Ceturtdiena, 27. marts
Vārda dienas: Gustavs, Gusts, Tālrīts, Saulis

Svētki augstskolai pie Gaujas

Druva
14:34
03.10.2011
9
S6009787

Aizritējuši 15 gadi, kopš pirmā un pašlaik arī vienīgā augstskola pie Gaujas vēra durvis zinātkāriem studentiem. Aizvadītajā sestdienā Valmierā pulcējās tuvi un tāli ciemiņi, lai satiktos absolventu salidojumā un Vidzemes Augstskolai (ViA) nozīmīgās jubilejas svinībās. Valmieru par savu studiju pilsētu izvēlējušies ne vien tuvējo pagastu un pilsētu studēt gribētāji, bet ceļš uz Vidzemes Augstskolu par tālu nav šķitis arī Liepājas, Daugavpils, Rīgas un citu pilsētu jauniešiem. Tādēļ svētku pasākumos tikās absolventi no visas Latvijas, tostarp arī cēsnieki. Šo gadu laikā Vidzemes Augstskolā iegūt augstāko izglītību izvēlējušies gandrīz 700 vēsturiskā Cēsu rajona jaunieši, visvairāk no Cēsīm un Priekuļiem. Jubilejas svētku programmā salidojuma dalībniekiem bija ko redzēt, dzirdēt, just un atcerēties. Daudzo norišu vidū izcēlās grāmatas “ViA 15 gadi stāstos un bildēs” atvēršanas svētki, kas noritēja neformālā gaisotnē. Grāmatas redaktore, kā arī augstskolas pirmā izlaiduma absolvente un lektore Kristīne Liepiņa absolventus un esošos studentus uzrunāja ar gandarījumu par paveikto: “Kamēr citi pa vasaru sita bumbu, atpūtās, es lasīju Vidzemes Augstskolas dzīvesstāsta akmeņus 15 gadu garumā. Tomēr tā nebija koncentrācijas nometne, tas bija interesants darbs. Lasot stāstus, es redzēju, kā augstskola ir mainījusies. Tās vairs nav tikai četras mazas nodaļas, tās ir daudzas programmas, fakultātes, jauni pasniedzēji un jauni piedzīvojumi. Strādājot pie grāmatas, jutu, ka cilvēki joprojām spējuši saglabāt ViA garu – akadēmisko brīvību, labas tradīcijas, daudz smieklu un piedzīvojumu, kā arī brīnišķīgo pleca sajūtu. Grāmata vēsta, ka šī ir ļoti jauka un radoša vieta, kur piepildīt savus sapņus.” Nepamanīta nepalika dzīvīga cilvēku straume, kas plūda uz auditoriju, kur studenti demonstrēja pašu veidotu jubilejas filmu. Tajā augstskolas vadība, viesi un studenti dalās sajūtās un atklāj, cik svarīga ikviena sirdīs vienmēr bijusi un būs Vidzemes Augstskola. Pēcpusdienā Valmieras pilsdrupās svētku dalībniekus priecēja koncertu “Sirdī students”. Tajā studentus, absolventus un mācībspēkus sveica akadēmiskā un zinātņu prorektore Sarmīte Rozentāle: “Vidzemes Augstskola nav iedomājama bez Valmieras un arī Valmiera nav iedomājama bez Vidzemes Augstskolas. Gandrīz 700 gadu laikā Valmiera kļuvusi par ievērojamu kultūras un izglītības centru. Vidzemes Augstskola radusies pirms 15 gadiem. Kas gan tām kopīgs? Tās vēl joprojām nav gatavas. Savu augstskolu mēs radām katru dienu no jauna. Šī radīšana nav tikai ēku celtniecība, bet arī darbs auditorijās, zinātne, cilvēku attiecības un galu galā – sasveicināšanās no rīta un atvadīšanās vakarā.” Koncertā publiku priecēja kori “Kaķi” un “Skan”, kā arī studentu korporācijas kopa. Svētku kulminācija tika sagaidīta vakarā, kad aicinātie pulcējās Valmieras 5.vidusskolā uz jubilejas balli.

Pusnaktī

ballētāju sirdis ielīksmoja salūts un atkalredzēšanās tosts. Lai gan svētki aizvadīti, Vidzemes Augstskola nebeidz augt, tā nepārstās attīstīties un pilnveidoties. Nākamgad Tērbatas ielas ēka, kur Vidzemes Augstskola dibināta, tiks renovēta un tajā uzsākta vēl nebijušu iespēju īstenošana. Nākotnes ieceres jubilejas filmā atklāja augstskolas rektore Vija Daukšte, pastāstot, ka pēc nepilna gada Tērbatas ielā būvēs jaunu korpusu ar laboratorijām un jaunām tehnoloģiskām iespējām, paredzēts arī amfiteātris. Visi cer, ka īstenosies atvērtības ideja, kas ļaus kā pie grieķiem zem klajas debess radīt telpu, kurā visi būs vienlīdzīgi, kurā visi pulcēsies, lai sarunātos un diskutētu. Anda Dzenža

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

25.marts dzīvo represēto atmiņās

00:00
26.03.2025
30

Tas jāizprot jaunajai paaudzei Pavasaris, mostas daba, bet šodien Latvijā pie karogiem sēru lentes. 1949. gada 25. marta deportācijas ir viena no drūmākajām Latvijas vēstures lappusēm. Dažās dienās padomju okupantu vara otro reizi īstenoja masu deportāciju. Liepas bibliotēkā savāktas un glabājas liepēniešu, kurus no 1941. līdz 1953.gadam    skāra represijas, atmiņas.  Te jau daudzus gadus […]

Pasniegtas “Gada balvas kultūrā”

06:35
25.03.2025
52

Cēsu novadā pirmoreiz pasniegtas “Gada balvas kultūrā”. Ikviens varēja ieteikt cilvēkus, kuri, viņaprāt, par pērn ieguldīto darbu pelnījuši pagodinājumu. Laureāti saņēma pašvaldības Goda rakstu un mākslinieka Ēro Rasa darināto piemiņas balvu, kurā stiklā mirdzošā zvaigzne atgādinās, cik nozīmīgs novada kultūras dzīvē ir šis gads, kad iesākas jauna tradīcija. Katrā nominācijā bija ieteikti vairāki cilvēki, notikumi, […]

Stiprina sociālo darbinieku vērtību

00:00
25.03.2025
70

Atzīmējot Pasaules sociālo darbinieku dienu, Cēsu novada pašvaldībā godināja Sociālā dienesta darbiniekus. Vidzemes koncertzāles kinozālē svētku noskaņā sveica katras nodaļas gada darbinieku, pasniedza pateicības darbiniekiem, kuru veikumu cildināšanai bija ietikuši nodaļu vadītāji. Pēc oficiālās daļas visi noskatījās filmu “Vecāku sapulce”. Uzrunājot sociālos darbiniekus, Sociālā dienesta vadītāja Inga Kārkliņa sacīja: “Šodien vēlos izteikt visdziļāko pateicību par […]

Cēsu Valsts ģimnāzijas saime atgriežas mājās

00:00
24.03.2025
82

20.martā, pēc apjomīgiem rekonstrukcijas darbiem atklāta Cēsu Valsts ģimnāzijas atjaunotā ēka. Mācību iestāde, kuras sākotnējais nosaukums ir Cēsu Valsts vidusskola, dibināta 1925.gadā, un šogad skola atzīmē simtgadi. Ģimnāzijas vēsturiskās ēkas celtniecība sākās dažus gadus pēc skolas dibināšanas – 1937. gada pavasarī, kad kalniņā aiz sliežu ceļa svinīgi ielika pamatakmeni jaunbūvei. Tā projekta autors bija Indriķis […]

Sēja nav tikai pavasara ziņā

00:00
23.03.2025
59

“Plaukstas lieluma pavasaris” – ar tādu nosaukumu pirms aktīvās darba sezonas zemnieki satikās Agroresursu un ekonomikas institūta Priekuļu pētniecības centrā, lai  uzzinātu jaunākās tendences un citas aktualitātes zemkopībā.  Drabešu pagasta zemnieku saimniecības “Kalna Smīdes” saim­nieks Jānis Sietiņsons “Dru­vai” atzina,  ka pavasaris vienmēr ir pārdomu brīdis. “Var sēt un var nesēt, bet abos gadījumos ir jābūt […]

Aicina uzmanīties no krāpniekiem, kas iedzīvotājiem sūta īsziņas tiesas vārdā

13:16
22.03.2025
30

Valsts policija aicina iedzīvotājus būt piesardzīgiem, jo krāpnieki iedzīvotājiem nosūta viltus īsziņas tiesas vārdā, lai iegūtu piekļuvi bankas datiem un izkrāptu naudu – šogad šādā veidā Latvijā jau izkrāpti vairāk nekā 26 000 eiro. Valsts policijas Vidzemes reģiona pārvaldē saņemta informācija par kārtējo krāpšanas gadījumu – šoreiz krāpnieki iedzīvotājam nosūtījuši īsziņu Tiesu administrācijas portāla tiesas.lv […]

Tautas balss

Karogi aizēno laukumu

13:44
23.03.2025
19
Lasītāja V. raksta:

“Nesaprotu, kāpēc tiem, kas atbild par Cēsu noformējumu, tik ļoti patīk karogi. Pil­sētas centrs mazliet atgādina skatus no vēsturiskām filmām, kur rāda pagājušā gadsimta 30.gadu Vāciju un Padomju Savienību. Turklāt, domāju, karogi ap Vienības laukumu aizēno pieminekli, skatu uz apkārtējām ēkām. Tās it kā pazūd,” pārdomās dalījās lasītāja V.

Varētu labot, bet vieglāk izmest

13:43
22.03.2025
35
52
Cēsniece raksta:

“Videi draudzīgai ikdienai nemaz ne tik sen visos medijos runāja, ka būs atbalsts amatniekiem, kas labo dažādas sadzīves lietas, arī apavus un tamlīdzīgi. Cēsīs gan nejūtam, ka būtu tāds atbalsts un šādi pakalpojumi ir kļuvuši pieejamāki. Ja šuvējas, kas uzņemas apģērbu arī labot, var atrast, apavu meistars jāmeklē ar uguni. Salabot fēnu, mikseri vai kādi […]

Tautiskās dejas rada pavasarīgu noskaņu

11:42
20.03.2025
17
Skatītāja raksta:

“Priecājos par tradicionālo koncertu “Uzziedi dejā!”, kas notika Priekuļos. Redzēt vienuviet tik daudz labu deju kolektīvu, gan pašus priekuliešus, gan citus, ir skaisti. Guvu tik jaukus iespaidus un pavasarīgu noskaņu,” pau­da skatītāja.

Grausti pavasara saulītē

11:42
20.03.2025
28
Lasītāja Z. raksta:

“Privātīpašums ir neaizskarams, bet vai tomēr neesam to padarījuši par pārlieku neaizskaramu? Tā liek domāt grausti, kas redzami Cēsīs. Starp Vaļņu un Rīgas ielu ir īpašums, kur slienas drupas, nu gluži kā vēstures pieminekļi. Bet vieta vismaz sakārtota. Daudz bēdīgāk izskatās vecā pienotavas ēka, īpaši tas redzams tagad, kad spoži spīd sau­le, bet koki un […]

Smiltis jāslauka ar slotu, ne jāpūš ar gaisu

11:41
19.03.2025
26
Seniore raksta:

“Man ļoti nepatīk, ka pilsētas ielās smiltis tīra ar gaisa pūtējiem. Kāda no tā jēga! Smiltis tikai uzpūš gaisā, pēc tam tās nosēžas visā tuvākajā apkārtnē. Var jau būt, ka kāda ielas mala kļūst tīrāka, bet kopumā vide gan ne. Pareizāk noteitki ir ziemā sakrājušās smiltis no asfalta tīrīt ar parasto paņēmienu – slotām un […]

Sludinājumi