Lai tie, kuru īpašumus skars gaidāmās izmaiņas, gan interesenti tuvāk iepazītos ar dabas aizsardzībai būtisko, Dabas aizsardzības pārvalde, kas izstrādā Gaujas nacionālā parka (GNP) dabas aizsardzības plānu, rīko pasākumus “Dabā ar ekspertu”.
Tā ir iespēja vairāk uzzināt par dažādām dzīvotņu grupām, saldūdens ekosistēmām, iežu atsegumiem, zālājiem, purviem un mežiem. Plānu paredzēts apstiprināt līdz 2022. gada beigām.
Lai iepazītu Strīķupi, 12 interesenti kopā ar saldūdens dzīvotņu eksperti Lauru Grīnbergu devās pārgājienā gar tās krastu pie Kalēju alas. Pa sūnām klāto egļu mežu uz upi ved daudzas lielākas un mazākas makšķernieku un atpūtnieku iemītas takas. “Šīs takas vēl pirms gada nebija, kārtīgi iemīta. Īsta kovidlaika taka,” saka kāds pārgājiena dalībnieks. Pēdējā laikā pastaigu un pārgājienu cienītāju pulks palielinās.
Strīķupe ir viena no veselīgākajām mazajām upītēm. Tā līkumo cauri mežiem, ūdens tīrs. “Upes ir dažādas – daža sākas kā mazs strautiņš, kas vasarās izžūst, citas no ezera, kā Strīķupe. Tai ūdens pietiek visu gadu,” stāsta L.Grīnberga.
Skujkoku mežs ar sūnām upei ir labvēlīgs. Ja arī stiprs lietus, sūnas uzsūc mitrumu. “Apēnojums pasargā upi no aizaugšanas. Ja mežu izcirtīs, sāksies krasta erozija. Krasts noskalosies, veidosies dūņas,” skaidro eksperte. Ne viens vien pārgājiena dalībnieks uzdeva praktiskus jautājumus, kas svarīgi, ja pie upes ir īpašums. Vai pavasaros koku izvākšana no upes jāsaskaņo? “Netiek prasīts saņemt atļauju vai saskaņojumu viena vai dažu koku izvākšanai, kas traucē tecējumu, un ja ar šādu darbību netiek izmainīta krasta līnija. Jo īpaši situācijās, ja šie koki tiek atstāti turpat upes krastā,” skaidro Maija Ušča no GNP dabas aizsardzības plāna izstrādes komandas, uzsverot, ja krastā plānots kaut ko darīt, vislabāk konsultēties ar speciālistu. Bieži vien, labu gribot, var nodarīt kaitējumu dzīvotnēm. Rādot pāri upei pārkritušu egli, kurai apakšējie zari vidusdaļā nozāģēti, lai neaiztur straumi, L.Grīnberga skaidro: “Ūdenī zem koka var paslēpties zivis, kāds kukainis vai kāpurs atrast mājvietu, bet egle kādam kalpo par tiltiņu.”
Strīķupe ir viena no lašveidīgo zivju nārsta vietām. Tajā ir piemērotas akmeņainas vietas. Taču lašiem un taimiņiem būtisks ir tīrs, ar skābekli bagāts ūdens.
Par upes veselību vislabāk stāsta augi un organismi, kas tajā dzīvo. L.Grīnberga iepazīstināja ar vērtīgajiem augiem krastmalās. Starp tiem arī indīgais velnarutks, kas smaržo pēc pētersīļa. Turpat blakus bebrukārkliņš, kam zili ziedi un sarkanas ogas. Mazāk pazīstamā berula, kuras ziedi līdzīgi platlapu cemerei. Vēl skaistā ežgalvīte, ūdens padille un citi.
“Lūk, invazīvā Kanādas elodeja. Tai labāk patīk dīķos. To izravēt nav iespējams. Kāds skrajš augs upei kaitējumu nenodara. Krastmalā, kur straume lēna, ir ūdensziedi. Tie par labu ūdens kvalitāti neliecina, bet mazā līcītī var augt,” stāsta eksperte un piebilst, ka upei optimāls aizaugums ar ūdensaugiem ir ne vairāk kā 30 procenti un tiem jābūt skrajiem.
L. Grīnberga, pasmēlusi sietiņā ūdeni un rādot, kādi kukaiņi un kāpuri upītē mīt, skaidroja, cik tie svarīgi: “Maksteņu kāpuri bērnību pavada ūdenī, tad tos ēd zivis, ir barība putniem. Vakaros pie ūdens var redzēt maksteņu mākoņus. Strautenēm patīk tīri ūdeņi, kur daudz skābekļa. Viendienīšu kāpuri, kas dzīvo ūdenī, ir ļoti jutīgi pret piesārņojumu. Ja ūdenī var atrast viendienītes, tas nozīmē, ka ūdens ir tīrs.” Eksperte uzsver, ka dabā ir jābūt līdzsvaram: “Bieži saka, kāpēc aizsargāt kādu vienu augu, zivi vai kukaini. Bet katrs aug un dzīvo tikai tam piemērotos apstākļos un ir arī citiem nepieciešams. Ja lēnā upē aug tikai niedres, maziem bezmugurkaulniekiem nav, kur dzīvot. Tur nebūs arī zivju.”
Kā piemēru L.Grīnberga pastāsta par reto Ziemeļu upespērleni, kas dzīvo tikai tīrā ūdenī. To no citām gliemenēm var atšķirt tikai zinātājs. Lai tā vairotos, tuvumā jābūt lašveidīgajām zivīm, jo upespērleņu oliņām jānonāk šo zivju žaunās, tur tās attīstās. Ja zivju nav, gliemenes izmirst, un tur neko nevar līdzēt.
Arī akmens var dot ziņu, ka ar upes veselību viss kārtībā. Ja uz akmeņiem ir sārti plankumi, tās ir sārtaļģes. Tās liecina, par skābekli un labu ūdens kvalitāti.
Pēdējos gados populāri kļuvuši brišanas pārgājieni pa upēm. “Liela grupa upei par labu nenāk. Ja redz gliemenes, tās jāapiet ar līkumu. Visas gliemenes filtrē ūdeni, un tas upei ir svarīgi,” uzsver eksperte.
Kur daudz cilvēku, tur arī problēmas ar atkritumiem. Upīšu tīrīšanas talkās vienmēr no ūdens tiek izceltas plastmasas pudeles. Tās bieži kļūst par slazdu upes iemītniekiem. Bīstamas ir stikla lauskas, dažāda plastmasa. Katrs piesārņojums atstāj ietekmi uz tiem, kas upē dzīvo, kas no tās barojas.
Upes dzīvo savu dzīvi blakus cilvēkiem, tās ietekmē saimnieciskā darbība. Cilvēka dabā ir kaut ko mēģināt pārveidot, uzlabot. Jāatgādina, ka iesniegt projektus, lai veiktu konkrētas darbības, var arī tagad, kaut vēl nav apstiprināts GNP Dabas aizsardzības plāns. “Taču tas jādara saskaņā ar normatīvo regulējumu. Piemēram, upju tīrīšanai ir jāsaņem Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi, biotopu atjaunošanas pasākumiem saskaņojumi jāsaņem par vietām, kur to nosaka GNP noteikumi,” atgādina M.Ušča un uzsver, ka Dabas aizsardzības plāns procesu atvieglotu, jo, piemēram, Valsts vides dienesta tehniskie noteikumi virszemes ūdensobjektu tīrīšanai vai padziļināšanai nav nepieciešami īpaši aizsargājamā dabas teritorijā, kurai ir izstrādāts un noteiktā kārtībā apstiprināts dabas aizsardzības plāns un darbus veic saskaņā ar to.
“Pārgājiens bija izzinošs un praktisks. Tādu vajadzētu arī pa citām upītēm, jo katra taču ir citāda,” pēc Strīķupītes iepazīšanas atzina dalībnieki.
Komentāri