„Karš vai miers, bet šuvējs būs paēdis, kaut arī bagāts, iespējams, nekļūs,” – šī no pieredzējušas sievas dzirdēta atziņa šūšanas tehnoloģei Agritai Uzulnikai, uzņēmējai jau no 1993. gada, palīdz sūras ekonomikas apstākļos noturēties mazajā biznesā, vadot šūšanas salonu.
Cēsis, iespējams, ir vienīgā mazpilsēta Vidzemē, kur joprojām darbojas šūšanas salons. Šuvēju darbnīcas, kur var pasūtīt jaunu kleitu vai mēteli, vai pielabot apģērbu, darbojas, bet salons ir kas cits. Cēsu salonā „Agrita” ir arī audumu un bižutērijas izvēle, strādā modelētājs, kas palīdz klientiem radīt modes tēlus. Protams, savu artavu, lai mazais biznesa kuģītis var noturēties virs ūdens, dod arī servisa pakalpojumi, kad profesionāli šuvēji neatsaka sakārtot apģērbus, tos pielabojot. 18 gadu laikā, kopš samērā vērienīgais Cēsu Sadzīves pakalpojumu kombināts sāka dalīties un šūšanas ateljē vadītājai Agritai Uzulnikai laipni piedāvāja privatizēt nerentablo šūšanas cehu, ir daudz ūdeņu aiztecējis. „Lai kā gājis, esmu lepna, ka mūsu salona
pakalpojumi joprojām ir pieprasīti,” vērtē uzņēmēja un piebilst, ka darbnīca nevarētu pastāvēt tikai ar Cēsu klientu apkalpošanu. Liela nozīme ir vadītājas enerģiskajai darbībai Rīgā, meklējot kontaktus un pasūtījumus, dodoties pie klientiem, lai vienotos par modeļiem, kas šujami, meklējot risinājumus modes un lietišķā apģērba pašūšanai.
„No Rīgas uz Cēsīm nekad neatbraucu ar mazu somiņu,” pasmaida Agrita Uzulnika. „Man vienmēr ir līdzi liels nesamais ar audumiem, no kuriem jāpašuj apģērbi. Tā nu gadu gaitā izveidojies, ka salona klientu vidū liela daļa ir valsts iestāžu darbinieki, kuriem darbā labi jāizskatās, tāpēc viņi ik pa laikam izmanto šūšanas pakalpojumus.” Ja Latvijai pūš pāri pārmaiņu vēji, tad pirmie to izjūt mazā biznesa pārstāvji, arī Cēsu šuvēji. Pirms diviem gadiem arī Agritai Uzulnikai nācies uz laiku pārtraukt sadarbību ar dažiem darbiniekiem, mudinot viņus ekonomiskās krīzes laiku pārlaist, saņemot bezdarbnieka pabalstu un reizē apgūstot jaunāko kursos. Dažu strādnieci krīze piespiedusi veikt šūšanas pakalpojumus
kā individuālam komersantam, dažai no bijušajām strādniecēm Agrita šogad jau varējusi piedāvāt darbiņu, saņemot valsts pasūtījumus, piemēram, militārā apģērba šūšanā. Valsts mainīgā ekonomiskā sistēma, pasaules vēji, kas caurstaigā Latviju, piemēram, ieplūstot tirgū daudz vienkāršotām precēm jo Ķīnas, tas viss maza šūšanas uzņēmuma vadītājam jāņem vērā, lai noturētos. „Katru dienu var radoši izpausties,” lēmumus, kurus jāpieņem, lai uzņēmumu noturētu, īsi raksturo Agrita Uzulnika.
Privatizējot šūšanas darbnīcu, uzņēmīgā sieviete uz vieglu dzīvi nemaz nav cerējusi, tāpēc par tiem līkločiem, kas gadu gaitā savā uzņēmumā bijuši jāpārdzīvo, viņa valstij neko nepārmet. „Ķepurojos!” apņēmības pilna ir Agrita Uzulnika, ar smaidu atceroties, kā privatizēto sadzīves pakalpojumu nama 2. stāvu apdzīvot centusies gan ar kafejnīcas un videonomas atvēršanu, gan telpu iznomāšanu skaistumkopšanas un veselības biznesam. Nekustamā īpašuma apsaimniekošana prasījusi lielu daļu rūpju, tāpēc daudz kas izmēģināts. Galu galā pie kardināliem risinājumiem – arī daļas telpu pārdošanas – nācies ķerties, kad pienācis laiks izpirkt zemi zem nama. Ikdienas lielākā daļa uzņēmējai tagad rit Rīgā, bet uzņēmuma īstā asinsrite ir un paliek Cēsīs. „Lielpilsētām ir savas – lielas -problēmas,” konstatē vadītāja un piebilst, ka Cēsis nemaina ne pret ko, jo šeit starp darbiniekiem jūtas kā ģimenē. Tā ir sirsnība, arī uzticēšanās starp vadību un padotajiem. Agritai atliek laika un iespēju pievērsties arī savai dzīves lielai aizrautībai – sportam, airēšanai. Pagājušajā gadā lauri plūkti Eiropas Master regatē Vācijā, ziemā sacensības bijušas Tallinā, nesen startēts Polijā. Tagad airētāja komplektē jaunu komandu un menedžēšanā palīdz biznesa rūdījums. Reizi divos gados uzņēmēja ļaujas vēl kādai aizrautībai – skaistumkonkursu rīkošanai savā bijušajā sporta skolā Murjāņos. Misijas izjūta A. Uzulniku vada, atverot sirdi darbabiedrēm no laikiem, kad valdīja sociālisms, kad sadzīves pakalpojumu kombināta šuvējas strādāja divās maiņās, lai brigādes paspētu izpildīt visus pasūtījumus. Sociālisma laika šuvējas, no kurām vecākajai jau ir tuvu 90 gadiem, ap Ziemassvētkiem, bet dažu gadu 8. marta noskaņās ir gaidītas ciemos. „Vecās sievas sanāk mīļuma pilnas, šīs satikšanās ir emocionālas un labu domu caurstrāvotas. Arī tas palīdz dzīvot un strādāt tālāk,” novērtē bijusī vadītāja. „Iepriekšējo paaudžu šuvēju sviedri šeit ir, tāpēc arī saprotama ir goda atdošana.” Runājot par nākotni šūšanas biznesā, uzņēmēja izsaka cerību, ka sievišķība nezudīs un vienmēr būs klienti, kuri gribēs
skaistus tērpus,
vēlēsies ģērbties īpaši, ne tikai masu produkcijā. Tagad šuvējām darba visvairāk skolu izlaidumu un kāzu laikā. Mairita Kaņepe
Komentāri