Piedzīvotā ekonomikas krīze nāca par labu Latvijas tautsaimniecībai – tās struktūra pamazām kļūst sabalansētāka un vairāk vērsta uz eksportu, sacīja “Swedbank” vecākais ekonomists Dainis Stikuts.
Šā gada otrajā ceturksnī apstrādes rūpniecības īpatsvars iekšzemes kopproduktā (IKP) pieauga līdz 11,4%, lai gan īsi pirms krīzes tas samazinājās gandrīz līdz 9%. Īpatsvaru palielinājušas arī transporta un sakaru nozare, kā arī lauksaimniecība.
Stikuts norāda, ka gandrīz visas eksporta nozares jau uzrāda pievienotās vērtības gada pieaugumu, kamēr uz iekšzemi orientētie sektori vēl nav sasnieguši otrā ceturkšņa līmeni pērn, kur īpaši izceļas būvniecība ar 35,3% gada kritumu.
Viņaprāt, jaunākie dati apliecina, ka ekonomika stabili ir nostājusies uz izaugsmes ceļa. “Ekonomikas atveseļošanās noteikti turpināsies, ja tiks turpinātas strukturālās reformas, kas veicinās uzņēmējdarbību un Latvijas eksportētāju konkurētspēju,” uzsver Stikuts.
Pēc “Swedbank” prognozēm, šajā gadā IKP līmenis turpinās augt un tikai negatīvu bāzes efektu dēļ 2010.gadā kopumā būs vērojams kritums, kas gan nebūšot lielāks par 2%.
Kā ziņots, IKP pēc sezonāli izlīdzinātajiem datiem šā gada otrajā ceturksnī, salīdzinot ar pirmo, pieaudzis par 0,8%, bet salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni samazinājies par 2,9%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Savukārt sezonāli neizlīdzinātie dati liecina, ka šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni IKP samazinājies par 2,1%.
IKP izmaiņas noteica apjomu kāpumi tirdzniecībā (īpatsvars IKP struktūrā – 17,1%) – par 0,1%, transporta un sakaru nozarē (12,2%) – par 2,5% un apstrādes rūpniecībā (11,9%) – par 15,3%. Ievērojams kritums saglabājās būvniecībā (4,8%) – par 35,3%.
Šā gada otrajā ceturksnī salīdzinājumā ar 2009.gada otro ceturksni (faktiskajās cenās) privātais galapatēriņš samazinājās par 3,3%, valdības galapatēriņš – par 17,1%, bruto pamatkapitāla veidošana – par 37,1%. Savukārt importa apjomi palielinājās par 19,6%, eksporta par 20,7%.
Privātajā galapatēriņā lielākie izdevumi bija mājokļa uzturēšanai, kuri palielinājās par 0,8%, kā arī pārtikai, kurai izdevumi samazinājās par 2,9%, un transportam, kuram izdevumi palielinājās par 4,9%.
Salīdzināmajās cenās 2010.gada otrajā ceturksnī pret 2009.gada otro ceturksni privātajā galapatēriņā turpinājās pirkumu apjomu samazināšanās.
Valdības galapatēriņa izdevumi samazinājās par 6,9%, bet izdevumi bruto pamatkapitāla veidošanai – par 37,4%. Preču eksports (72,2% no kopējā eksporta) pieaudzis par 22,6% un pakalpojumu eksports krities par 14,9%. Savukārt preču importa apjomi (85,4 % no kopējā importa) pieauguši par 17,9%, bet pakalpojuma importa apjomi samazinājušies par 6,6%.
NOZARE.LV
Komentāri