Lai strādātu ārvalstīs – nepieciešamas svešvalodu zināšanas.
Nodarbinātības Valsts aģentūras(NVA) Cēsu filiāles konsultante EURES jautājumos Zane Meļķe skaidro – pirms uzsākt darba meklējumus ārvalstīs, būtu jāuzdod sev jautājums – cik labas ir manas svešvalodu zināšanas un kādas ir manas darba prasmes.
„Tas palīdzētu cilvēkam izprast, uz kādu darbu ārzemēs viņš reāli var pretendēt. Izvēloties darbu, jāpadomā ne tikai par to, ar ko cilvēks vēlētos nodarboties, bet arī par to, ko reāli viņš spēj. Daudzi vieglprātīgi domā, ka ārzemēs viņiem būs vienkārši nopelnīt naudu, bet aizbraucot sastopas ar dažādām grūtībām. Visspilgtākā problēma ir valodas nezināšana – lielai daļai Vidzemes reģiona iedzīvotāju, kuri vēršas pie mums uz konsultāciju, nav svešvalodu zināšanu,” stāsta Z. Meļķe un atklāj, ka visbiežāk ar valodas nezināšanas problēmām saskaras iedzīvotāji vecuma grupā
pēc 45 gadiem.
EURES konsultante norāda, ka darba meklētāja izredzes atrast darbu palielināsies, ja viņš mācēs tieši tās valsts valodu, uz kuru plāno doties peļņā.
„Jāņem vērā, lai strādātu ārvalstīs, nepieciešams zināt vietējo valodu. Turklāt tā jāzina tādā līmenī, lai cilvēks varētu saprasties ar darba devēju, saprastu darba līguma nosacījumus, darba uzdevumu un instrukcijas, kā arī varētu kontaktēties ar klientiem, ja tas nepieciešams, veicot darbu. Pieredze rāda, ka vairums ārzemju darba devēju no saviem potenciālajiem darbiniekiem pieprasa tekošas svešvalodas zināšanas. Šāds līmenis nepieciešams gandrīz jebkurā ar cilvēkiem saistītā darbā. Nepareizs ir uzskats, ka galvenais – sākt strādāt, bet pēc tam jau kaut kā iemācīsies to valodu. Neviens darba devējs nedos laiku adaptācijai, runāt būs nepieciešams jau uzreiz, tiklīdz ieradīsieties pie darba devēja ārvalstīs,” uzsver Z. Meļķe, skaidrojot, ka daudzās ES valstīs tiek piedāvāti gan maksas, gan bezmaksas valodu kursi. Vita Liepiņa, (pusgadu strādājusi Dānijā par auklīti):
– Ja cilvēks vēlas darīt kaut ko vairāk nekā tikai fermā tīrīt dzīvnieku aplokus, valodas zināšanas ir nepieciešamas. Strādāju par auklīti. Aizbraucot turp, dāņu valodu nezināju, ģimenē centos runāt angliski. Taču bija ļoti grūti sazināties. Bērni mani nesaprata. No vecākiem tikai māte nedaudz runāja angliski. Ģimene mani sūtīja dāņu valodas kursos, bet šī valoda man likās pārlieku sarežģīta. Valodas barjera bija iemesls, kādēļ atgriezos Latvijā. Artis Ūdris (strādājis Norvēģijā celtniecībā):
– Valodas zināšanas ir nepieciešamas, lai varētu sameklēt darbu un strādāt ārzemēs. Pats gan norvēģu valodu neapguvu, bet man ir labas angļu valodas zināšanas. Ar darba devēju un kolēģiem no Norvēģijas, Polijas sarunājāmies angliski un lieliski sapratāmies. Ir gan bijušas situācijas, kad norvēģi demonstratīvi pagriež muguru, dzirdot, ka vēlos runāt angliski. Ja ir norvēģu valodas zināšanas, Norvēģijā ir iespējams atrast tiešām labu darbu. Ja cilvēkam nav ne norvēģu, ne angļu valodas zināšanas, grūti spriest, ko viņš varētu darīt, piemēram, Norvēģijā. Diezin vai ir kāds norvēģis ar tik izturīgu nervu sistēmu, lai ar roku žestiem vien sazinātos ar padotajiem.
Komentāri