Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Stumjot sniegu, bedrītes neaizbērs

Sarmīte Feldmane
20:06
24.03.2022
9
Cels 1

Ziema, lai gan vēl spēj uzturēt kaut nelielu sniega un ledus kārtu, tomēr atkāpjas. Ceļu uzturētāji dzīvo ar cerībām, ka ceļi, ielas un laukumi līdz nākamajai ziemai vairs nebūs jātīra.

“Šogad ceļu uzturēšanai, sniega tīrīšanai jau iztērēti 124 tūkstoši eiro. Gadā ceļu uzturēšanai, atjaunošanai paredzēti    355 tūkstoši eiro. Trešā daļa naudas izlietota trijos mēnešos,” stāsta Cēsu novada Amatas apvienības Komunālās saimniecības nodaļas vadītājs Guntars Pīpkalējs. Pašvaldības pārziņā Amatas apvienības teritorijā ir 419 kilometri ceļu, vēl ielas un laukumi piecos pagastos. Katrā laikapstākļi tīrītājiem sagādāja citādu situāciju – gan dziļu sniegu, gan ledu kā spoguli.

“Naudas daudzums, ko paš­valdības saņem ceļu uzturēšanai, gadiem nav mainījies, taču pakalpojumu cenas ir krietni palielinājušās. Uz vasarā iecerēto ceļu atjaunošanas rēķina ziemā tīrījām sniegu. Vēl būs jālāpa bedrītes, nemaz nerunājot par ceļu greiderēšanu, ko samazināt nevarēs. Tā kā mazāk varēs kādam ceļam uzvest granti. Vēl arī nedrīkst aizmirst, ka gada nogalē ir ziema, var būt, ka sniegs jātīra,” pastāsta G.Pīpkalējs.

Līdzīga situācija ir arī citās Cēsu novada apvienībās. Jaun­piebalgas apvienības    īpašumu apsaimniekošanas speciālists Kristaps Dravants vērtē, ka aizvadītajā ziemā iztērēts divreiz vairāk naudas nekā citās ziemās, kad arī bija diezgan dziļš sniegs. “Tīrīts tika daudz. Daždien bez mitas, tīrītājs izbrauca maršrutu un atkal sāka no gala,” teic K.Dravants un atgādina, ka ziema ir izjaukusi vasaras plānus.

“Vēl jau priekšā pavasaris. Tagad ceļi daudzviet dubļos, citur vēl ledus. Kad atkusīs, redzēsim patieso ainu. Kad varēs planēt, grūti pateikt,” vērtē apvienības pārvaldes īpašumu apsaimniekošanas speciālists.

Līgatnes apvienības pārvaldes saimniecības vadītājs Egils Kurpnieks pastāsta, ka plānoto 35    tūkstošu eiro vietā šoziem      sniega tīrīšanai un pretslīdes materiālu kaisīšanai, arī citiem uzturēšanas darbiem iztērēti ap 55 tūkstošiem eiro.

“Šoziem, ņemot vērā  lielo nokrišņu daudzumu, vairāk    izmaksājuši arī ikdienas labiekārtošanas darbi. Agrāk, nekā ierasts, nākas cīnīties ar aizvien jaunām bedrītēm asfaltā. Tie ir vēl kādi pieci tūkstoši.  Ener­goresursu cena kāpj, neprognozēti palielinās arī ceļu uzturēšanas izdevumi,” stāsta E.Kurp­nieks. Viņš arī uzsver, ka    vasarā plānotie ceļu atjaunošanas darbi tiks veikti piesardzīgi, izvērtējot augstāko prioritāti un ilg­termiņu. “Šogad Līgatnes apvienības teritorijā ir iecerēti liela apjoma ceļu atjaunošanas dar­bi. Ja tos izdosies īstenot,    turpmāk samazināsies uzturēšanas izdevumi un varēsim    plānot līdzekļus jau ilgtspējīgiem ceļu pārbūves darbiem, nevis pastāvīgai avāriju novēršanai,” saka E.Kurp­nieks.

Ziemā lauku ceļi daudzviet bija neizbraucami, aizputināti, slideni. Ne viens vien iedzīvotājs piktojās, ka pašvaldība uz saviem ceļiem nespēj nodrošināt apmierinošus braukšanas apstākļus. Tikpat neapmierināti bija pilsētnieki, pa ielām bija grūti paiet, sniega vaļņi ielu malās daž­viet bija augstāki par vieglajām automašīnām. Ziema diktēja savus noteikumus, lai pret tiem cīnītos, bija jāmaksā. Vasarā lauku ceļi putēs, daudzviet būs trepe – neviens par to nepriecāsies un atkal vainu novels uz ceļu saim­niekiem. Katra kvadrātmetra, nemaz nerunājot par kilometra, uzturēšana, maksā naudu.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
26
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
149
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
130
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
133
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
3
2
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
17
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
44
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
34
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi