Pirmdiena, 15. jūlijs
Vārda dienas: Egons, Egmonts, Egija, Henriks, Heinrihs

Starp skaistākajām Latvijā – “Ezersētas”

Sarmīte Feldmane
00:00
10.11.2015
12
Image 1

Konkursā “Skaistākā lauku saimniecība” specbalvu saņēma Raiskuma pagasta “Ezersētu” saimnieki Andreta un Alekss Rasmuseni.

“Mūsu lepnums ir lauku ainava, kur ir ozols, līdzās traktors. Tas liecina, ka mēs gadsimtu ritumā esam spējuši atrast līdzsvaru starp lauksaimniecisko ražošanu ikdienā un to, ka mēs vienmēr novērtējam dabas bagātības,” uzrunājot konkursa laureātus, sacīja Valsts prezidents Raimonds Vējonis, konkursa patrons.

Rasmuseni atjaunojuši vecās saimniecības ēkas un apsaimnieko 150 hektārus. Viņi tika godināti nominācijā “Straumēnu gara mantinieki 2015”. Edvarts Virza “Straumēnos” raksta: “Mūžīga ir ne tikai dzeja un augsti debesīs ieaudzis tornis, bet mūžīga ir arī ēka un valsts, pār kurām nomodā stāv rūpīga saimnieka acs.”

“Konkurss, uzaicinājums pēc balvas mums bija liels pārsteigums. Konkursā mūsu “Ezersētas” bija pieteikuši paziņas. Tas arī novērtējums, viņi uzskata, varam piedalīties. Ne tādēļ, lai citi brauktu un vērtētu, mēs kopjam savu sētu, to darām sev, bērniem, lai Latvija būtu sakopta,” saka Andreta Rasmusena.

Konkursā varēja piedalīties ikviens Latvijas zemnieku saimniecības īpašnieks, pārvaldnieks vai cita pilnvarota persona, kura veic lauksaimniecisko darbību un kura ir izveidojusi skaistu un sakoptu lauku sētu. Konkursā tika vērtēts gan saimniecības tēls, sākot no ceļa rādītāja un izpļauta grāvja, līdz pagalmā lepni paceltam karogam, gan tas, kā saimniekošana sadzīvo ar koptu dārzu. Bija pieteiktas vai pieteikušās vairāk nekā 30 saimniecības no visiem Latvijas reģioniem. Vērtējot pēc aprakstiem un fotogrāfijām, tika izraudzītas astoņas, kuras apmeklēja komisija. Andreta atzīst, ka komisijā strādājuši profesionāļi, kuri atbraukuši ne kā soģi, bet padomdevēji.

“Ezersētās” Rasmuseni dzīvo kopš 1996.gada. Tolaik jaunais lauksaimnieks Alekss izraudzījās šo vietu, lai saimniekotu, veidotu savu saimniecību. Protams, piesaistīja arī senatne, kas atgādināja par lauku sētas pamatīgumu kādreiz, par tās iekļaušanos vidē.

“Te ir mūsu dzīvesvieta, ne tikai vieta skaistumam. Gadu gaitā prioritātes apkārtnes iekārtošanā ir mainījušās, bet svarīgais ir nemainīgs – palīdzēt izcelties tam, kas dabā jau ir. Mūsu sētā tas ir ūdens, akmeņi un koki, un, protams, relfejs, kas ir neatkārtojams. Te daba pati visu ir izdarījusi, lai būtu skaisti, tikai nedaudz jāpiefrizē,” saka Andreta un piebilst, ka akmeņi savākti tīrumos, dīķu kaskāde nogāzē ir pašsaprotama, bet kokus stādījuši agrākie saimnieki, un viņu iesāktais jāturpina, lai ir arī nākamajām paaudzēm.

“Praktiskā dzīve izdara korekcijas. Te dzīvojam, ir darbs, kam jāvelta laiks, protams, gribas, lai ir skaisti, bet puķu dobes nedrīkst kļūt par slogu. Katras ģimenes dzīves ritms nosaka, kāds ir viņa pagalms, sēta.

Ar katru gadu samazinām puķu stādījumus, stādām ziedošus krūmus, kokus. Pavasarī “Stādu parādē” katru augu, ko gribam pirkt, prātīgi izvērtējam – cik liels izaugs, cik daudz būs rudenī lapu. Alekss ir liels koku stādītājs,” pastāsta “Ezersētu” saimniece un atzīst, ka svešā sētā viņa vienmēr novērtē ieguldīto darbu, protams, mācās praktiskas lietas un atklāj ko interesantu. Stādot vai ierīkojot kaut ko jaunu, Alekss iezīmē lielās līnijas, tad abi kopā izvērtē, bet precīzos sīkumus paveic Andreta. Gaidot valsts svētkus, “Ezersētu” pagalmā tiek mainīta karoga atrašanās vieta, abi noskatīja, kur būs vislabāk, Alekss iekārtoja, tad saimniece novērtēja pēdējos sīkumus, lai karogs plīvotu pāri pagalmam.

“Ezersētās” katram savi darbi darāmi. Lauku darbi bērniem ir ikdiena. “No bērnības pierasts, katrs zina, ka darbs jāizdara. Tagad māsas zāles pļaušanu nodevušas Filipam. Nopļaut divus hektārus mauriņa nav viegli, vajag pacietību. Elizabete un Amanda pirms pieciem gadiem ļoti gribēja zirgus. Tā bija viņu izvēle. Lai stallī viss būtu kārtībā, ir meiteņu atbildība. Mēs atbalstām bērnus, ja izvēle ir izsvērta. Filips mācās spēlēt klavieres, iet sporta skolā,” par atvasēm pastāsta Andreta Rasmusena.

Viens no šīgada noteikumiem Rasmuseniem noteikti bija svinīgais pasākums Melngaiļa namā, kur viņi saņēma balvu. “Pasākums bija ļoti sirsnīgs, valdīja mājīga gaisotne. Valsts prezidents ar katru parunājās, labprāt pozēja selfijiem. Tādi ir gan Filipam, gan meitenēm. Tā bija jauka tikšanās ar cilvēkiem, kuri kopj savas sētas, saimnieko,” domās dalās Andreta Rasmusena.

“Ezersētu” saimniece nosmej, ka kādā filmā galvenā varone teikusi, ka viņai nepatīk lapu koki, jo tie ir nekārtīgi, rudenī jāvāc tik daudz lapu. Ziemā dārzā ir brīvlaiks, jāgaida pavasaris, tad redzēs, cik labvēlīga vai skarba bijusi ziema, un varēs atkal sākt skrējienu pretī ziedēšanai un ražai.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *


The reCAPTCHA verification period has expired. Please reload the page.

Saistītie raksti

Zinātnieki un zemnieki ilgtspējīgai saimniekošanai

00:00
14.07.2024
20

Vairāk nekā pussimts zemnieku ne tikai no Vidzemes bija sabraukuši uz Lauku dienu Agroresursu un ekonomikas institūta (AREI)    Priekuļu pētniecības centrā. Kaut diena bija lietaina, slēpušies zem lietusmēteļiem un lietussargiem, zinātnieku pavadībā dalībnieki izstaigāja kartupeļu, zirņu, kviešu, miežu un rudzu selekcijas un izmēģinājuma laukus, kas tiek apsaimniekoti gan bioloģiskajā, gan integrētajā audzēšanas sistēmā. “Lauku dienā […]

Mārsnēnu teātris turpina ar pārbaudītām vērtībām

00:00
13.07.2024
22

Mārsnēnu teātris šovasar savus skatītājus iepriecināja ar pirmizrādi. “Kazlauckus prot savu darbu” – joku luga vienā cēlienā ir atsauce uz iepriekšējo izrādi “Tapiņa atgriešana”. Sezonas noslēgumā izrādīt jaunāko iestudējumu mārsnēniešiem jau ir tradīcija. Režisore Ingrīda Zilgalve pastāsta, ka “Tapiņa atgriešana” nospēlēta tik daudz reižu – 21 izrāde. Divas no tām aizvadītas Latvijas Brīvdabas etnogrāfiskajā muzejā. […]

Peldošā sala nerisinās āraišniekiem svarīgākās problēmas

00:00
12.07.2024
54

Kuplā skaitā Āraišu ezera apkārtnes iedzīvotāji bija sanākuši uz tikšanos, lai vairāk uzzinātu par pašvaldības uzsākto projektu. Plānots pētīt ūdenstilpi un tajā izveidot peldošu salu, kas veicinās bioloģisko daudzveidību un papildinās sabiedrības izglītošanas iespējas. Peldošā sala Āraišu ezerā tiks izvietota ezera vides stāvokļa uzlabošanai, skaidroja Cēsu novada pašvaldības projekta vadītāja Zane Pīpkalēja. Salā būs putnu […]

Raunā satikās “Pļavā”

00:00
11.07.2024
58

Piepildīts vakars un diena – kārtējo reizi var teikt par festivālu “Rodam Raunā”. Šīgada tēma bija “Pļava”, un ikviens varēja pārliecināties, kas tik pļavā nenotiek un ko tā dod mums. Festivāls iesākās ar koncertu Ilvas un Jāņa Lodziņu kolekcijas dārzā. Mierīgajā piektdienas vakarā pēc neliela lietus uz Ances Krauzes un Zigfrīda Muktupāvela koncertprogrammu “Violets”, kur  […]

Cēsis “Lampā” iziet plašu diskusiju loku

00:00
10.07.2024
59
1

Sarunu festivālā “Lampa” Cēsu novada pašvaldība savā sarunu telpā astoņās diskusijās bija izvēlējusies ļotidažādas tēmas: kultūras mantojums, kosmoss, digitālās prasmes, stilīgas mazpilsētas, apritīga būvniecība, bioreģions, kultūra un veselība, izglītība un inovācijas publiskajā pārvaldē. “Sarunu festivāls “Lampa” ir stabila vērtība desmit gadu garumā, tādēļ varam teikt, ka nav “Lampas” bez Cēsīm un Cēsis bez “Lampas”,” teic […]

Aicinām balsot par titula ieguvēju

11:07
09.07.2024
75
1

Sākusies balsošana par titula “Cēsnieks 2024” pretendentiem. Šogad pagodināšanai izvirzīti četri pretendenti. Žūrijas komisija balsošanai izvirzījusi: Natāliju Kramu, ilg­gadējo Cēsu bibliotēkas vadītāju, Vladimiru Kiseļovu, basketbola treneri, Ievu Moricu, sarunu festivāla LAMPA direktori, un Gunitu Bārdu, koncertu un pasākumu režisori, brīvprātīgā darba veicēju. “Cēsnieka” balvu piešķir jau vairāk nekā ceturtdaļgadsimtu. Tas ir uzņēma “Cēsu alus” un […]

Tautas balss

Trūkst inženieru

10:49
09.07.2024
23
J. raksta:

“Ziņās televīzijā stāsta, ka Latvijā trūkst augsti kvalificētu speciālistu mežsaimniecībā un lauksaimniecībā. Jau labi zinām, ka trūkst arī celtniecības inženieru, elektroinženieru un līdzīgu profesiju speciālistu. Te nu esam nonākuši ar savu izglītības sistēmu. Ja bērnam skolā neiemāca rēķināt, ja viņš neapgūst fizikas, ķīmijas pamatus, tad vēlāk, protams, neizvēlas studēt inženierzinātnes, profesijas, kas saistītas ar matemātiku, […]

Nav, no kā ietaupīt

15:13
05.07.2024
23
Seniore raksta:

“Ja cels pievienotās vērtības nodokli, tiem, kas dzīvo pieticīgi, būs vēl grūtāk. Tāpat jau no pensijas nekas nepaliek pāri, kad nopērku pārtiku. Ja tā būs dārgāka, tad vairs par dzīvokli arī nevarēšu samaksāt. No ēdiena neko ietaupīt nevaru, tāpat jau pērku tikai akciju preces,” pauda seniore.

Par ko uztraucas, par ko ne

15:13
05.07.2024
26
Iedzīvotāja raksta:

“Kad Cēsu Pils parkā notiek pasākumi, no centra līdz Festivāla ielai slēdz Lenču ielu. Un neviens neuztraucas, ka vairākas dienas Festivāla ielas iedzīvotājus traucē vēl lielāka satiksmes plūsma. Par Rīgas ielu gan visi raizējas, tur cilvēkiem neesot droši, iemītniekus traucē mašīnu trokšņi. Bet kā ar mums, kas dzīvo Festivāla ielā?” bija neapmierināta iedzīvotāja.

Apburtais loks

15:03
05.07.2024
26
1
Seniore raksta:

“Tomēr cilvēki spēj ietekmēt situāciju. Latvijas Pasts neuzdrošinās slēgt visas nodaļas, tās paliks arī laukos, lasu, pavisam 155. Tomēr 12 slēgšot, vienu no tām arī Cēsīs. Divas mūsu pilsētā neesot obligātas. Jau tā pastā bieži ir rindas, tagad būs vēl garākas. Un tad cilvēki neizvēlas šos pakalpojumus, bet Pasts tik saka, ka cilvēkiem tos nevajag,” […]

Cenas pārāk augstas

15:03
05.07.2024
30
Lasītāja O. raksta:

“Dārzeņaudzētāji saka, ka produkcija dārgāka, jo lielāks pievienotās vērtības nodoklis, kādu laiku bija pieci procenti, tad 12. Taču septiņu procentu palielinājums nav tik liels, lai piemēram, par lauka gurķiem prasītu gandrīz trīs eiro kilo­gramā. Var jau būt lielu uzcenojumu uzliek tirgotāji, tad audzētājiem jārunā ar tiem. Cenām jābūt samērīgām,” pau­da lasītāja O.

Sludinājumi