Cēsu priekšlikums 2014. gadā kļūt par Eiropas kultūras galvaspilsētu guvis starptautiskās žūrijas ievērību un izvirzīts konkursa otrajai kārtai.
„Komisijai saistoša likās mūsu sagatavotā prezentācija un izvirzītais mērķis – pēc sešiem gadiem kultūrā ietīt visu Vidzemi. Dokumentācija un atbildes uz jautājumiem komisiju pārliecināja, ka lozungs – mazs var būt liels, nav tukši vārdi, tā ir mūsu apņemšanās Cēsīm konkursā līdzvērtīgi konkurēt ar jebkuru pilsētu,” pēc pirmās kārtas pozitīvo rezultātu paziņošanas teica Andris Mihaļovs, Cēsu domes politiķis, kurš nāca ar iniciatīvu Cēsīm startēt konkursā un enerģiski vadīja sagatavošanas darba grupu.
Uz konkursa otro kārtu līdz ar Cēsīm izvirzīta Rīga un Liepāja. Konkurenci neizturēja Jūrmala.
Eiropiešus, kuri Cēsu prezentācijā klausījās Leonardas Ķesteres, Pētera Viņķeļa un Jura Žagara priekšnesumā, pārliecināja, ka arī neliela pilsēta var būt pamatīgs kultūras ideju ģenerators veselam gadam. Komisiju pārsteidza, cik kaismīgi kultūras darbinieku idejas atbalsta politiķi. To apliecināja gan Vidzemes pilsētu deputātu rakstiskais atbalsts līgumos ar Cēsīm, gan Cēsu domes priekšsēdētāja Ginta Šķendera un Vidzemes plānošanas reģiona vadītāja Nikolaja Stepanova sniegtās vīzijas, ka sešu gadu laikā Vidzemē tiks veiktas vērienīgas investīcijas kultūras un tūrisma infrastruktūrā.
Plānam „Cēsis – kultūras galvaspilsēta 2014” detalizēta programma 2. kārtai jāsagatavo līdz 30. jūnijam, augustā konkursa komisija jāuzņem Vidzemē, bet 15. septembrī Briselē ideja jāaizstāv konkursa finālā.
