Svētdiena, 14. jūlijs
Vārda dienas: Oskars, Ritvars, Anvars

Tauriņi pārsteidz

Sarmīte Feldmane
00:00
08.11.2016
10
Mg 7125 1

Latvijā beigusies šīgada dienastauriņu vērošanas akcija. To rīkoja Latvijas Entomoloģijas biedrība sadarbībā ar portālu “Dabasdati.lv” un Latvijas Dabas muzeju. Saņemti jau vairāk nekā 15 000 ziņojumu par dienastauriņiem. Interesentiem bija jānofotografē ieraudzītais tauriņš un jāaizsūta uz “Dabasdati.lv”. Katra vēsts papildinās kopējo ziņojumu datubāzi un dos ieskatu par tauriņu izplatību. Šogad ziņojumu saņemts aptuveni 2,5 reizes vairāk nekā pērn un gandrīz astoņas reizes vairāk nekā 2014. gadā.

* Bērzu zefīrs. Foto: Sandis Laime

* Bērzu zefīrs. Foto: Sandis Laime

Secinājumi vēl tiks apkopoti, bet ikviens varam būt lepns, cik Latvija ir bagāta, kāda te sastopama tauriņu daudzveidība. Katram ir iespēja redzēt savā novadā novēroto sugu statistiku, kas regulāri tiek atjaunota, aktīvi apspriesta, aktīvāko ziņotāju statistika par visiem novadiem, bez ievērības nepaliek interesanti ziņojumi, katrs nezināms tauriņš ar ekspertu palīdzību ātri tiek noteikts. Vēl nav nevienas tādas sugas, kas būtu konstatēta visos novados. Par trim sugām (acainais raibenis, kāļu un krūkļu balteņi) ziņots no 114 novadiem vai pilsētu teritorijām, lai arī ir pilnībā skaidrs, ka šīs sugas ir sastopamas visos 110 novados un deviņu pilsētu teritorijās.

* Parastais zilenītis. Foto: Sandis Laime

* Parastais zilenītis. Foto: Sandis Laime

Statistika rāda, ka Amatas novadā šogad konstatētas 82 tauriņu sugas, no tām septiņas jaunas, Cēsu novadā – 73, jaunas – 20, Priekuļu novadā – 71 un 12, Līgatnes novadā – 54 un 29, Vecpiebalgas novadā – 54 un 11, Raunas novadā – 51 un 19, Pārgaujas novadā – 45 un 20, Jaunpiebalgas novadā – 43 un 31.

Cēsīs tauriņus vērojis un fotografējis Sandis Laime. “Svarīgākais ir tauriņu sugu izplatības atlanta veidošana. Negribētos, ka Cēsu ailes paliek tukšas,” saka cēsnieks, LU Literatūras, folkloras un mākslas institūta Latviešu folkloras krātuves pētnieks, filoloģijas doktors Sandis Laime un piebilst, ka viņa mērķis nav braukāt pa Latviju un vērot tauriņus, ieraudzīt jaunas sugas, bet gan izzināt to, kas ir Cēsīs un novadā. Viņš pastāsta, ka pilsētā meklējis dažādus biotopus un pašam bijis pārsteigums, ka Cēsīs ir Blusu purvs ar sūnām un dzērvenēm. Tur ieraudzījis triju sugu tauriņus, kas dzīvo tikai purvos, arī dzērveņu raibeni. Pie Gaujaslīčiem uz suņuburkšķiem Sandis ieraudzījis ozolu, plūmju un gobu astainīšus. Iepriekšējos gados Cēsīs redzēts tikai ozolu astainītis. Rāmuļos pārsteigums bijis lielie vijolīšu purvraibeņi. “Jau pilsētā vien konstatēju 68 sugu tauriņus, tas liecina par bioloģisko daudzveidību. Dabas tūristus var aicināt uz Cēsīm. Piemēram, Lielbritānijā ir vien daži desmiti tauriņu sugu,” saka pētnieks.

* Gobu astainītis. Foto: Sandis Laime

* Gobu astainītis. Foto: Sandis Laime

Ainārs Valdovskis no Drabešu pagasta Kārļiem jau vairākus gadus vēro tauriņus. Pēc tagadējās informācijas Amatas novadā konstatētas 82 tauriņu sugas, tikai Daugavpilī ir par divām vairāk. “Man patīk iet dabā, vērot, iepazīt. Tas ir interesanti, ieraudzīt tauriņu, tikt tam klāt, lai nofotografētu. Ir kaut nedaudz jāpareģo, uz kuru pusi tas varētu lidot,” pārdomās dalās Ainārs Valdovskis un uzsver, ka katra došanās dabā sagādā kādu pārsteigumu.

Līdztekus dienastauriņu vērošanas akcijai vasarā notika “Gada garāko dienu tauriņu vērošanas izaicinājums”. Tās bija sacensības, cik tauriņu sugas vienas dienas laikā dalībnieks atradīs novada robežās vai meklējot pa visu Latviju. Sacensībās par tauriņiem ziņojuši 86 cilvēki, 24.jūnijā sasniegts rekordskaits – 42 cilvēki ziņojuši par 629 tauriņiem. Ainārs Valdovskis 26. jūnijā novēroja un reģistrēja 43 dienastauriņu sugas, kas bija vienas dienas rekords, bet 23. jūnijā viņš nofotografēja 41 sugu. “Šī vasara tauriņiem patika. Citkārt var ilgi meklēt un neko neatrast. Gribas ieraudzīt, nofotografēt. Tas ir mirklis, jo nākamajā dienā tauriņi tajā vietā var nebūt. Tad ir lepnums par sevi, ka izdevies, un par vietu, kur dzīvo, ka te tāda bagātība,” saka Ainārs Valdovskis. Tauriņu vērošana Latvijā kļūst aizvien iecienītāka aizraušanās. Tai pievēršas tie, kam patīk būt dabā, to iepazīt, ieraudzīt to, kam ikdienā paskrienam garām.

* Dzērveņu raibenis. Foto: Sandis Laime

* Dzērveņu raibenis. Foto: Sandis Laime

* Apšu zaigraibenis. Foto: Sandis Laime

* Apšu zaigraibenis. Foto: Sandis Laime

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
10

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
18

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
42

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
55

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
57
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
62
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
22
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
25
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
28
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi