Sestdiena, 13. jūlijs
Vārda dienas: Margrieta, Margarita

Tepera ezera tīrīšana neapdraudēs zivis un zandartu mazuļus

Leta
16:03
11.11.2015
6

Tepera ezera tīrīšana neapdraudēs ezerā jau esošās zivis un no jauna ielaistos zandartu mazuļus, pārliecināta Smiltenes dome.

Projekta “Tepera ezera Smiltenē hidrotehnisko būvju rekonstrukcija” trešās kārtas laikā notiek Tepera ūdenskrātuves augšdaļas (Abula upes ietekas daļā) attīrīšana no sanesumiem. Šo darbu veikšanai ir nepieciešams īslaicīgi pazemināt ūdens līmeni, kopumā par 2,50 metriem.

Kā aģentūru LETA informēja Smiltenes novada domes sabiedrisko attiecību speciāliste Līga Hofmane, projekta “Zivju resursu pavairošana Smiltenes novada ezeros” laikā Tepera ezerā 13.oktobrī tika ielaisti 2000 zandartu mazuļu. Par plānotajiem tīrīšanas darbiem pašvaldības darbinieki konsultējās, un tika apstiprināts, ka kaitējumu tas neradīs. Ūdenstilpe ir pietiekami dziļa, un platība pietiekami liela, lai nebūtu pamata bažām, ka ūdens līmeņa samazinājums apdraudētu ezerā esošās zivis un ielaistos zandartu mazuļus.

Pēc ūdens līmeņa pazemināšanās Tepera ūdenskrātuves vidusdaļā atklājās vecā ezera gultne ar tur kādreiz bijušo dīķu norobežojuma vaļņiem, kas daļēji saglabājušies un izveidoja dažas norobežotas ūdens platības/kabatas. Atbilstoši tehniskajiem noteikumiem un rekomendācijām kabatas jāsavieno ar ūdenstilpi, lai tajās, iespējams, esošajām zivīm būtu iespēja nokļūt ūdenstilpē. Norobežotās ūdens kabatas tiks savienotas ar pārējo Tepera ezera ūdenstilpi iespējami ātrākā laikā. Smiltenes novada dome informē, ka darbus plānots pabeigt decembra pirmajā nedēļā. Pēc tam ūdens līmeni Tepera ezerā atjaunos.

“Ar ūdenskrātuves daļas tīrīšanu saistītais notiek atbilstoši tehnisko noteikumu prasībām, tai skaitā ūdens līmeņa pazemināšana atbilstoši Valsts vides dienesta Valmieras reģionālo vides pārvaldes un Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūtu BIOR tehniskajiem noteikumiem, ievērojot prasību ūdens līmeņa pazemināšanas ātrumam nepārsniegt 0,15 metrus stundā. Ūdens Teperī arī tagad pietiek, jo, pēc pieejamajiem datiem, dziļākās vietas ezerā ir līdz 8,5 metriem,” informē Smiltenes novada domes tehnisko projektu vadītājs Uldis Rudzītis.

“Līgums par zivju resursu pavairošanu mums bija līdz 30.oktobrim, jo tikai līdz šim datumam var pavairot zivju resursus,” par divu pašvaldības īstenotu projektu pārklāšanos informēja Smiltenes novada domes Attīstības un plānošanas nodaļas projektu vadītāja Lita Kalniņa. Šī iemesla dēļ pašvaldība nevarēja zandarta mazuļus Teperī ielaist vēlāk, kad jau būtu pabeigta ezera augšteces tīrīšana.

SIA “Rūjas sivju audzētava” vadītājs Jānis Priedītis uzskata, ka kaitējumam zandartu mazuļiem nevajadzētu būt. “Ūdenstilpe ir pietiekami dziļa un platības ziņā liela. Nebūs tā, ka plēsīgās zivis apēdīs visus mazos zandartus. Nav pamata bažām, ka, pazeminot ūdens līmeni, zivju mazuļi aizskalojās projām, jo zivis iet pretējā virzienā, pret straumi,” uzsvēris Priedītis.

Līdzīgs viedoklis ir Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta BIOR speciālistiem – ja ūdens līmenis pazemināts pakāpeniski, zivju mazuļi rudens pusē jau ir pietiekami lieli, lai aizpeldētu.

Zandartu mazuļu ielaišana Teperī izmaksāja 508 eiro, finansējumu 100% apmērā sedza Zivju fonds.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
11

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
40

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
52

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
54
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
61
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Teju 100 goda konsuli iepazīst Cēsis

00:00
09.07.2024
51

Turpat simts goda konsulu no vairāk nekā 40 valstīm piedalījās 11. Latvijas goda konsulu sanāksmē, trešajā dienā iepazīstot arī Cēsis. Dalībnieki Kosmosa izziņas centrā tikās ar novada domes priekšsēdētāju Jāni Rozenbergu, iepazina izziņas centru, vecpilsētu un viesošanos noslēdza Vidzemes koncertzālē “Cēsis”. Pārstāvētas bija ļoti dažādas valstis, gan Rietumeiropas, arī Skandināvijas, bija goda konsuls no ASV, […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
20
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi