No 21. janvāra stājušies spēkā grozījumi Komerclikumā, kas citu izmaiņu starpā papildinājuši likumu ar jaunu daļu – “Komercdarījumi”. Šī likuma svarīgākā daļa gan stāsies spēkā tikai 2010.gada 1.janvārī, bet jau tagad komersantiem vajadzētu pamazām iepazīties ar šīm izmaiņām, lai no jaunā gada būtu gatavi strādāt atbilstoši jaunajām likuma normām.
Atskatoties vēsturē, uzzinām, ka vienlaikus ar Civillikuma atjaunošanu 1992.gadā tika izveidota darba grupa un uzsākts darbs pie Komerclikuma projekta izstrādāšanas. Jau sākotnēji šajā likumā bija plānots ietvert arī noteikumus, kas regulētu komercdarījumus (t.s. “komercdarījumu daļu”). Sagatavojot projektu izskatīšanai, tas tika būtiski grozīts, tai skaitā tika nolemts komercdarījumu daļas pieņemšanu atlikt uz vēlāku laiku. Līdz ar to 2000.gada 13.aprīlī Saeima pieņēma Komerclikumu bez noteikumiem par komercdarījumiem.
2005.gada 16.novembrī Ministru kabinets pieņēma rīkojumu Nr.731 “Koncepcija “Par komercdarījumu tiesisko regulējumu”, jo Komerclikumā ietvertais tiesiskais regulējums – bez komercdarījumu daļas – bija nepilnīgs. Civillikuma noteikumi par tiesiskajiem darījumiem, kas attiecas uz visiem privāttiesību subjektiem, nespēj pilnībā nodrošināt vienkāršu un ātru komercdarījumu noslēgšanu un izpildi. Turklāt atšķirībā no civiltiesībām, kur ir spēkā sociāli vājāku, tiesiski un saimnieciski nepieredzējušu personu aizsardzības princips, komerctiesībām kā speciālajām privāttiesībām nav raksturīga šāda saimnieciski pieredzējušu tiesību subjektu – komersantu
aizsardzība, kuriem, ņemot vērā komerctiesisko attiecību īpatnības, bieži vien jārēķinās ar tiesiski nelabvēlīgāku seku iestāšanos. Koncepcija piedāvāja divus risinājuma variantus – papildināt Komerclikumu ar speciālajām normām (attiecībā pret Civillikuma noteikumiem), kas regulētu komercdarījumus vai reformēt Civillikuma Saistību tiesību daļas noteikumus un izdarīt tajos būtiskus grozījumus (galvenokārt – iestarpinājumu veidā). Secināts, ka otrais variants ne tikai ir ievērojami darbietilpīgāks, bet arī nenodrošinās to pārskatāmību, kāda tiktu panākta, ja komercdarījumus regulējošās normas tiktu ietvertas Komerclikumā kā atsevišķa daļa. Likumu “Grozījumi Komerclikumā” Saeimā pieņēma 2008.gada 18.decembrī.
Likumā noteikts, ka komercdarījumi ir komersanta tiesiskie darījumi, kas saistīti ar komercdarbību. Ja darījums ir komercdarījums tikai vienam no darījuma dalībniekiem, šā likuma noteikumi par komercdarījumiem ir vienlīdz piemērojami arī pārējiem darījuma dalībniekiem, ciktāl normatīvajos aktos patērētāju tiesību aizsardzības jomā vai citos likumos nav noteikts citādi. Komercdarījumu attiecībās komersanta pienākums ir rīkoties ar krietna un kārtīga komersanta rūpību.
Jāatceras, ka no jaunā gada atsevišķu komercdarījumu veidu īpašie noteikumi tiks piemēroti šādos darījumos: * Komerciālā pirkuma līgums ir tāds līgums, ar kuru pārdevējs apņemas pārdot un pircējs apņemas pirkt preci un samaksāt nolīgto pirkuma maksu. Prece šīs sadaļas izpratnē ir pārdošanai paredzēta kustama lieta, kas nav izņemta no privāttiesiskās apgrozības. * Komerciālās komisijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (komisionārs) apņemas savā vārdā, bet uz citas personas (komitenta) rēķina pirkt vai pārdot preci vai vērtspapīrus vai arī slēgt citu veidu darījumus ar trešajām personām, bet komitents apņemas samaksāt nolīgto provīziju. * Ekspedīcijas līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants, kurš sniedz kravas ekspedīcijas pakalpojumus (ekspeditors), apņemas, izmantojot pārvadātāja transporta pakalpojumus, uz nosūtītāja rēķina organizēt kravas nogādāšanu tās saņēmējam, bet nosūtītājs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību. * Komerciālais glabājuma līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants, kurš nodarbojas ar kustamu lietu glabāšanu (glabātājs), apņemas par labu glabājuma devējam izvietot noliktavā vai citā glabāšanai piemērotā vietā un uzglabāt glabājumā nodoto lietu, bet glabājuma devējs apņemas samaksāt nolīgto atlīdzību. * Līzinga līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (līzinga devējs) apņemas iegūt īpašumā līzinga ņēmēja izraudzītu lietu no līzinga ņēmēja izraudzītas trešās personas (pārdevēja) un nodrošināt šīs lietas nodošanu līzinga ņēmēja lietošanā, bet līzinga ņēmējs apņemas pieņemt šo lietu un samaksāt nolīgto atlīdzību. * Faktoringa līgums ir tāds līgums, ar kuru viens līdzējs (klients) uzņemas pienākumu nodot par norunāto atlīdzību otram līdzējam – komersantam (faktoram) zināmus klienta naudas prasījumus pret trešo personu (parādnieku), kā arī izpildīt citas faktoringa līgumā noteiktās saistības. * Franšīzes līgums ir tāds līgums, ar kuru komersants (franšīzes devējs) piešķir otram līdzējam (franšīzes ņēmējam) tiesības izmantot preču zīmi, citas intelektuālā īpašuma tiesības, zinātību preču pārdošanā, izplatīšanā vai pakalpojumu sniegšanā atbilstoši franšīzes devēja izstrādātajai un pārbaudītajai sistēmai (franšīze), bet franšīzes ņēmējs samaksā nolīgto atlīdzību. Informācijas avots: www.likumi.lv, www.tm.gov.lv
Komentāri