikdienā dzirdam – ko tad es, man nekā nav, un kam tas vajadzīgs. “Cilvēkam ir jāpārliecinās, jāpārvar kautrība, arī jāceļ pašapziņa, ka tas, ko viņš prot, ir vērtība, ka ar savu amata prasmi var pelnīt,” stāsta novada domes priekšsēdētājs.

Viņam piekrīt Vecpiebalgas novada lauku attīstības konsultante Benita Zvejniece. Viņa domes zālē ik gadu iekārto izstādi, aicina amatniekus. “Ja pirmajos gados katrs individuāli bija jāuzrunā, jāstāsta, kāpēc vajadzētu savus ražojumus atnest uz tirdziņu, tagad atliek vien paziņot datumu, kad izstādi – tirdziņu atklās. Cilvēki nāk uz izstādi, nāk pēc Ziemassvētku noskaņojuma. Pirmajā nedēļā lielākoties skatās, pēc tam jau pērk. Tie, kuri reiz uzdrošinājušies piedalīties tirdziņā, nākamreiz labprāt to dara,” stāsta Benita Zvejniece un uzsver, ka Ziemassvētku tirdziņš veicina uzdrīkstēšanos. Atnest, nolikt citu vērtējumam savu darinājumu nebūt katrs var.

Ainārs Šteins ir pārliecināts, ka agri vai vēlu viens otrs amatnieks kļūs par mazo uzņēmēju, patlaban viņam vēl pietrūkst ambīciju. “Mūsu audējām ir tik pasakainas segas, sievas prot pagatavot tādus tēju maisījumus, daži vēl gatavo piparmētru sīrupu vai priežu čiekuru sīrupu. Kad prasu, kāpēc netirgojat, tādas īstas atbildes nav. It kā jau gribētu. Bet kaunamies no naudas. Nupat mēs, pašvaldību vadītāji, bijām Norvēģijā, tur cilvēki to, ko paši izaudzē, izgatavo, nekautrējas pārdot. Tas ir pašsaprotami. Mums trūkst uzņēmēju gēna. Ja kāds kaut ko dara un pelna, sakām, ka tad viņš nav labs cilvēks. Kamēr tam netiksim pāri, amatniekiem jābūt ne tikai prasmei, arī uzņēmībai un drosmei par to, ko dara, paprasīt naudu,” domās dalās Ainārs Šteins.

Daina Birne jau daudzus gadus Līgatnes kultūras namā iekārto amatnieku tirdziņu. “Šis tirdziņš ir mīļuma radīšana pirms Ziemassvētkiem. Ik pa laikam tirdziņā parādās kāds jauns meistars. Šogad nav. Pa gadiem arī redzam, ka veco meistaru vairs nav, bet vietā cits nav stājies. Šoziem tirdziņā nav ne koka karošu, ne rotaļlietu. Viens pieredzējis karošu meistars aizgāja aizsaulē, viens vairs negrebj, vēl kāds strādā ārzemēs. Diemžēl arī amati aiziet līdz ar cilvēku. Bija interesanti kaula izstrādājumi. Mums nav neviena, kurš nodarbotos ar ādas apstrādi,” stāsta Daina un piebilst, ka katru gadu tirdziņā trūkst piparkūku. Tas nekas, ka novadā ir izslavētas cepējas, bet piparkūkām viņas klāt neķeras. Savukārt Benita Zvejniece pārliecināta, ka tie, kuri kaut dara, nāk uz tirdziņu vērtēt, kā nav piedāvājumā, ko paši varētu darīt, ražot. ” Te ir atklājušies daudzi jauni vārdi. Šogad pirmoreiz Aldis Jakušonoks no Vecpiebalgas piedāvā koka svečturus. Sandra Jermacāne no Inešiem – filcētas cepures ne tikai pirtij. Pirmoreiz ir Drustu un Liezēres meistaru darbi,” stāsta Benita.

Gan Benita, gan Daina pārliecinājušās, ka tirdziņš ir tā vieta, kur mācīties, kā pārdot savu preci. “Mēs protam izgatavot, izaudzēt, bet nemākam savu ražojumu vai izstrādājumu noformēt, lai tas piesaistītu uzmanību, būtu vienkārši skaists. Tirdziņā var gūt lielisku pieredzi,” saka Benita un turpina: “Protams, Ziemassvētku tirdziņu ļoti ietekmē tas, kas ir modē. Bija vienu gadu ļoti daudz pērļotu rotaslietu, nākamajā vairs nebija ne rotu, ne kādu tās interesēja. Tāpat bija modē nākusi tapošana. Taču vienmēr ir pieprasījums pēc paliekošām vērtībām, skaistām lietām.”

Meistariem vislielākais prieks, protams, ka viņu darbus novērtē. “Katru gadu dāvanas izvēlos tieši Ziemassvētku tirdziņā. Ir gandarījums, ka naudu atstāju cilvēkiem, kuri savos izstrādājumos ielikuši sirdi. Viņiem šī nauda ir ļoti svarīga, arī saprotu, ka dāvana, ko kādam pasniegšu, būs oriģināla, otras tādas nav. Cilvēki savām rokām radījuši ne jau Ziemassvētku komercdāvanu, bet dāvanu no sirds,” saka Ainārs Šteins.

Vecpiebaldziete Lilita Plūme tirdziņā piedāvā gan dažādus krēmus, gan tējas un medus produktus. “Svarīgi arī, kā izstāde – tirdziņš iekārtots. Ja ir skaisti, gribas nesteidzīgi izstaigāt. Ne reizi vien cilvēki vēl ilgi pēc Ziemassvētkiem jautājuši – tev tirdziņā bija, vai vēl ir? Kur labāku reklāmu!” domās dalās vecpiebaldziete.
Līgatnē un Vecpiebalgā amatniecībai ir senas tradīcijas, tās attīstās.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
9

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
15

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
41

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
53

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
56
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
21
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi