Sestdiena, 15. februāris
Vārda dienas: Alvils, Olafs, Aloizs, Olavs

Staltbriežus nejūgs ne ratos, ne kamanās

Druva
00:00
16.12.2006
9

Briežu dārzā “Saulstari” mīt staltbrieži, baltie brieži un dambrieži. Tos aizvien biežāk apciemo tūristi. Arī pirms Ziemassvētkiem.

Mores pagasta “Saulstaros” briežus var aplūkot jau 11 gadus. Tas bija pirmais privātais briežu dārzs Latvijā. Tagad visos gadalaikos, iepriekš piesakot ekskursiju, ar cēlajiem savvaļas dzīvniekiem tiekas skolas bērni, ģimenes, kuras atradušas laiku pabūt pie dabas.

“Dārzā ir daudz vairāk dzīvnieku, tā, ko redz tūristi, ir tā sauktā fermas daļa. Tajā ir arī pieradināti dzīvnieki, kuri kļuvuši ļoti ziņkārīgi. Viņiem garšo graudi, auzas, visvairāk maize, tāpēc, dzirdot cilvēku balsis, steidzas tuvāk žogam pēc ciemakukuļa,” stāstīja dārza saimniece Māra Paeglīte.

Staltbriežu govis un buļļi, kurus mīļāk dēvē par meitenēm un puikām arī šoreiz našķojās ar auzām un ļāva ienācējiem stāties viņu bara priekšgalā.

Dabā bara vadone ir kāda briedene un hierarhija esot jāievēro pavisam stingri.

“Brieži ir skaisti un cēli, bet viņi zina savu vietu barā. Ja to aizmirst, tad seko gauži nežēlīgas cīņas,” briežu sadzīvē iedziļinājusies Māra, sakot, ka šie brieži cilvēkus uzskata par pārākiem, bet tieši tādēļ tikai dažus saimnieki tuvinājuši mājdzīvnieka statusam. Pārējie ir un paliek savvaļas dzīvnieki, kuri izsenis līdzās pastāvējuši cilvēcei.

Hobija dārzs gadu gaitā pārveidots par nopietnu selekcijas saimniecību, kurā akurāti notiek vaislas darbs. Aizvien vairāk zemes īpašnieku izvēloties kārtot saimniekošanu tā, lai būtu materiāls un emocionāls gandarījums par ieguldīto. Arī “Saulstaru” saimnieki ir priecīgi par savulaik pieņemto lēmumu – laukus, kur augkopība nebija rentabla, izmantot noganīšanai. Tagad uzcelta arī viesu māja, tajā notiek gan konferences, gan cilvēki nakšņo, iet pirtī. Medī un makšķerē.

“Tas taču ir tik labi, ka tagad, kad visiem trūkst laika, ir stress, atrodas brīdis, lai pabūtu ārpus pilsētas. Bērni apskata dzīvniekus. Morē ir arī saimniecība, kurā audzē strausus, bet pie mums ne tikai staltbrieži, bet arī baltie brieži, kurus atvedām no Skotijas, lai mūsu zemē būtu balto briežu populācija,” vērtēja Māra Paeglīte.

Par ziemeļbriežiem saimnieki pagaidām tikai priecājas gluži tāpat kā bērni, kuri cer, ka arī pie viņu namdurvīm reiz piestās Ziemassvētku pajūgs, kurā būs iesēdies Ziemassvētku vecītis, rūķi, bet pa sniegotajām vai, kā šajā gadā, pāri zaļām ārēm vilks ziemeļbrieži.

“Lai pieradinātu briedi vilkt kamanas, ir ļoti grūti jāstrādā. Tas viņam jāmāca no pirmajām dzīves stundām, jāpieradina pie iemauktiem, kakla siksnas. Bet gluži neiespējami tas droši vien nav. Pirmie, ko izmantoja kamanu vilkšanai, bija ziemeļbrieži, bet ir redzēti attēli, kas tapuši cariskās Krievijas laikā, tad kamanas vilkuši arī aļņi,” pastāstīja Māra, kura priecājās, ka pagaidām pie viņiem ar pārdrošu ideju un vēlmi noīrēt kādu briedi dāvanu izvadāšanai vēl neviens nav griezies.

“Labāk jau uz briedi paskatīties, paklusēt. Tas ir skaists brīdis,” noteica Māra. Paeglīšu ģimenē Ziemassvētki esot īsti ģimenes svētki, kad laiku kopā būšanai atrod bērni, mazbērni, pārējie radi. Ziemassvētku vakarā “Saulstaros” būšot vismaz divdesmit savējo, bet briežiem svētku cienastā būšot maizīte, jo tā, briežuprāt, smaržojot un garšojot vislabāk.

Komentāri

Atbildēt

Jūsu e-pasta adrese netiks publicēta. Obligātie lauki ir atzīmēti kā *

Saistītie raksti

Eksperte: Maksa par recepti ir jauns birokrātisks slogs

00:00
15.02.2025
33
2

Neviennozīmīgi vērtētajā zāļu cenu reformā ir veikts tikai pirmais solis, un pašlaik būtiskākais ir izvērtēt reformas ieviešanas praktisko gaitu, intervijā LETA atzīst Rīgas Stradiņa universitātes Sabiedrības veselības un sociālās labklājības fakultātes prodekāne, Sabiedrības veselības institūta direktora vietniece un bijusī Zāļu cenu valsts aģentūras direktore Daiga Behmane. Viņa uzsver, ka viens no būtiskākajiem izaicinājumiem farmācijas nozarē […]

Ar mīlestību dāvināt pavasari

00:00
14.02.2025
159
2

Ziemu esam sagaidījuši, un lai, cik tā skaista, gribas būt pavasarī. Un, ja šodien vēl ir Valentīndiena, vēlēšanās pēc krāsām ir ļoti pašsaprotama. Nekas to dažādībā nespēj sacensties ar puķēm. Ieejot Cēsīs zemnieku saimniecības “Kliģeni” siltumnīcās, pretī nāk pavasaris. Zie­došu prīmulu podiņi veido krāsainu paklāju, kurā katrs zieds smaida. “Te zied un gatavojas ziedēt    […]

Slikti, ja rodas jautājums – vai vajag

00:00
13.02.2025
136
2

Cēsu novada SIA “Gaižēni” ir viens no lielākajiem cūkkopības uzņēmumiem Latvijā. Divas novietnes ir Cēsu novadā, Gaujaskalnā un Jaunraunā, bet divas Bauskas novadā, Īslīcē un Brunavā. Uzņēmums apsaimnieko 1600 ha zemes un gadā nobaro ap 100 tūkstošiem cūku un paši arī ganāmpulku atražo. Pērn SIA “Gaižēni” saņēma Cēsu novada uzņēmēju “Gada balvu” nominācijā “Lielākais nodokļu […]

Izstāde pārdomām par dzīvi un ne tikai

00:00
12.02.2025
44
1

Cēsu muzejā, Jaunās pils 4. stāva Izstāžu zālē, apskatāma Polijas mākslinieces Lauras Makabresku fotogrāfiju izstāde “Mierinājums”. “Kas man ir mierinājums? Tā ir tuvība, ieklausīšanās klusumā, skaistuma un cerības dāvana, lūgšana par kādu, ko es bieži vien pat nepazīstu, bet dziļi ticu, ka kādu dienu mēs iepazīsimies. Šis mierinājums nerastos, ja es pati to vispirms nebūtu […]

Atdzimusi vēsturiskā Ieriķu stacijas ēka

00:00
11.02.2025
135
1

Ilgi gaidītu un skaistu brīdi aizvadītajā piektdienā piedzīvoja Ieriķu un apkārtnes iedzīvotāji. Vēsturiskā stacijas ēka, kas ilgāku laiku bija atstāta pamestībā un laika zoba pamatīgi apgrauzta, nu ir atdzimusi košā, gaišā, mūsdienīgā veidolā un    kļūs par vietējās kopienas kultūras un sabiedrisko aktivitāšu norises vietu. Kā pastāstīja Amatas pārvaldes vadītāja un galvenā šī projekta virzītāja […]

Nepaļauties tikai uz stārķi

00:00
10.02.2025
87
2

Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi Statistikas dati, kas apkopoti Cēsu novada Dzimtsarakstu nodaļā, izteiksmīgi raksturo demogrāfisko situāciju kopumā valstī. Ejam mazumā, turklāt strauji. Cēsu novadā pērn reģistrēts 241 jaundzimušais un 523 miršanas gadījumi. Dzimtsarakstu nodaļas vadītāja Iveta Gabrāne piebilst, ka salīdzinājumā ar 2023. gadu, reģistrēto jaundzimušo skaits samazinājies par 43. […]

Tautas balss

"Izmet āķi" par stabiņiem pilsētā

16:46
15.02.2025
5
5
Lasītāja J. raksta:

“Mūspusē sākusies tāda īsta, mūsdienīga priekšvēlēšanu kampaņa. Par to liecina feisbuks. Ieraudzīju ierakstu, kurā kāda politiskā spēka pārstāvis aktualizēja jautājumu par satiksmi norobežojošiem stabiņiem Cēsu ielās. Cilvēks stāstījumā apšauba šo stabiņu vajadzību un pauž neizpratni, kāpēc tie izvietoti konkrētās vietās. Tāpat uzsvērts, ka par šo stabiņu uzturēšanu taču jāmaksā, cik lietderīgi ir tādi izdevumi. Gan […]

Arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji

20:24
12.02.2025
18
Lasītājs K. raksta:

“Ceļu uzturētāji saka, ka tagad grants ceļu bedres nevar likvidēt, stāvokli uzlabot. Tā jau ir, bet vai tad, ja siltajā sezonā šos ceļus atjaunotu, normāli uzturētu, tie tagad nebūtu tik ļoti slikti? Saka, ka neesot naudas, taču arī pa grants ceļiem brauc nodokļu maksātāji,” pauda lasītājs K.

Arī nomales nedrīkst atstāt bez satiksmes

20:23
11.02.2025
25
Seniore raksta:

“Samazina sabiedriskā autobusa reisu skaitu, jo esot maz pasažieru. Tā jau ir, jo attālākās, nomaļākās vietās dzīvo aizvien mazāk cilvēku. Bet ko lai dara tie palikušie, kuriem nav sava auto vai ģimenei ir viens braucamais, bet katram jātiek uz citu pusi? Kādreiz runāja, ka varētu būt kādi speciāli reisi, kurus, kad vajag, iepriekš pieteiktu. Domāju, […]

Nesapratnē par ģimenes ārsta pieejamību

12:30
07.02.2025
45
Seniore raksta:

“Lasu, ka Ģikšos un Skujenē darbu sāk jaunais ģimenes ārsts. Bet kā būs Taurenē? Iepriekšējais dakteris, kas strādāja Amatas un Sku­jenes pagastā, pieņēma pacientus arī Taurenē, mēs, dzērbenieši, turp braucām. Ko tagad darīt? Esam vecākā paaudze, ir kāds, kuram nav savas automašīnas, kam nav tuvinieku, viņš taču neaizbrauks līdz Ģikšiem,” sacīja seniore, kas dzīvo Dzērbenē.

Ja maza pensija, Ungurā vairs nezvejot

11:31
07.02.2025
36
Cēsnieks J. raksta:

“Kam piederēs Ungurs? Tikai bagātajiem, ja ieviesīs pašvaldības atbalstīto licencēto makšķerēšanu, zvejot varēs tikai tie, kas iegādājas licenci. Nabagie, reņģ­ēdāji, kaut arī reņģes tagad dārgas, to nevarēs atļauties. Zivju daudzumu ūdenstilpēs samazina tie, kas velcē no motorlaivām un lieto ehalotu. Tāpēc šos makšķerēšanas veidus vajadzētu aizliegt. Ungurs nav tik liels, lai savas zvejas vietas nevarētu […]

Sludinājumi